Pie Kijivas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevies notriekt sešas ballistiskās raķetes "Kinžal", sešas spārnotās raķetes "Kalibr" un divus izlūkošanas bezpilota lidaparātus.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba tviterī ierakstījis, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins "nostiprina uzticību", dodot pēdējās nedēļās lielāko raķešu triecienu Kijivai tieši laikā, kad Ukrainas galvaspilsētā ieradušies vizītē Āfrikas valstu līderi.
Kuleba uzsvēra, ka Krievijas raķetes ir vēstījums Āfrikai, ka "Krievija grib vairāk kara, ne miera".
Piektdien Ukrainā ieradās Āfrikas valstu līderu delegācija Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) prezidenta Sirila Ramafosas vadībā. Delegācijā ir arī Senegālas, Komoru salu un Zambijas prezidenti. Savukārt trīs valstu – Ugandas, Ēģiptes un Kongo – prezidenti, paziņoja, ka vizītēs tomēr nedosies un sūtīs savus pārstāvjus.
Delegācija apmeklēja Buču un Kijivā tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, lai piedāvātu savu miera plānu.
Ziņu aģentūras "Reuters" rīcībā ir nonākusi dokumenta kopija. Tajā ir teikts, ka Krievijai ir jāatvelk, bet ne pilnībā jāizved karaspēks no Ukrainas, jāaizvāc taktiskie kodolieroči no Baltkrievijas, kā arī jāanulē Starptautiskās krimināltiesas izdotais Putina aresta orderis un jāmīkstina Krievijai noteiktās sankcijas.
Var droši prognozēt, ka Ukrainas valdība šo plānu neatbalstīs, jo tas faktiski paredz karadarbības iesaldēšanu nevis pilnīgu izbeigšanu.
Savukārt nedēļas nogalē Āfrikas valstu līderiem paredzēts Krievijā tikties ar Putinu.
Rietumvalstis ir kritizējušas DĀR par promaskavisku politiku un paudušas aizdomas, ka, iespējams, DĀR piegādā ieročus Krievijai.
Āfrikas valstu nostāja par to, kā reaģēt uz karu Ukrainā, ir bijusi dalīta – dažas nostājas Ukrainas pusē, bet citas ir palikušas neitrālas vai pievēršas Maskavai.
Analītiķi norāda, ka Āfrikas delegācijas iespējas nodrošināt pienācīgu mieru izskatās ļoti vājas, jo gan Kijiva, gan Maskava ir pārliecinātas, ka var uzvarēt kaujas laukā. Tomēr tiek pieļauts, ka šīs valstis varētu ietekmēt Krieviju saistībā ar Ukrainas graudu nonākšanu pasaules tirgū, kas Krievijas dēļ ir ievērojami apgrūtināta.
Āfrikas valstis ir lielas Ukrainas graudu importētājas.
Maskava esot nogādājusi Baltkrievijā kodolgalviņas
Savukārt piektdien Pēterburgā notikušajā ekonomikas forumā Putins atkal pieminēja atomieročus, paužot, ka Maskava jau uz Baltkrieviju esot nogādājusi kodolgalviņas. Tas esot pirmais sūtījums, un taktisko kodolieroču piegādes process tikšot pabeigts līdz gada nogalei.
Komentējot ziņu par pirmo piegādi, ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens pauda, ka Baltais nams uzmanīgi seko situācijas attīstībai, un akcentēja, ka nav nekādu norāžu par to, ka Krievija gatavotos kodolieročus izmantot.
KONTEKSTS:
Jau vairāk nekā gadu, kopš 2022. gada 24. februāra, turpinās pēc Vladimira Putina pavēles sāktais Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu, bet Krievijas spēkiem neizdodas salauzt ukraiņu pretošanos.
Krievijas Aizsardzības ministrija naktī uz 5. jūniju paziņoja, ka Ukrainas bruņotie spēki esot uzsākuši plaša mēroga pretuzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos. Paziņojumā teikts, ka operācijas mērķis bijis izlauzties cauri iebrucēju aizsardzības pozīcijām, kuras ukraiņi uzskatot par visvājākajām frontē, taču krieviem esot izdevies atsist pretuzbrukumu. Ukraina šīs ziņas noliedza.
Par Ukrainas pretuzbrukumu ir runāts jau vairākus mēnešus, taču amatpersonas iepriekš bija piesardzīgas izteikumos par tā izvēršanu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka viens no pretuzbrukuma uzdevumiem būs atbrīvot Krimu.
