Krievijas gaisa triecienos Harkivai un Odesai Ukrainā ievainoti 20 cilvēki

Krievijas karaspēks naktī uz trešdienu ar trieciendroniem uzbrucis Ukrainas pilsētai Odesai, ievainojot vismaz trīs cilvēkus, paziņoja Odesas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Kipers. Savukārt otrdienas vakarā Krievija kārtējo reizi ar raķetēm apšaudījusi Harkivu, kur  ievainojumus guva vismaz 17 cilvēki. 

Uzbrukumā Odesā tika nodarīti postījumi dzīvojamām ēkām, no kurām tika evakuēti ap 130 civiliedzīvotāju. Pilsētā arī izcēlušies ugunsgrēki. 62 gadus vecs vīrietis tika ievainots ar šrapneli, un ievainojumus guva arī divas sievietes, dzimušas 1955. un 1995. gadā. 

Stratēģiski svarīgā Melnās jūras ostas pilsēta Odesa kopš kara sākuma ir apšaudīta vairākkārt. Aizvadītajā naktī tai uzbrukts arī ar droniem.

Krievijas bezpilota lidaparāti aizvadītajā naktī fiksēti arī citos apgabalos, tostarp Hersonas, Sumu un Dņepropetrovskas. 

Otrdienas vakarā Krievija kārtējo reizi ar raķetēm apšaudīja arī Ukrainas pilsētu Harkivu, un ievainojumus guva vismaz 17 cilvēki. Harkivas pilsētas un apgabala amatpersonas ziņo, ka postījumi nodarīti vismaz 10 dzīvojamām ēkām pilsētas centrā. 12 cietušie hospitalizēti, divu pacientu stāvoklis ir nopietns. Šoreiz okupanti uzbruka ar divām raķetēm "S-300", taču regulārās apdzīvoto vietu apšaudēs tiek izmantoti arī citi ieroču veidi. 

Krievijas uzbrukumi pastiprinās, tāpēc Harkivas apgabala varasiestādes aicina cilvēkus evakuēties no vairāk nekā 20 ciematiem frontes līnijas tuvumā. Rīkojums varētu attiekties uz vairāk nekā 3 tūkstošiem iedzīvotāju, tai skaitā 279 bērniem.  

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti