ISW ziņojumā teikts, ka 17. oktobrī Ukraina pirmo reizi izmantoja ATACMS raķetes, lai uzbruktu Krievijas mērķiem okupētajās teritorijās.
Laikraksts "The Wall Street Journal" un citi Rietumu mediji vakar apstiprināja, ka Savienotās Valstis pēdējo dienu laikā slepeni piegādājušas Ukrainai ATACMS raķetes ar 165 kilometru darbības rādiusu, un vēstīja, ka Ukrainas armija jau ir izmantojusi ATACMS raķetes, lai uzbruktu lidlaukiem Krievijas okupētajā Berdjanskā un Luhanskā.
Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien paziņoja, ka ATACMS ir sevi pierādījušas, taču neapstiprināja nepārprotami to izmantošanu šo triecienu laikā.
NEW: Ukrainian forces used US-provided #ATACMS long-range missiles to strike #Russian targets in occupied #Ukraine for the first time on October 17. 🧵(1/7) https://t.co/oOGY7X5Xk7 pic.twitter.com/RQvG3aK61s
— ISW (@TheStudyofWar) October 18, 2023
Analītiķi uzskata, ka ASV, visticamāk, nodeva Ukrainai ATACMS slepeni, lai nodrošinātu pārsteiguma momentu, un vispārējais satricinājums Krievijas informatīvajā telpā liecina, ka Ukraina panākusi vēlamo efektu.
Viņi arī piebilst, ka iespējamā Krievijas lidmašīnu izkliedēšana pa lidlaukiem visā okupētajā Ukrainas teritorijā un gaisa spēku pārvietošana tālāk no frontes līnijas, visticamāk, apgrūtinās Krievijas aviācijas atbalstu gan aizsardzības operācijām, gan vietējām uzbrukuma operācijām.
Eksperti uzskata, ka lidaparātu pārvietošana uz lidlaukiem, kas atrodas tālāk aizmugurē, būs īpaši sarežģīta krievu helikopteriem, kas ilgstoši darbojās salīdzinoši nelielos frontes posmos. Gaisa spēku izkliedēšana pa vairākiem lidlaukiem, visticamāk, arī radīs nopietnas koordinācijas un operāciju atbalsta problēmas Krievijas Gaisa un kosmosa spēkiem.
Tālas darbības rādiusa raķešu parādīšanās rada arī ievērojamus draudus Krievijas munīcijas noliktavām aizmugures rajonos un, visticamāk, liks Krievijas vadībai izvēlēties starp esošo noliktavu nostiprināšanu vai turpmāku noliktavu izkliedēšanu visā okupētajā Ukrainā.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un 2022. gada rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet 2023. gada vasarā sākās jauns Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
