Opozicionāra māte netiek ielaista morgā, kur varētu atrasties Navaļnija līķis.
Krievijas izmeklētāji ir paziņojuši Navaļnija mātei un advokātiem, ka vēl līdz pat 14 dienām tikšot veikta līķa "ķīmiskā ekspertīze".
Izmeklētāji pavēstīja, ka aizvien tiek izmeklēta viņa nāve cietumā, pirmdien paziņoja Navaļnija preses pārstāve.
The Investigative Committee informed the mother and the lawyers that the investigation of the death of Navalny has been extended. They don’t say how long it will take. The cause of death is still "unknown."
— Кира Ярмыш (@Kira_Yarmysh) February 19, 2024
They lie, buy time for themselves and do not even hide it.
"Nav zināms, cik ilgi tā [(izmeklēšana] turpināsies. Nāves cēlonis joprojām ir "nenoskaidrots". Viņi melo, spēlē uz laiku un to pat neslēpj," mikroblogošanas platformā "X" sacīja Navaļnija preses pārstāve Kira Jarmiša.
2020. gada vasarā jau bija Navaļnija noindēšanas mēģinājums, bet toreiz viņam izdevās atveseļoties. Navaļnijs uzskatīja, ka viņu mēģināja noindēt Krievijas specdienesti.
Tikmēr opozicionāra atraitne pirmdien Briselē tiksies ar Eiropas ārlietu ministriem, paziņoja Eiropas Savienības (ES) amatpersonas, jo Krievijas tiesas apcietināja desmitiem cilvēku, kas aizturēti Kremļa kritiķa piemiņas pasākumos.
ES ārpolitikas vadītājs Žuzeps Borels pavēstīja, ka pirmdien uzņems Jūliju Navaļnaju bloka Ārlietu padomē.
On Monday, I will welcome Yulia Navalnaya at the EU Foreign Affairs Council.
— Josep Borrell Fontelles (@JosepBorrellF) February 18, 2024
EU Ministers will send a strong message of support to freedom fighters in Russia and honour the memory of Alexi @navalny.
"ES ministri nosūtīs spēcīgu vēstījumu par atbalstu brīvības cīnītājiem Krievijā" un "godinās" Navaļnija piemiņu, viņš svētdien piebilda vietnē "X".
Dažas stundas pēc paziņojuma par vīra nāvi Jūlija, kura savu vīru nebija redzējusi divus gadus, sacīja, ka tieši Putins esot personīgi atbildīgs par Navaļnija nāvi. Viņa aicināja starptautisko sabiedrību "apvienoties un sakaut šo ļauno, šausminošo režīmu".
Latvijas Radio arī vaicāja Latvijas parlamenta pārstāvjiem viņu viedokli par Navaļnija nāves apstākļiem un to, kādai uz to jābūt rietumvalstu amatpersonu rīcībai.
Jau tad, kad Kremļa oponents pēc saindēšanas beidza ārstēšanos Vācijā un atgriezās Krievijā, bija skaidrs, ka viņš no apcietinājuma šajā valstī diez vai iznāks dzīvs. Šobrīd cerēt uz objektīvu izmeklēšanu ir naivi, taču ir citi veidi, kā demokrātiskajām valstīm pašlaik ir jāreaģē, norādīja Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols no Nacionālās apvienības.
"Man liekas, šis notikums ir papildu stimuls demokrātiskajai pasaulei mobilizēt visu iespējamo atbalstu Ukrainai, absolūti nekavējoties un neejot kaut kādās neauglīgās diskusijās, bet sniedzot maksimālu atbalstu. Tā, kā, piemēram, Dānija paziņoja par faktiski visas artilērijas nodošanu Ukrainai. Bet bažas, protams, raisa arī tas, kas notiks ar citiem ieslodzītiem prominentiem Krievijas opozīcijas politiķiem, kā Vladimiru Kara-Murzu," sacīja Kols.
Saeimas prezidija pārstāve, Eiropas lietu un Ārlietu komisijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica papildināja, ka Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā turpinās sarunas par veidiem, kā panākt gan opozīcijas politiķa Vladimira Kara-Murzas, gan Baltkrievijas politieslodzīto atbrīvošanu.
Runājot par rīcību, nepieciešamajām reakcijām pēc Navaļnija nāves, deputāte norādīja, ka demokrātiskās pasaules rokās nav pārāk daudz instrumentu, kā vērsties pret Krieviju, bet tie, kas ir, esot gana spēcīgi.
Gan sankcijas, gan, piemēram, starptautiskās tiesas izdotais aresta orderis Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam. Un, protams, arī palīdzības sniegšana Ukrainai.
"Vēl stingrāku vēršanos pret Krieviju, tostarp ar sankcijām un vēl masīvāku un ātrāku atbalstu Ukrainai. Mēs redzam, ka ir iespējams vēl pastiprināt sankcijas, ir stingrāk jākontrolē un jānovērš sankciju apiešana, tajā skaitā duālās lietošanas preču nonākšana Krievijā caur it kā citām valstīm, un arī jāturpina darbs, lai nonāktu līdz lēmumam par iesaldēto Krievijas līdzekļu nodošanu Ukrainai," teica Eiropas lietu un Ārlietu komisijas deputāte.
Šonedēļ arī notiks Saeimas ārkārtas sēde Ukrainas atbalsta nedēļas ietvaros, kurā sagaidāmas plašas diskusijas par šiem jautājumiem.
Saeimas ārkārtas sēdē šonedēļ uzrunas teiks Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, premjera Evika Siliņa, kā arī būs Ukrainas parlamenta Augstākās Radas priekšsēdētāja Ruslana Stefančuka uzruna.
Saeima arī gatavo paziņojumu saistībā ar to, ka šajā sestdienā apritēs divi gadi kopš Krievijas visaptverošā iebrukuma Ukrainā.
Navaļnija nāvi kolonijā Krievijā starptautiskā sabiedrība saista un skata kontekstā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā, tāpēc Saeimas paziņojumā būtu jāpiemin arī Kremļa opozicionāra bojāeja, atzina Kalniņa-Lukaševica.
Krievijas varasiestādes piektdien pavēstīja, ka Navaļnijs nomiris pēc pastaigas cietumā Jamalas Ņencu Autonomajā apvidū. Navaļnija līdzgaitnieki sestdien apstiprināja, ka opozicionārs ir miris.
Navaļnija māte Ludmila sestdien devās uz nomaļo koloniju, bet joprojām nav pielaista pie dēla līķa.
"Alekseja māte un viņa advokāti agri no rīta ieradās morgā. Viņiem neļāva ieiet. Viens no advokātiem tika burtiski izstumts ārā. Kad personālam jautāja, vai tur ir Alekseja līķis, viņi neatbildēja," sociālajos tīklos paziņoja Navaļnija preses pārstāve Kira Jarmiša.
Navaļnijs bija galvenais prezidenta Vladimira Putina politiskais oponents. Viņa nāve iestājās trīs gadus pēc viņa ieslodzīšanas. Viņš nomira Krievijas Tālajos Ziemeļos vienā no Krievijas skarbākajiem cietumiem pēc tam, kad mēnešiem ilgi bija pasliktinājusies viņa veselība.
Putins pagaidām nav komentējis Navaļnija nāves faktu.
