ĪSUMĀ:
- Krievijas varasiestādes: pirmajās divās balsošanas dienās viss ir noritējis mierīgi.
- Līdz vakardienai bija nobalsojuši vairāk nekā 58% balsstiesīgo Krievijas pilsoņu.
- To nav iespējams pārbaudīt, jo Krievijā neveic vēlētāju aptaujas pie iecirkņiem.
- Uz šīm pseidovēlēšanām netika uzaicināti novērotāji no EDSO.
- Vairāki desmiti gadījumu, kad cilvēki izrādījuši nepatiku pret notiekošo.
- Maz ticams, ka būs masveidīgi protesti; Navaļnaja aicina plkst. 12 ierasties iecirkņos.
Krievijas varasiestādes ar Centrālo vēlēšanu komisiju priekšgalā apgalvo, ka pirmajās divās balsošanas dienās viss ir noritējis mierīgi un bez nekādiem nopietniem sarežģījumiem. Sestdien, 16. martā, tika paziņots, ka vēlētāju aktivitāte ir augsta, jo uz balsošanas iecirkņiem esot aizgājuši vairāk nekā 50% balsstiesīgo. Ieskaitot datus no attālinātās elektroniskās balsošanas, kas tā dēvētajās prezidenta "vēlēšanās" notiek pirmo reizi,
līdz vakardienai bija nobalsojuši vairāk nekā 58% balsstiesīgo Krievijas pilsoņu.
Protams, šo informāciju nav iespējams pārbaudīt, jo Krievijā netiek veiktas vēlētāju aptaujas pie iecirkņiem, bet tā dēvēto "vēlēšanu" novērotāji ir cilvēki, par kuru lojalitāti Kremlim nav šaubu. Uz šīm pseidovēlēšanām netika uzaicināti novērotāji no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO). Taču no dažām Eiropas valstīm novērot šo vēlēšanu farsu ir ieradušies prokremliski noskaņoti politiķi. Viņu vidū ir arī trīs galēji labējās partijas "Alternatīva Vācijai" politiķi, kuri ir ievēlēti Vācijas federālās zemes Bavārijas parlamentā.
Jau pirms tā dēvētajām "vēlēšanām" Krievijā aizliegtais neatkarīgais vēlēšanu uzraugs "Golos" paziņoja, ka valsts iestādēs un uzņēmumos strādājošie ir instruēti doties balsot. Kāda uzņēmuma darbiniekiem uz mobilajiem telefoniem pat esot nosūtīta saite, kas ir jāatver, ierodoties balsošanas iecirknī, un kas ar ģeolokācijas palīdzību pārbaudīs viņu atrašanās vietu. "Golos" pārstāvji vakar ziņoja, ka balsojuma pirmajā dienā piektdien daudzi valsts iestāžu un uzņēmumu darbinieki kolektīvi devās balsot.
Lai gan tiek radīts iespaids, ka tā dēvēto "vēlēšanu" procesu nekas netraucē, ir pienākuši ziņojumi par vairākiem desmitiem gadījumu, kad cilvēki ir mēģinājuši izrādīt savu nepatiku pret notiekošo.
Zināmākais gadījums notika piektdien, kad kāda jauna sievietes balsošanas urnā ielēja briljantzaļo šķīdumu un tādējādi sabojāta lielāko daļu tur pirms tam iemesto biļetenu. Tas bija acīmredzams veltījums pirms mēneša ieslodzījumā mirušajam Kremļa opozicionāram Aleksejam Navaļnijam, kuram 2017. gadā kāds uzbrucējs iešļakstīja sejā briljantzaļo šķīdumu.
Vakar Jekaterinburgā kāda sieviete arī mēģināja ieliet briljantzaļo šķidumu balošanas urnā, taču viņu apturēja iecirkņa darbinieki. 50 gadus veco universitātes profesori aizturēja uz 15 diennaktīm par "sīko huligānismu", taču viņai varētu tiks izvirzītas vēl nopietnākas apsūdzības.
Savukārt kādu kundzi Maskavas piepilsētā Podoļskā aizturēja par to, ka viņa uz balsošanas biļetena esot uzrakstījusi Krievijas armiju diskreditējošu vēstījumu. Par to viņai piesprieda 30 tūkstošu rubļu jeb 297 eiro lielu sodanaudu.
Maz ticams, ka notiks kādas masveidīgas protesta akcijas, kādas Krievija pieredzēja pirms vairākiem gadiem, kad vēl brīvībā atradās Aleksejs Navaļnijs.
Pēdējos gados, un jo īpaši pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Krievijā ir pastiprinājušās varasiestāžu represijas pret cilvēkiem, kuri atklāti vēlas paust nepatiku pret Putinu.
Taču Navaļnija atraitne Jūlija Navaļnaja ir aicinājusi Krievijas iedzīvotājus šodien pusdienlaikā ierasties tuvākajā balsošanas iecirknī, lai nobalsotu par ikvienu no kandidātiem, izņemot Putinu, vai arī sabojāt biļetenu. Navaļnaja uzskata, ka šādi liela daļa Krievijas pilsoņu varēs apliecināt savu attieksmi pret varu, nebaidoties par to, ka viņus varētu sodīt.
Protams, varasiestādes to nevēlas pieļaut. Maskavas prokuratūra piedraudēja ar kriminālatbildību tiem, kuri šodien pulksten 12 ieradīsies balsošanas iecirkņos. Prokuratūra paziņoja, ka iespējamās rindas pie iecirkņiem varētu tikt uzskatītas par iejaukšanos vēlēšanu komisiju darbā, par ko draud kriminālatbildība un cietumsods līdz pieciem gadiem.
Bet Krievijas neatkarīgie mediji ziņo, ka Maskavas iedzīvotāji ir saņēmuši īsziņas, kurās viņus apsūdzēja "ekstrēmistisku ideju" atbalstīšanā un pieprasīja, lai viņi neveido rindas pie balsošanas iecirkņiem. Vairāki no īsziņu saņēmējiem savulaik ir piedalījušies Navaļnija dibinātā Krievijas Pretkorupcijas fonda projektos, un daži no viņiem bija atrodami 2021. gadā nopludinātajā fonda atbalstītāju datubāzē.
Savukārt juristi uzskata, ka nav nekas pretlikumīgs tajā, ja cilvēki ierodas balsošanas iecirkņos noteiktā laikā un viņiem nav līdzi, piemēram, plakātu, kuros viņi pauž protestu.
Neviens neapšauba, ka par šo tā dēvēto "vēlēšanu" uzvarētāju kronēs Putinu, bet kāds varētu būt Putina piektais prezidentūras termiņš? Var tikai zīlēt, kā rīkosies Putins, taču līdzšinējā gandrīz 25 gadu ilgā pieredze liecina, ka viņš arvien ir centies stingri turēt varas grožus savās rokās un novākt no ceļa ikvienu, kurš varētu kaut mazliet apdraudēt viņa pozīcijas. Tā notika gan ar opozīcijas līderiem Borisu Ņemcovu un Navaļniju, gan ar Jevgeņiju Prigožinu, kurš pagājušajā vasarā ar savu algotņu bandu "Vagner" sarīkoja bruņotu dumpi.
Putina režīmam eksistenciāli svarīgs ir paša pirms diviem gadiem uzsāktais pilna mēroga karš Ukrainā.
Tāpēc ir sagaidāms, ka Kremlis darīs visu, lai šo karu paildzinātu un nepieļautu, ka Ukraina atgūst okupētās teritorijas. Krievijas ekonomika un rūpniecība ir pakārtota kara vajadzībām, un ir skaidrs, ka tā tas būs vēl vairākus gadus.
Un no tā, kā norisināsies karš Ukrainā, būs atkarīgs tas, vai Putins mēģinās iesaistīties atklātā konfliktā ar citām kaimiņvalstīm. Pēdējā laikā izskan prognozes, ka NATO dalībvalstu rīcībā ir vien daži gadi, lai sagatavotos iespējamam karam pret Krieviju. Tāpēc rietumvalstīm būs jādara vēl vairāk, lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt karu un novērstu Krievijas vēlmi veikt karagājienu dziļāk Eiropā.
