Ir svētdiena, 11. jūnijs, – sestā diena kopš Kahovkas hidroelektrostacijas dambja iznīcināšanas. Kopā ar medicīniskā bataljona "Hospitalieri" brīvprātīgajiem atrodos Hersonā un esam ceļā uz vienu no palīdzības punktiem plūdos cietušajiem iedzīvotājiem.
Kopš 6. jūnija šajā apgabalā evakuēti 2718 cilvēki, plūdu laikā 5 cilvēki miruši, bet 35 atzīti par pazudušiem, viņu vidū arī septiņi bērni.
"Lija visu nakti un līst, un ūdens līmenis tagad celsies. Šobrīd novērtēt, kas būs tālāk, ir ļoti grūti," atzīst brīvprātīgais Mihailčiks. Zem ūdens Hersonas apgabalā joprojām atrodas 77 kvadrātkilometri teritorijas ar 46 apdzīvotām vietām – gan ukraiņu, gan arī Krievijas kontrolētajās teritorijās.
No braukšanas pa ūdeni automašīnas radiators sāk kūpēt un, baidoties iestrēgt kādā bedrē, kas zem ūdens nav redzama, nolemjam atgriezties uz sauszemes.
Esam sasnieguši humānās palīdzības punktu, kas iekārtots kādas daudzstāvu dzīvojamās ēkas pagalmā.
Te ir pamatīga burzma – manāmi cilvēki, kas atnākuši pēc palīdzības, bariņš brīvprātīgo no dažādām palīdzības sniegšanas organizācijām, visam pa vidu bērni un pat savā nodabā staigājoši mājdzīvnieki.
Brīvprātīgo darbu šeit organizē Ļena – enerģiska vidēja vecuma sieviete. Viņa stāsta: "Mēs no vakardienas un šodien pieņemam tikai tos cilvēkus, kas cietuši plūdos, kuri palikuši uz ielas. Viņi ir kaut kur izmitināti, bet viņi palikuši bez nekā."
Palīdzība ir nepieciešama ļoti daudziem. "Vakar mēs pieņēmām 150 cilvēkus, šodien mēs pagaidām esam pieņēmuši 120, bet cilvēki nāk un mēs nevienam neatsakām," teic Ļena.
Viņa novērojusi – lai arī ūdens līmenis krītas, pēdējās dienās to cilvēku skaits, kuriem ir nepieciešama palīdzība, tikai pieaug: "Pirmajās dienās cilvēki bija šokā, viņi vēl nenāca, viņi nezināja, ko viņiem vajag. Tagad viņi pamazām sāk atgūties un sāk nākt pēc palīdzības. Viņi saprot, ka jādzīvo ir tālāk, ir kļuvis aukstāks, bet dažs labs čībiņās atnāk un viņiem nav apģērba, ko pārģērbt. Cilvēkiem ļoti vajag enerģijas bankas, lukturīšus, segas, dvieļus, gultas veļu, pārtikas produktus, mēs dodam, kamēr mums ir."
Palīdzība tiek piegādāta no Kijivas, Černihivas, Harkivas, Žitomiras un daudzām citām vietām. Starp palīdzības sniedzējiem ir arī medicīniskais bataljons "Hospitalieri", kas pamatā nodarbojas ar ievainoto karavīru izvešanu un palīdzības sniegšanu no okupantiem atbrīvoto teritoriju iedzīvotājiem.
"Te ar produktiem jau bija viss vairāk vai mazāk sakārtots, vairāk vai mazāk normāli līdz brīdim, kad notika traģēdija. Pēc šīs traģēdijas – kā redzat, visa Ukraina, un ne tikai Ukraina, ir piecēlusies," stāsta Mihailčiks. "Palīdzība ienāk, bet viss ir atkarīgs no [palīdzības punktu] atrašanās vietas. Ir nepieciešama sadzīves ķīmija, zobu birstes, zobu pasta, šampūni, ziepes, veļa, apģērbs. Cilvēki ir pazaudējuši praktiski visu un var teikt, ka sāk tagad no nulles."
Kā tieši tas ir? To stāsta Ļuba un Ira. Abas pusmūža vecuma kundzes pirmajā dienā evakuētas no Hersonas salas.
"Skatieties – tas ir viss, kas man ir!" smejas Ļuba, norādot uz savu kleitu, jaciņu un lietussargu. "Lietussargs ir svešs, jaka arī sveša, bet sarafāns ir mans. Čības arī svešas, jo manas izjuka."
Ļuba evakuējusies lielā steigā neilgi pēc tam, kad ūdens līmenis viņas trešā stāva dzīvoklī uzkāpis viņai apmēram līdz viduklim. Savukārt daži viņas kaimiņi no ēkas augšējiem stāviem izvēlējušies palikt.
"Vecīši negrib braukt prom. Septītais, astotais stāvs. Sēž un saka – mēs te paliksim. Nu, ko tu viņiem izdarīsi," teic Ļuba.
Kamēr Ļubai bija piedāvāts evakuēties, Dņepras otrā krastā – Krievijas armijas kontrolētajos Oleškos – iedzīvotājiem nav bijusi pieejama nekāda palīdzība.
"Tur ir šausmīga situācija," stāsta Ira. "Tur vispār neko! Tur vietējie Olešku puiši glābuši cilvēkus, kas sēdēja uz jumtiem. Vecīši vispār nespēja tikt uz jumtiem un viņi arī pārsvarā gāja bojā. Saprotiet, bērni un vecīši."
Ira no paziņām otrā krastā saņēmusi ziņas, ka Oleškos jau esot apzināti 93 bojāgājušie, bet mums nav iespēju šo informāciju pārbaudīt.
Ar palīdzību Hersonā abas sievietes ir apmierinātas. Paēdinātas, apģērbtas un izguldītas. Hersonā izveidoti vairāki palīdzības punkti, bet daļa cilvēku evakuēti uz Mikolajevu un citviet. Ļuba un Ira atteikušās tik tālu braukt prom.
"Mēs plānojam atgriezties mājās, tiklīdz būs iespējams. Kad varēs – tā uzreiz uz māju!" teic Ļuba.
"Karavīri nelaiž, jo tur var būt mīnas," piebilst Ira. "Vakar divi cilvēki gāja bojā Karabeļnas lejā, viņi taču tur visu laiku šauj, visu laiku salu apšauda."
Abas arī apņēmības pilnas pārdzīvot visas grūtības un visu izpostīto atjaunot.
Ļuba saka:
"Es jums teikšu tā: bombardēja mūs, šāva uz mums. Mūsu mājā trāpīja pats pirmais šāviens. Mēs visu pārdzīvojām un pārdzīvosim arī šo. Pārdzīvosim, pārdzīvosim visu! Mūs sit, bet mēs izdzīvojam. Par spīti visiem viņiem."
KONTEKSTS:
6. jūnija naktī Hersonas apgabalā Ukrainas dienvidos sabruka Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprosts uz Dņepras upes. Tā rezultātā no HES ūdenskrātuves izplūda milzīgs daudzums ūdens, kas applūdināja desmitiem apdzīvoto vietu.
Ukrainas valdība vēsta, ka Kahovkas HES aizsprostu uzspridzināja Krievijas karaspēks, kas kontrolēja stratēģiski svarīgo objektu. Ukraina uzsver, ka notikušais vērtējams kā teroristu valsts pastrādāts kara noziegums. Ukrainai piekrīt arī rietumvalstu līderi, savukārt Krievijā valdošais režīms noliedzis jebkādu saistību ar Kahovkas HES iznīcināšanu.
