Mediji ziņoja, ka noklausīšanās ierīce esot atrasta Zalužnija kabinetā, taču Drošības dienests šo informāciju noraidīja un apgalvoja, ka ierīce ir atrasta telpā, ko Zalužnijs varētu izmantot nākotnē. Un sākotnējā pārbaude liecinot, ka ierīce nav bijusi aktivizēta.
Izdevums "Ukrainskaja pravda" rakstīja, ka noklausīšanās ierīci atrada, veicot ikdienas pārbaudi Zalužnija jaunajā birojā. Līdzīgas ierīces esot atrastas arī vairāku Zalužņija padoto darba vietās.
Ukrainas ziņu aģentūra "Unian" vēstīja, ka Drošības dienests sāka kriminālprocesu par tehniskas ierīces atrašanu vienā no iespējamām Zaļužnija uzturēšanā vietām. Tā nodota ekspertīzei. Nav atrastas arī informācijas glabāšanas iekārtas vai audioierakstu attālinātas pārraides līdzekļi.
Mediji arī izceļ faktu, ka atrastās noklausīšanās ierīces esot izgatavotas no tādām detaļām, kas neļaujot noteikt to izcelsmi.
Pagaidām var tikai minēt, kurš ir ieinteresēts noklausīties Ukrainas augstākās militārās vadības sarunas. Protams, galvenais aizdomās turamais ir Krievija, kuras izlūkdienesti joprojām aktīvi darbojas Ukrainā un ievāc informāciju, kas var noderēt turpmākajā karadarbībā.
Taču nevar arī izslēgt iespēju, ka šādi tiek risinātas kādas iekšējās lietas. Vēl pirms dažām nedēļām gan no Zalužnija, gan no Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska izskanēja kritiski paziņojumi par vasarā un rudenī notikušajām armijas pretuzbrukumu operācijām, kas nedeva cerētos rezultātus. Tas lika domāt, ka Zelenskim ar Zalužņiju ir nopietnas domstarpības, kas, protams, nenāk par labu Ukrainas cīņai pret Krievijas agresiju.
Tikmēr bijusī Aizsardzības ministrijas vadītāja vietniece Anna Maļara norādīja, ka militāro noslēpumu noplūdes gadījumi armijā jau ir bijuši iepriekš. Visi zina, ka ir iespējama tālruņa sarunu noklausīšanās, tāpēc tas vienmēr tiek ņemts vērā balss saziņā.
Maļara arī piebilda, ka ir zināms par gadījumiem, kad no Bruņoto spēku Ģenerālštāba ir noplūdusi slepena militārā informācija. Viņa gan neprecizēja, par kādiem gadījumiem ir runa.
Krievija savelk spēkus Hersonas apgabalā; Ukrainai trūkst karavīru
Ukraina saskaras ar karavīru trūkumu. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs lēš, ka valstij būtu nepieciešami vismaz 1,1 miljons karavīru, lai spētu efektīvi cīnīties pret iebrucēju karaspēku. Bet šādu karavīru skaitu neesot iespējams sasniegt, neizsludinot jaunu mobilizāciju, uzsvēra Budanovs.
Nav zināms, cik daudz karavīru pašlaik ir Ukrainas Bruņoto spēku rīcībā, jo tas ir valsts noslēpums.
Naktī uz pirmdienu, 18. decembrī, ir notikuši kārtējie Krievijas dronu uzbrukumi Ukrainas teritorijā. Uzbrukumi sākās svētdien vakarā, bet noslēdzās neilgi pēc pusnakts. Pagaidām nav informācija par to, cik dronus izmantoja, cik no tiem ukraiņiem izdevās notriekt un vai ir kādi postījumi.
Tikmēr ASV domnīcas "Kara pētījumu institūts" svaigākajā apkopojumā par situāciju frontē ir teikts, ka nekādas būtiskas izmaņas kaujas laukā nav notikušas, tomēr atsevišķās vietās valsts austrumos Ukrainas aizstāvjiem ir izdevušās sekmīgas pretuzbrukumu operācijas.
Bet Ukrainas Nacionālās pretošanās centrs vēsta, ka Krievija ir palielinājusi speciālo uzdevumu vienību karavīru skaitu daļēji okupētajā Hersonas apgabalā, lai stātos pretī ukraiņu karavīru reidiem Dņepras upes kreisajā krastā.
Iebrucēji arī mēģinot iebiedēt okupēto teritoriju iedzīvotājus, lai nepieļautu, ka viņi nodod informāciju Ukrainas armijai.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
