Krievijas prezidenta «vēlēšanās» augsta aktivitāte, pienāk ziņojumi par rezultātu viltošanu

ĪSUMĀ:

• Notikusi akcija "Pusdienlaiks pret Putinu", dažviet izveidotas garas balsotāju rindas.
• Navaļnija sabiedrotais: akcija ir izdevusies, jo daudzi cilvēki atsaucās aicinājumam.
• Krievijas vēlēšanu komisija: Prezidenta "vēlēšanās" piedalījušies vairāk nekā 70% balsstiesīgo.
• Aiztur vairākas personas par varai kritisku vēstījumu rakstīšanu biļetenos.
• Krievijas neatkarīgie mediji ziņo arī par rezultātu viltošanas gadījumiem.

• OVD Info: 20 Krievijas pilsētās līdz šim aizturēti vairāk nekā 80 cilvēki.

Tā dēvētajās Krievijas prezidenta "vēlēšanās" piedalās četri kandidāti, bet ir skaidrs, ka par uzvarētāju pasludinās 24 gadus valdījušo Vladimiru Putinu. Šoreiz balsošana norisinās trīs dienas un pirmo reizi Krievijas pilsoņi tā dēvētajās "prezidenta" vēlēšanās var balsot arī elektroniski.

Krievijas amatpersonas jau pēcpusdienā paziņoja, ka vēlētāju aktivitāte ir pārsniegusi 70%.

Pēc iecirkņu slēgšanas galvaspilsētā Maskavā tika ziņots, ka tur aktivitāte bijusi zemāka, ap 66%. Tas gan esot vairāk nekā iepriekšējās prezidenta "vēlēšanās" 2018. gadā, kad Maskavā vēlētāju aktivitāte bija nedaudz zem 60%.

Savukārt otrā Krievijas lielpilsētā Sanktpēterburgā, kas ir diktatora Putina dzimtā pilsēta, vēlētāju aktivitāte esot pārsniegusi 70%.

Līdz 17. marta pusdienlaikam prezidenta "vēlēšanu" aktivitāte trīs Krievijas reģionos bija pārsniegusi 90%, atsaucoties uz Centrālās vēlēšanu komisijas datiem vēstīja tīmekļa izdevums "The Moscow Times".

Čečenijā nobalsojuši vairāk nekā 93% balsstiesīgo, Kemerovas apgabalā - 91%, savukārt Tivā tie bija 90,5% balsstiesīgo vēlētāju.

Tikmēr viszemākā vēlētāju aktivitāte, kā liecina līdz šim apkopotie dati, bijusi Tomskas (44,1%) un Novosibirskas (45,67%) apgabalos, kā arī Karēlijā (45,8%).

Šajos trīs reģionos ir pieejama arī balsošana tiešsaistē, tāpēc galējie dati par vēlētāju aktivitāti tiks pievienoti pēc vēlēšanu beigām.

Neraugoties uz paredzamo iznākumu, pirms mēneša ieslodzījumā mirušā Kremļa opozicionāra Alekseja Navaļnija sabiedrotie aicināja Krievijas pilsoņus svētdien, 17. martā, piedalīties akcijā "Pusdienlaiks pret Putinu". Viņiem pulksten 12 bija jāierodas tuvākajā balsošanas iecirknī, lai nobalsotu par ikvienu no kandidātiem, izņemot Putinu, vai arī sabojāt savu biļetenu.

Galvaspilsētā Maskavā un tādās lielās pilsētās kā Sanktpēterburga, Novosibirskā, Jekaterinburgā, Omskā un Permā pusdienlaikā pie atsevišķiem balsošanas iecirkņiem bija izveidojušās garas cilvēku rindas,

liecina vietējo iedzīvotāju publicētie attēli un video sociālajos tīklos. Jekaterinburgā un Novosibirskā varasiestādes paziņoja, ka rindas pie balsošanas iecirkņiem bijušas saistītas ar pastiprinātiem drošības pasākumiem, kādi iepriekšējās dienās nebija.

Vienā no vēlēšanu iecirkņiem Maskavā pusdienlaikā balsoja arī politiķis Boriss Nadeždins, kuru Kremlis nepielaida dalībai tā dēvētajās vēlēšanās. Viņš sacīja, ka Krievijas pilsoņiem šodien tika dota iespēja paust savu viedokli.

"Es ticu tam, ka Krievijas tautai šodien ir iespēja parādīt savu patieso attieksmi pret notiekošo, balsojot nevis par Putinu, bet kādu no pārējiem kandidātiem vai kā citādāk, kā es arī izdarīju. Krievijas iedzīvotājiem vienmēr ir izvēle, ne mazāka kā amerikāņiem, vāciešiem, japāņiem vai citiem," teica Nadeždins.

Žurnālists un Navaļnija sabiedrotais Dmitrijs Ņizovcevs sacīja, ka akcija ir vērtējama kā izdevusies, jo daudzi cilvēki atsaucās aicinājumam pusdienlaikā ierasties balsošanas iecirkņos, neraugoties uz varasiestāžu centieniem viņus iebiedēt.

"Uz cilvēkiem izdara spiedienu, viņus iebiedē, bet viņi tāpat stāv rindā. Ja daudzi cilvēki nebūtu nobijušies, tad šīs rindas būtu vēl garākas," Ņizovcevs sacīja telekanālam "Nastojaščeje vremja".

Garas balsotāju rindas šodien izveidojās arī pie vairākām Krievijas diplomātiskajām pārstāvniecībām ārvalstīs, piemēram, Armēnijas galvaspilsētā Erevānā un Uzbekistānas galvaspilsētā Taškentā.

Lieli cilvēku pūļi akcijas ietvaros bija vērojami arī pie Krievijas vēstniecības ēkām Vīnē, Varšavā, Belgradā, Hāgā un Berlīnē, vēstīja "The Moscow Times".

Viņus tur apciemoja arī Jūlija Navaļnaja, Navaļnija biroja preses sekretāre Kira Jarmiša, kā arī trimdā mītošais Kremļa opozicionārs un uzņēmējs Mihails Hodorkovskis, liecina publikācijas saziņas vietnē "Telegram".

Viņš sacīja, ka Krievijas pilsoņi svētdien apliecināja savu nesamierināšanos ar Putina režīmu.

"Šodien mēs vēlreiz viens otram parādījām, ka tie, kuri ir pret Putinu un karu, nav margināļi, bet vairākums," Hodorksovskis sacīja telekanālam "Dožģ". "Manuprāt, šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi neatzīt Putina leģitimitāti, tādējādi faktiski graujot viņa leģitimitāti valstī."

Lai gan tiek radīts iespaids, ka tā dēvēto vēlēšanu procesu nekas netraucē, ir pienākuši ziņojumi par vairākiem desmitiem gadījumu, kad cilvēki ir mēģinājuši izrādīt savu nepatiku pret notiekošo. Daļā gadījumu cilvēki ir mēģinājuši ieliet balsošanas urnās briljantzaļo šķīdumu, lai sabojātu tur iemestos biļetenus.

Varasiestādes ir aizturējušas vairākus cilvēkus par to, ka viņi uz saviem biļeteniem uzrakstīja varai kritiskus vēstījumus. Sociālajos tīklos ir publicēti attēli ar biļeteniem, uz kuriem ir uzrakstīs: "Nē, Putinam! Nē, karam!".

Tiek ziņots arī par rezultātu viltošanas gadījumiem. Ir publicēti vairāki video, kuros redzams, kā balsošanas iecirkņu dalībnieki urnās iemet vairākus biļetenus.

Savukārt Krievijas Ziemeļkaukāza republikās, kur ierasti reģistrē visaugstāko vēlētāju aktivitāti, vieniem un tiem pašiem cilvēkiem ir izdevies nobalsot vairākos iecirkņos.

Iepriekšējās "vēlēšanu" dienās tika novērotas arī nekārtības atsevišķos "vēlēšanu" iecirkņos - cilvēki balsošanas urnās bija ielējuši briljantzaļo šķīdumu un tinti, dažviet urnas arī tika aizdedzinātas.

Kremļa finansētais Viskrievijas sabiedriskās domas izpētes centrs prognozē, ka Putins tā saucamajās vēlēšanās saņems aptuveni 82% balsu. Savukārt vēlētāju aktivitāte pārsniegšot 70%, kas būs visu laiku augstākais rezultāts.

Tā dēvētās Krievijas prezidenta "vēlēšanas" tiek rīkotas, lai pārapstiprinātu Putinu amatā vēl uz sešiem gadiem. Kremlim ir jārada iespaids, ka Putinam ir spēcīgs mandāts, lai turpinātu vadītu valsti, kas pirms diviem gadiem uzsāka pilna mēroga karu Ukrainā.

Krievijas neatkarīgie mediji ziņoja, ka Kremlis amatpersonām ir izvirzījis uzdevumu nodrošināt, lai par Putinu būtu nobalsojuši vismaz 80% vēlētāju.

Un atbildīgās iestādes cenšas, lai izpildītu Kremļa plānu. Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija pēcpusdienā paziņoja, ka tā dēvētajās vēlēšanās ir piedalījušies vairāk nekā 67% balsstiesīgo pilsoņu, kas ir vairāk nekā iepriekšējā balsojumā 2018. gadā. Šos skaitļus nav iespējams pārbaudīt, jo Krievijā neveic vēlētāju aptaujas pie iecirkņiem.

Kopumā 16 Krievijas pilsētās līdz šim aizturēti vairāk nekā 60 cilvēki, liecina Krievijas cilvēktiesību mediju projekta "OVD-Info" dati. Visvairāk aizturēto ir Kazaņā un Maskavā.

Barnaulā kāds vietējais iedzīvotājs mēģināja saplēst vēlētāju reģistra grāmatu, kamēr Krievijas pilsētā Ufā aizvadītajās 24 stundās vēlētājs mēģināja urnā iemest Navaļnija portretu.

Kazaņā vēlētājiem pusdienlaikā neļāva ieiet vēlēšanu iecirkņos vai aizturēja viņus.

Maskavas policija aizturēja un nogādāja policijas iecirknī kādu sievieti, kura vēlēšanu biļetenā bija uzrakstījusi "Nē karam", ziņo OVD-Info. 

Tāpat Maskavā aizturēts kāds vīrietis, kurš ieradās vēlēšanu iecirknī, tērpies t-kreklā ar uzrakstu "Radošuma ceļi" (krievu valodā - "Пути творчества", kas izskatās krietni līdzīgi uzrakstam "Putins ir zaglis").

Vēl viena maskaviete aizturēta vēlēšanu iecirknī, jo februārī, noliekot ziedus pie represēto pieminekļa, viņu atpazina kameras. Par viņas paveikto "noziegumu" tika sastādīts protokols saskaņā ar pantu par piedalīšanos mītiņos.

Bet kāds Irkutskas iedzīvotājs, kā vēstīja "Meduza", vēlēšanu biļetenā ierakstīja Iļjas Jašina, Vladimira Kara-Murzas un Jūlijas Navalnajas vārdus. Viņam atļāva vēlēšanu biļetenu iemest vēlēšanu urnā.

Sergejs (vārds mainīts) par savu rīcību pastāstīja vietējam medijam. Viņš arī bija paņēmis līdzi līmi un papīra strēmeles uz kurām bija rakstīts "Jašins Iļja. Politiskais ieslodzītais", "Kara-Murza Vladimirs. Politiskais ieslodzītais" un "Navalnaja Jūlija. Politiskā ieslodzītā mantiniece." 

Ar šīm strēmelītēm viņš pārklāja rindas ar trim prezidenta amata kandidātiem vēlēšanu biļetenā – Haritonovu, Slucki un Davankovu – un tad atzīmēja trīs lodziņus.

Krievijas tā dēvētās prezidenta vēlēšanas notika arī okupētajās Ukrainas teritorijās, Krievijas kontrolētajā Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritorijā, kā arī Krimas pussalā, ko Maskava anektēja pirms 10 gadiem.

Okupācijas iestādes apgalvo, ka sagrābtajās teritorijās vēlētāju aktivitāte pārsniedz 70%. Visticamāk, ka šie skaitļi nav patiesi, bet daudzi nobalsojušie to darīja bailēs no represijām. Krievijas propagandas kanālos demonstrētajos videokadros bija redzams, kā pie cilvēkiem uz mājām dodas vēlēšanu komisiju darbinieki, kurus pavada bruņoti Krievijas armijas karavīri.