ĪSUMĀ:
- Ik dienu Lielbritānijā aiztur ap 500 cilvēkus, kas valstī nonākuši, šķērsojot Lamanšu.
- Tapis plāns, kas paredz – valstī nelegāli ieceļojušos ar lidmašīnu var nosūtīt uz Ruandu.
- Ruanda gatava viņus izmitināt un sniegt patvērumu, par to saņemot 120 miljonus mārciņu.
- Plāns izsaucis politiķu, cilvēktiesību aktīvistu un karaļnama pārstāvju neapmierinātību.
- Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons paziņojis, ka šis risinājums ir ļoti saprātīgs.
- Brīvprātīgo organizācijā uzskata, ka izvēlētā taktika tikai veicinās cilvēku kontrabandu.
- ECT liek viena irākieša izraidīšanas lietā sarīkot noklausīšanos Londonas Augstākajā tiesā.
- Britu valdība par šādu ECT lēmumu paudusi sarūgtinājumu un turpinās iesāktos plānus.
Kopš gada sākuma Lielbritānijā, šķērsojot Lamanša jūras šaurumu, nelikumīgi ir ieceļojuši vairāk nekā 10 000 migrantu. Daudzi no viņiem ceļā dodas nedrošās gumijas laivās, pirms tam samaksājot milzīgas summas cilvēku kontrabandistiem. Pēdējās dienās, laikapstākļiem esot ļoti labvēlīgiem, ik dienu britu krasta apsardze aiztur ap 500 šādu cilvēku.
Britu Iekšlietu ministrija bija izstrādājusi plānu, kas paredz, ka visi valstī nelegāli ieceļojušie ar lidmašīnu var tikt nosūtīti uz Ruandu, kas ir gatava viņus izmitināt un sniegt patvērumu, apmaiņā pret to saņemot aptuveni 120 miljonus mārciņu. Gan politiskajās aprindās, gan cilvēktiesību aktīvistu vidū, gan reliģiskajās aprindās un pat britu karaļnamā šis plāns izsaucis asu neapmierinātību, norādot, ka Ruanda nebūt nav drošākā valsts un ir bažas par cilvēktiesību ievērošanu šajā valstī. Taču premjerministrs Boriss Džonsons uzsvēris, ka šis risinājums ir ļoti saprātīgs.
"Kāda ir jūsu alternatīva tam, ka cilvēki tiek transportēti pāri Lamanšam nedrošās gumijas laivās, riskējot ar savu dzīvību un apdraudot tiesiskumu? Kāda ir alternatīva? Mēs uzskatām, ka tā ir saprātīga vienošanās, ko mēs esam panākuši ar Ruandu. Jā, var paiet laiks, kamēr šī sistēma sāks darboties, taču tas nenozīmē, ka mēs neturpināsim iesākto," paziņojis Džonsons.
Brīvprātīgās organizācijas "Care4Calais" koordinatore Džesa Šarmana, kas sniedz palīdzību bēgļiem Kalē ostā Francijas piekrastē, uzskata, ka izvēlētā taktika tikai veicinās cilvēku kontrabandu.
"Šie cilvēki, šie bēgļi vairs nevēlēsies iesniegt pieprasījumus patvēruma iegūšanai. Viņi tiks spiesti nonākt pagrīdē un tiks sasniegts pretējais rezultāts – cilvēku kontrabandistu biznesa modelis tikai turpinās plaukt," sacīja Šarmana.
Šīs nedēļas sākumā uz Ruandu bija paredzēts nosūtīt pirmo lidmašīnu ar bēgļiem. Sākotnēji bija paredzēts, ka par gandrīz pusmiljonu eiro nolīgtā čarterlidmašīna aizvedīs 130 cilvēkus, taču to skaits pakāpeniski samazinājās līdz septiņiem, jo tika iesniegtas sūdzības britu tiesās. Lai arī tiesas atzina, ka šāds lidojums tomēr var notikt, pēdējā brīdī, otrdienas vakarā vien pusstundu pirms paredzētā lidojuma, par pārsteigumu parūpējās ECT, kas atzina, ka
viena irākieša izraidīšana ir jāatliek līdz brīdim, kamēr Londonas Augstākajā tiesā nebūs notikusi noklausīšanās lietā par šīs valdības politikas likumību. Tādējādi īpašā lidmašīna gaisā tā arī nepacēlās.
Britu valdība par šādu lēmumu pauda sarūgtinājumu, iekšlietu ministrei Priti Patelai paziņojot, ka valdība nepakļausies juristiem un tiesību ekspertiem, kas grib apdraudēt britu iedzīvotāju gribu, kā arī nepakļausies bandām, kas veicina cilvēku tirdzniecību. Patela norādījusi, ka valdības rīcība ir pareiza un tā turpināsies.
Arī valdības darba un pensiju lietu ministre Terēza Kofija intervijā "Sky News" atzina, ka jau ir uzsākta gatavošanās nākamajam reisam uz Ruandu.
"Valdība gaidīja dažādas juridiskās prasības, un mēs izgājām cauri britu tiesām, kas šim lidojumam deva zaļo gaismu. Tāpēc arī valdība ir sarūgtināta. Es neesmu redzējusi nevienu citu gadījumu, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņemtu tik ātru lēmumu par iejaukšanos. Un, es domāju, ka sabiedrība būs pārsteigta, ka Eiropas tiesneši noraida britu tiesnešu lēmumu.
Taču par spīti tam, es zinu, ka Iekšlietu ministrija jau gatavo nākamo lidojumu, un mēs gatavosimies arī citām juridiskajām prasībām," atzina Kofija.
Lai arī ECT nav Eiropas Savienības institūcija, vairākos britu medijos Eiropa un suverenitātes atņemšana britiem tiek piesaukta visai bieži. Izskan arī viedokļi par to, ka Lielbritānija varētu izstāties no ECT. Interesanti, ka šīs cilvēktiesību konvencijas viens no autoriem ir Borisa Džonsona vectēvs Džeimss Fosets. Taču šāda sasaistīšana ar Eiropas Savienību nav pārsteigums, jo tieši pašlaik turpinās britu valdības strīds ar Briseli par britu kārotajām izmaiņām Breksita līguma Ziemeļīrijas protokolā.
Kā uzskata opozīcijā esošās Leiboristu partijas pārstāvis Deivids Lamī, pašlaik notiekošais tikai apliecina, ka britu valdībā valda haoss.
"Šis ir haoss, ko radīja Priti Patela. Viņai teica, ka šī sistēma nedarbosies, ka tā ir neētiska un izmaksās ārkārtīgi lielu naudu. Bija maz ticams, ka viņai izdosies šo sistēmu izveidot un palaist īsā laikā. Šī ir viņu patvēruma sistēma, kura nekādā veidā nav saistīta ar Franciju, un tāpēc viņi nevar radīt drošus iebraukšanas ceļus, viņi nevar izveidot bēgļu apstrādes sistēmu un viņi nespēj apstrādāt patvēruma pieteikumus, viņi nevar noslēgt līgumus par cilvēku atpakaļnosūtīšanu un viņi nevar cīnīties ar kriminālām bandām. Šī sistēma ir spēkā 12 viņu valdīšanas gadus, un tā ir daudz sliktāka nekā Vācijā, Francijā vai Spānijā, kurās visās patvēruma pieteikumu ir daudz vairāk nekā pie mums," sprieda Lamī.
Sabiedriskās domas aptaujas gan liecina, ka britu sabiedrībā valdības īstenoto politiku atbalsta aptuveni 44% iedzīvotāju, bet pret to ir 40%. Taču, vai un kad gaidāms nākamais bēgļu pārvešanas reiss uz Ruandu, pagaidām spriest ir pāragri.
