Visasāk uz Krievijas rīcību reaģējusi Ukraina, kurai šī vienošanās ļāva pa Melno jūru transportēt kukurūzu, kviešus, miežus, saulespuķu eļļu un citus lauksaimniecības produktus. To eksports ik gadu ļauj nopelnīt Ukrainai vairākus desmitus miljardus dolāru.

Zelenskis: Krievija nedrīkst šantažēt pasauli

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņoja, ka Krievija pasaulei ir radījusi kārtējo problēmu, kura visiem kopā būs jāatrisina.

Kuleba norādīja, ka, izstājoties no vienošanās, Krievijai vairs nav pienākuma garantēt drošību kravas kuģiem, kas Melnajā jūrā pārvadā Ukrainas graudus.

Viņaprāt, Krievija vēlas izmantot šo situāciju, lai šantažētu un uzspiestu savu gribu starptautiskajai sabiedrībai.

Kuleba piebilda, ka graudu transporta koridora slēgšana nozīmē to, ka pasaulē atkal pieaugs pārtikas cenas un miljoniem cilvēku būs pakļauti bada briesmām.

Labības un kukurūzas cenas biržās gan Eiropā, gan Amerikā pieauga, taču nedaudz, par 4%, un vēlāk kāpums ievērojami samazinājās, tāpēc kopumā uzskatāms par nelielu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka nedrīkst pieļaut Krievijas centienus izmantot pārtiku, lai šantažētu pasauli.

"Ukrainas nostāja vienmēr ir bijusi un būs skaidra – nevienam nav tiesību apdraudēt citu valstu apgādi ar pārtiku. Ja saujiņa cilvēku Kremlī domā, ka viņiem it kā ir tiesības lemt par to, vai citu valstu iedzīvotājiem uz galda būs pārtika, tad pasaulei ir iespēja parādīt, ka šantāža nav atļauta nevienam.

Vienīgās iespējamās sekas ir pārtikas tirgus destabilizācija un sociālais haoss valstīs, kas ir kritiski atkarīgas no pārtikas importa.

Ukraina palīdz nodrošināt ar pārtiku 400 miljonus cilvēku," sacīja Zelenskis.

ANO pauž "dziļu vilšanos"

Zelenskis piebilda, ka viņš aicinās Turciju un ANO turpināt graudu vienošanos bez Krievijas līdzdalības. Viņš ir pārliecināts, ka arī šādā trīspusējā formātā ir iespējams nodrošināt Melnās jūras transporta koridora darbību un veikt kravas kuģu pārbaudes.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs pauda "dziļu vilšanos" par Krievijas lēmumu anulēt dalību iniciatīvā, kas pēdējā gada laikā ļāva nodrošināt 32 miljonu tonnu Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportu caur Melno jūru.

"Krievijas Federācijas lēmums būs smags trieciens cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama starptautiskā palīdzība. Taču tas neapturēs mūsu centienus veicināt netraucētu piekļuvi pasaules tirgiem gan Ukrainas, gan Krievijas Federācijas pārtikas produktiem un mēslošanas līdzekļiem," paziņoja Guterrešs.

Pastiprinās bažas par pārtikas pieejamību nabadzīgajās valstīs

Arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens nosodīja Krievijas rīcību, izmantojot pārtiku kā ieroci.

"Krievijas rīcības rezultāts, izmantojot pārtiku kā ieroci karā pret Ukrainu, būs tāds, ka pārtika būs grūtāk pieejama vietās, kur tā ir ārkārtīgi nepieciešama, un pieaugs pārtikas cenas.

Mēs jau redzam, kā tirgus uz to reaģē, jo cenas pieaug. Tam nevajadzētu notikt. Iniciatīva būtu pēc iespējas ātrāk jāatjauno. Un es ceru, ka visas valstis ļoti rūpīgi seko notiekošajam," sacīja Blinkens.

Itālijas premjerministre Džordžija Meloni uzskata, ka Krievijas lēmums apturēt graudu vienošanos parāda, kurš ir draugs, bet kurš ir ienaidnieks pasaules nabadzīgākajām valstīm, jo aptuveni 64% Ukrainas kviešu un aptuveni 50% kukurūzas nonāca attīstības valstīs.

Tomēr Ekspertu vērtējumā šajā gadījumā izšķirīgi esot tas, ka Maskava nevis izstājas no vienošanās vai lauž līgumu, bet gan tikai aptur dalību. Tas liecinot par pagaidu stāvokli un cerībām, ka graudus eksports no Ukrainas pa jūras koridoru atsāksies.

Ukraina, kuras teritorija tomēr ir daļēji okupēta, pierāda, ka tās lauksaimniecība darbojas par spīti karam. Kukurūzas audzēšana, kas veido vairāk nekā pusi no šīs valsts graudu eksporta, šogad varētu sasniegt 25 miljonus tonnu, bet kviešu un saulespuķu produkcija - 17,5 miljonus tonnu. Ražas ir mazākas nekā miera laikos, taču Ukrainai joprojām ir ļoti svarīga vieta pārtikas ražošanā pasaulē.

KONTEKSTS:

17. jūlijā Krievija paziņoja, ka izstājas no vienošanās, kas Ukrainai nodrošināja iespēju turpināt lauksaimniecības produkcijas eksportu no Melnās jūras ostām.

2022. gada vasarā izveidotais Ukrainas graudu eksporta koridors Melnajā jūrā ļāva apiet Krievijas karakuģu īstenoto Ukrainas ostu blokādi, ko Krievija uzsāka pēc pilna apmēra iebrukuma pagājušā gada 24. februārī.

Ukraina ir viena no pasaulē vadošajām labības piegādātājām, taču pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma graudu eksports apstājās. Krievijas īstenotās blokādes dēļ no Ukrainas Melnās jūras ostām mēnešiem nevarēja izbraukt kuģi ar simtiem tūkstošiem tonnu graudu un citiem lauksaimniecības produktiem. Savukārt tas izraisīja pārtikas cenu pieaugumu pasaulē.

Ukrainas graudu eksports atsākās tikai 2022. gada jūlijā pēc tam, kad Kijiva un Maskava piekrita ANO un Turcijas izstrādātajai iniciatīvai, kas ļauj kravas kuģiem no Ukrainas ostām netraucēti nokļūt līdz Bosfora šaurumam Turcijā, bet pēc tam doties tālāk.