Septiņu ekonomiski attīstītāko demokrātiju vadītāji izplatīja kopīgu paziņojumu, kurā viņi vēlreiz stingri nosodīja Krievijas nelikumīgo, neattaisnojamo un neizprovocēto karu Ukrainā, kā arī pauda atbalstu Ukrainas cīņai pret Krievijas agresiju.

Paziņojumā arī teikts, ka G7 valstis ir apņēmušās turpināt īstenot koordinētas sankcijas pret Krieviju, lai vājinātu agresorvalsts ekonomiku un grautu tās iespējas turpināt karu Ukrainā.

G7 valstis sola liegt Krievijai pieeju savām tehnoloģijām, rūpniecības iekārtām un pakalpojumiem, kas ļauj krieviem uzturēt savu kara mašīnu.

Tāpat tikšot pastiprināti centieni nepieļaut pašreizējo sankciju apiešanu, tostarp vēršoties pret organizācijām, kas apgādā Krievijas karaspēku Ukrainā.

Vēl pirms šī paziņojuma atsevišķas G7 valstis izziņoja jaunas sankcijas pret Krieviju. Kāda ASV amatpersona norādīja, ka Savienoto Valstu melnajā sarakstā tiks iekļautas 70 Krievijas un "citu valstu" organizācijas, bet Lielbritānija paziņoja, ka aizliegs Krievijas dimantu, vara, alumīnija un niķeļa importu.

Britu premjerministrs Riši Sunaks sacīja, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jādara viss, lai Krievija maksātu augstu cenu par savu agresiju Ukrainā.

"Mēs runājam ar saviem sabiedrotajiem un partnervalstīm un ceram, ka tās pievienosies mūsu sankcijām, kā jau to ir darījušas visu iepriekšējo gadu. Mēs bieži esam uzņēmušies vadošo lomu gan palīdzības sniegšanā Ukrainai, gan sankciju ieviešanā pret Krieviju. Sankcijas ir daudz efektīvākas, ja tās ievieš koordinēti, tāpēc es ceru, ka tā notiks arī šoreiz," Sunaks sacīja intervijā telekanālam "Sky News". "Mans vēstījums Putinam ir skaidrs – mēs nepiekāpsimies. Krievijai ir jāzina, ka mēs un citas valstis esam nelokāmi savā apņēmībā atbalstīt Ukrainu ne tikai šeit un tagad ar resursiem, kas tai nepieciešami, lai sevi aizsargātu, bet arī ilgtermiņā."

G7 paziņojumā arī pausta apņemšanās "ierobežot Krievijā iegūto, apstrādāto un ražoto dimantu tirdzniecību un izmantošanu". ES dalībvalsts Beļģija ir viena no lielākajām Krievijas dimantu pircējām līdzās Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Indijai.

Tāpat G7 valstu vadītāju paziņojumā arī pausts satraukums par kodoldrošību Ukrainā. Tam, protams, ir liela simboliskā nozīme, jo samits notiek Hirosimā, kas savulaik tika nopostīta kodolzbrukumā.

Samita dienaskārtībā ir arī jautājums par kaujas lidmašīnām Ukrainai. Vairākām Eiropas valstīm, toskait Lielbritānijai un Nīderlandei ir amerikāņu ražojuma F-16 iznīcinātāji. Taču arī valstīm, kuras izteikušas gatavību Ukrainai piegādāt F-16, ir jāsaņem ASV atļauja šo tehnoloģiju nodošanai trešajām pusēm.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Oleksijs Danilovs ir apstiprināja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis plāno ierasties Hirosimā, lai tiktos ar saviem sabiedrotajiem. Pagaidām nav skaidrs, kad – sestdien vai svētdien – Zelenskis pievienosies G7 līderiem.

Danilovs sacīja, ka samitā pieņems Ukrainai svarīgus lēmumus, tāpēc Zelenskim tur ir jāierodas, lai aizstāvētu savas valsts intereses.

Zelenskim būs iespēja tikties ar Brazīlijas un Indijas līderiem, kuri arī apmeklē samitu. Kā zināms, tad Indija un Brazīlija nav pievienojušās sankcijām pret Krieviju un joprojām uztur diezgan ciešas ekonomiskās saites ar agresorvalsti.