ĪSUMĀ:

• Zelenskis: Uzbrukumu varēja novērst ar pietiekamu skaitu pretgaisa aizsardzības sistēmu.
• Sprādzieni Černihivā atskanēja ap deviņiem rītā.
• Latvija jau ir daudz palīdzējusi Černihivai un arī turpinās.
• Pilsētā liela atsaucība ziedot asinis.
• Sīvi uzbrukumi turpinās visā pierobežā – arī Sumu apgabalā.

"Notiek darbi – ir izveidots štābs. Glābēji aktīvi strādā uz vietas. Protams, ņemot vērā visas drošības prasības, jo atceramies, ka ienaidnieks mēdz atkārtoti uzbrukt objektiem. Cilvēkiem tiek nodrošināta visa nepieciešamā palīdzība," sacīja Černihivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Vjačeslavs Čauss.

Policisti apseko bojātās mājas, sniedz palīdzību cietušajiem, un ar viņiem strādā arī psihologi. Tiek gādāts gan ēdiens, gan arī apmešanās vieta tiem, kas palikuši bez mājām.

9 bojāgājušie bija no rīta, pēcāk, turpinot gruvešu atrakšanu, tika atrasti vēl cilvēku līķi. Šobrīd zināms par 17 nogalinātajiem un vairāk nekā 60 ievainotajiem, tajā skaitā ievainoti ir arī divi bērni.

"Černihivā gāja bojā 13 cilvēki (to skaits jau pieaudzis) un vairāk nekā 60 tika ievainoti. Starp ievainotajiem ir divi bērni (pēc prezidenta kancelejas vadītāja vietnieka Oleksija Kulebas teiktā, starp ievainotajiem ir trīs bērni)," saziņas vietnē "Telegram" vēstīja Ukrainas iekšlietu ministrs Ihors Klimenko.

Pēc viņa teiktā, Krievijas apšaudē bojāgājušo vidū ir 25 gadus veca policijas leitnante Alīna Nikolajeva. Sieviete dzīvoja blakus esošajā mājā un atradās mājās slimības atvaļinājumā. Viņu nāvējoši ievainoja šāviņa atlūzas.

Zelenskis: Uzbrukumu varēja novērst ar pietiekamu skaitu pretgaisa aizsardzības sistēmu 

Sprādzieni Černihivā atskanējuši ap deviņiem rītā

"Tā nav gluži pilsētas centrālā daļa [kur trāpīts], bet gan blīvi apdzīvots rajons. Ir tiešs trieciens civilās infrastruktūras ēkai – astoņstāvu mājai. Vizuāli iznīcināti sienas elementi no 3. līdz 6. stāvam un piebūve pie tās," stāstīja Černihivas pilsētas mēra pienākumu izpildītājs Oleksandrs Lomako.

Valsts avārijas dienests arī publicēja videoierakstu, kurā redzama cietušo glābšana.

Šobrīd vēl pāragri spriest, vai izpostīto sociālās infrastuktūras namu vispār varēs atjaunot. Daļa ēkas ir pilnībā sagrauta. 

Latvija jau ir daudz palīdzējusi Černihivai un arī turpinās

Šī sadarbība notiek jau kopš pilna apmēra iebrukuma pirmā gada – Černihivā virkne ēku ir atjaunotas par Latvijas līdzekļiem, apgabalā kursē arī Rīgas autobusi, tāpat netālu no Černihivas esošajā Jahidnē par Latvijas nodokļu maksātāju naudu jau ir uzbūvētas daudzas mājas Krievijas uzbrukumos nopostīto ēku vietā.

Bet darāmā vēl ir ļoti daudz un šie atjaunošanas darbi netiek līdzi tiem postījumiem, kurus Krievija no jauna paveic.

Pilsētā liela atsaucība ziedot asinis

Pilsētā steidzami tiek meklēti asinsdonori, vēstīja medijs "Ukrainska Pravda". Atsaucība gan bija liela un problēma jau dienas otrā pusē bija atrisināta. 

Černihivas reģionālās slimnīcas ģenerāldirektors Andrijs Židenko sacīja, ka tikai viņa slimnīcā vien tika nogādāti deviņi cietušie.

"Pie mums tika nogādāti deviņi ievainoti cilvēki. Trīs no viņiem ir smagā stāvoklī, pārējo stāvoklis ir vidēji smags," viņš teica.

Mediķi sacīja, ka cietušajiem lielākoties ir galvaskausa un krūškurvja traumas, arī ekstremitāšu asinsvadu bojājumi.

Sīvi uzbrukumi turpinās visā pierobežā – arī Sumu apgabalā

Sumu apgabals robežojas ar Krieviju un katru dienu piedzīvo lielākus vai mazākus uzbrukumus, kuros tiek nodarīti ievērojami postījumi, kuros iet bojā arī civiliedzīvotāji.

"Kopumā šogad mēs diemžēl esam piefiksējuši lielāku skaitu bojāgājušo. Mums jau ir 37 nogalinātie un 101 ievainots," stāstīja Sumu apgabala militārās administrācijas vadītājs Volodimirs Artjuks.

Šie 37 nogalinātie civiliedzīvotāji ir tikai šogad. Kopumā Krievijas uzbrukumos bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits šogad Sumu apgabalā krietni pieaudzis un tas ir saistīts ar to, ka arī apšaužu intensitāte palielinājusies – pēc militārās administrācijas aplēsēm – aptuveni trīs reizes.

Krievija šajā apgabalā plaši izmanto vadāmās aviobumbas. Sumos aplēsts, ka līdz otrdienai apgabala teritorijā nomests aptuveni pustūkstotis vadāmo aviobumbu.

Kopumā iznīcināti 746 objekti, no kuriem lielākā daļa ir privātmājas, bet tajā skaitā ir arī infrastuktūras objekti.

Pēdējā laikā ar vadāmajām aviobumbām okupanti sākuši uzbrukt arī pašai Sumu pilsētai. Un, pasliktinoties situācijai apgabalā, jau no pērnā gada tur notiek arī civiliedzīvotāju  evakuācija.

Piespiedu kārtā tiek izvestas arī ģimenes ar bērniem. Kopumā jau ir evakuēti aptuveni 12 tūkstoši cilvēku, toskait 1777 bērni un pagājušā nedēļā nolemts piespiedu kārtā evakuēt vēl atlikušās ģimenes ar bērniem, kas dzīvo šobrīd vissmagāk cietušajos Sumu apgabala ciemos pašā pierobežā ar Krieviju.

"Pēc mūsu lūguma ir pieņemts valdības lēmums par piespiedu evakuāciju no visnedrošākajām vietām – tā ir Velika Pisarivka un Seredina-Buda. Tur praktiski šobrīd palikušas piecas ģimenes ar bērniem, kamēr pārējie evakuēti apgabala ietvaros. Tāpat 44 ģimenes ir evakuētas uz rietumu apgabaliem – Ļvivu, Ternopiļu, Ivanofrankivsku," sacīja Sumu apgabala militārās administrācijas vadītājs Volodimirs Artjuks.

Piespiedu evakuāciju šajās Sumu apgabala visnedrošākajās vietās plāno pabeigt mēneša laikā. Un tā notiek ne tikai Sumu apgabalā, bet tam blakus esošajā Harkivas apgabalā. Arī tur pagājušā nedēļā pieņemts lēmums par piespiedu evakuāciju ģimenēm ar bērniem 47 apdzīvotās vietās.

Tās visas atrodas robežas tuvumā Harkivas, Bohoduhivskas un Izjumas rajonos.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala,  bet 2022. gada rudenī Ukrainai sekmīga pretuzbrukuma rezultātā izdevās padzīt okupācijas spēkus no Harkivas apgabala un Hersonas pilsētas. 2023. gada vasarā Ukraina sāka jaunu pretuzbrukumu, taču tas nebija sekmīgs.

Savukārt 2024. gadā ieroču trūkuma dēļ Ukrainai pārsvarā nākas aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumiem, lai gan Ukrainas vadība uzsver, ka nav atteikusies no mērķa par okupācijas spēku padzīšanu no visas Ukrainas teritorijas.