Jaunie noteikumi Vācijas policijai piešķirs papildu pilnvaras migrantu identitātes noskaidrošanai, kā arī ļaus efektīvāk meklēt personas, kurām jāpamet valsts. Migrantus turpmāk pirms izraidīšanas apcietinājumā varēs turēt 28 dienas līdzšinējo desmit vietā, tādējādi nodrošināt vairāk laika deportāciju organizēšanai.
"Mēs panāksim, ka cilvēkiem, kam nav tiesību palikt, mūsu valsts būs jāpamet ātrāk," likumprojektu komentēja iekšlietu ministre Nensija Fēzere.
Vienlaikus tikšot atbrīvoti resursi, lai palīdzētu tiem migrantiem, kam valsts piešķir patvērumu. Amatpersona arī atgādināja, ka, pateicoties stingrākai pastāvošo normu piemērošanai, jau pērn deportāciju skaits pieaudzis.
Tikmēr Lielbritānijā parlamenta apakšpalāta apstiprinājusi plānu par migrantu nosūtīšanu uz Ruandu. Līdzīgs likums tika apstiprināts vēl 2020. gadā, bet tas nestājās spēkā juridisku cīņu dēļ. Arī jaunais likums vēl jāapstiprina Lordu palātai, un to ir iespējams apstrīdēt tiesās.
Pirmos cilvēkus no Lielbritānijas uz Ruandu bija plānots deportēt jau 2022. gada jūnijā, taču pēdējā brīdī Eiropas Cilvēktiesību tiesa izdeva rīkojumu, kas to darīt liedza. Par spīti tiesas lēmumam britu valdība bija apņēmības pilna iesākto programmu turpināt, jo tā ilgtermiņā atmaksāsies.
