Tā sauktā "graudu vienošanās" nodrošināja, ka Krievija neuzbruks kuģiem ar Ukrainas lauksaimniecības produkciju, tiem ienākot un izejot no Ukrainas ostām un turpinot ceļu cauri Turcijas Bosfora šaurumam. Atsevišķs līgums arī atviegloja Krievijas pārtikas un minerālmēslu apriti, neskatoties uz Rietumu noteiktajām sankcijām.

Maskava jau daudzkārt vērsusies pret šo līgumu

Vienošanās tika parakstīta pagājušā gada 22. jūlijā un vairakkārt tikusi pagarināta. Taču šoreiz tas nav noticis.

Peskovs pirmdien žurnālistiem pavēstīja, ka Krievija līgumu nepagarinās un "tas esot lauzts".

Krievija jau iepriekš draudējusi par izstāšanos no šīs vienošanās, sūdzoties, ka netiek pildītas Maskavas prasības saistībā ar Krievijas minerālmēslu eksportu.

Peskovs to minēja kā galveno argumentu šādam lēmumam:

"Tiklīdz darījuma daļa attiecībā uz Krieviju būs izpildīta, Krievija nekavējoties atgriezīsies pie šī darījuma īstenošanas."

Krievijas Ārlietu ministrija vēsta, ka no 18. jūlija jeb otrdienas tā atsauc garantijas kuģošanas drošībai un Stambulā tiks likvidēts apvienotais koordinācijas centrs. Krievijas ziņu aģentūras arī vēsta, ka Maskava paziņojusi Turcijai, Ukrainai un ANO savus iebildumus pret darījuma pagarināšanu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Ukraina ir gatava turpināt graudu eksportu arī bez Krievijas piekrišanas.

"Mēs nebaidāmies. Pie mums vērsās kompānijas, kas ir kuģu īpašnieces. Viņi teica, ka ir gatavi, ja Ukraina ielaidīs un Turcija laidīs cauri - visi ir gatavi turpināt graudu piegādes."

Zelenskis arī pavēstīja, ka kuģu īpašnieku uzņēmumi informējuši Ukrainu par gatavību turpināt labības eksportu no Ukrainas ostām.

"Pat bez Krievijas ir jādara viss, lai mēs spētu izmantot šo "Melnās jūras koridoru". Mēs nebaidāmies. Pie mums ir vērsušies uzņēmumi, kas ir kuģu īpašnieki. Viņi sacīja, ka ir gatavi, ja Ukraina [kuģus] izlaidīs, bet Turcija laidīs cauri. Visi ir gatavi turpināt labības piegādes," sacīja prezidents.

Ukrainas Ārlietu ministrijai dots uzdevums sagatavot oficiālus signālus ANO un Turcijai, lai tās atbildētu par savu gatavību turpināt Melnās jūras "labības iniciatīvu", norādīja Ukrainas prezidents.

Krievija prasīja sankciju atcelšanu

Vēl nesen ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs nosūtīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vēstuli par vienošanās pagarināšanu, kurā viņš norādīja, ka atbalsta šķēršļu atcelšanu Krievijas mēslojuma eksportam, par ko Maskava ir vairākkārt sūdzējusies.

Savukārt saskaņā ar mediju ziņām Eiropas Savienība izskatījusi jautājumu par piekāpšanos Krievijas bankai "labības darījuma" dēļ.

Runa ir par sankcijām pakļautās Krievijas Lauksaimniecības bankas meitas uzņēmuma izveidi, lai tādējādi atjaunotu bankas saites ar SWIFT maksājumu sistēmu, ko vēlas Krievija. Tomēr acīmredzot vienošanās par visiem šiem jautājumiem, vismaz pagaidām, nav panākta.

Peskovs noraidīja, ka šis lēmums būtu saistīts ar naktī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta.

Kremlis labības darījumu izmanto kā ieroci

Tiek ziņots, ka 16. jūlija rītā Odesas ostu pametis pēdējais kuģis, kas joprojām atrodas Melnajā jūrā, Turcijas tuvumā.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans vēl pirms dažām dienām apgalvoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins piekritīs pagarināt vienošanos par Ukrainas graudu eksportu un ka Erdoganam ar Putinu par šo paredzētas drīzas sarunas.

"Mēs darām visu, lai izvairītos no vēl vairāk iznīcības konfliktā starp Krieviju un Ukrainu. Jau no pirmās dienas esam teikuši, ka karā nav uzvarētāju, bet mierā nav zaudētāju. Melnās jūras iniciatīva pierādīja, ka humanitārie apsvērumi spēja dominēt pār konfliktu. Mēs esam uzsvēruši nepieciešamību to turpināt.

Par spīti šodienas paziņojumam, uzskatu, ka mans draugs Putins vēlas šo humanitāro tiltu turpināt," sacīja Turcijas prezidents.

Ukrainas amatpersonas gan iepriekš jau pauda pārliecību, ka jūlijā Krievija vienošanos nepagarinās. Ukraiņi arī norādīja, ka jau vairākus pēdējos mēnešus Krievija torpedē vienošanos ar birokrātiju un lēnām kuģu pārbaudēm, tādēļ kuģu plūsma ir krietni lēnāka, nekā iepriekš.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pagājušonedēļ apsūdzēja Krieviju, ka tā "labības darījumu izmanto kā ieroci".

Pateicoties pirms gada noslēgtajam līgumam, Ukraina līdz šim eksportējusi vairāk nekā 32 miljonus tonnu graudu, lielākoties uz jaunattīstības valstīm.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem Ukrainā izaudzētā lauksaimniecības produkcija veido 10% no pasaules kviešu tirgus, 15% no kukurūzas tirgus un 13% no miežu tirgus.

Krievija terorizē visu pasauli

Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) jau iepriekš brīdināja, ka kara dēļ līdz 47 miljoni cilvēku var nonākt "akūtā pārtikas nedrošībā".

Vienošanās nozīmi vairakkārt uzsvēris arī Ukrainas prezidents Zelenskis.

"Ir ļoti svarīgi, lai nekur pasaulē nebūtu apdraudējumu nodrošinātībai ar pārtiku. Un Krievijai ir skaidri jāsaprot, ka ikviens, kas palielina bada draudus, īpaši kritiskajos Āfrikas reģionos, terorizē ar badu visu pasauli, nevis tikai vienu nāciju."

Ja lauksaimniecības produktu eksports atkal tiek bloķēts, varētu pieaugt pārtikas cenas. Vienošanās pagarināšanai bija jānotiek brīdī, kad Ukrainā sākas nākamās ražas novākšana, kas pamazām sāks uzkrāties Ukrainā. Melnās jūras ceļa slēgšana palielinās atkarību no alternatīviem tirdzniecības ceļiem caur Donavas upi un Ukrainas Eiropas Savienības kaimiņvalstīm. Taču šie ceļi joprojām ir dārgi.

ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans paziņojis, ka Maskavai par izstāšanos no šīs vienošanās nāksies maksāt dārgu diplomātisko cenu.

"Iespējams, ka Krievija izstāsies no vienošanās, iespējams, ka viņi turpinās to pildīt. Ja viņi patiešām izstāsies no tās, visa pārējā pasaule uz to lūkosies un sacīs, ka Krievija ir atteikusies nodrošināt globālās dienvidu valstis, Āfrikas, Latīņamerikas un Āzijas valstis ar tām nepieciešamo pārtiku par pieņemamām cenām.

Un es domāju, ka Krievijai turpmāk nāksies par to maksāt milzīgu diplomātisko cenu. Tā ir izvēle, ko Vladimiram Putinam būs jāizdara."

KONTEKSTS:

2022. gada vasarā izveidotais Ukrainas graudu eksporta koridors Melnajā jūrā ļauj apiet Krievijas karakuģu īstenoto Ukrainas ostu blokādi, ko Krievija uzsāka pēc pilna apmēra iebrukuma pagājušā gada 24. februārī.

Ukraina ir viena no pasaulē vadošajām labības piegādātājām, taču pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma graudu eksports apstājās. Krievijas īstenotās blokādes dēļ no Ukrainas Melnās jūras ostām mēnešiem nevarēja izbraukt kuģi ar simtiem tūkstošiem tonnu graudu un citiem lauksaimniecības produktiem. Savukārt tas izraisīja pārtikas cenu pieaugumu pasaulē.

Ukrainas graudu eksports atsākās tikai jūlijā pēc tam, kad Kijiva un Maskava piekrita ANO un Turcijas izstrādātajai iniciatīvai, kas ļauj kravas kuģiem no Ukrainas ostām netraucēti nokļūt līdz Bosfora šaurumam Turcijā, bet pēc tam doties tālāk. Vienošanās nosacījumi paredz, ka tā ir jāpagarina ik pēc 120 dienām.