ĪSUMĀ:
- ASV prezidenta amata kandidāti vēlēšanām reģistrējas pavasarī – gadu pirms gaidāmajām vēlēšanām.
- Partijas izvēlas savus kandidātus augstajam valsts amatam priekšvēlēšanās un priekšvēlēšanu sapulcēs.
- Valsts iedzīvotāji prezidentu vēl netieši – procesā iesaistīti arī ASV štatu izvirzīti elektori.
- ASV prezidenta inaugurācija ierasti notiek 20. janvārī, pāris mēnešus pēc vēlēšanām.
Kopumā valsts augstākās amatpersonas vēlēšanu process ilgst gandrīz divus gadus – sākot ar brīdi, kad atsevišķi kandidāti paziņo par savu vēlmi kandidēt uz ASV prezidenta amatu, līdz tam, kad tiek saskaitītas balsis un paziņots uzvarētājs.
Šobrīd process ir jau teju pusē, kad visā ASV teritorijā sākušās priekšvēlēšanas un priekšvēlēšanu sapulces.
Kas ASV notiek gadu pirms prezidenta vēlēšanām?
Visbiežāk par sākumposmu šim garajam ceļam uz ASV prezidenta krēslu var uzskatīt pavasari gadu pirms vēlēšanām. Tad kandidāti reģistrējas Federālajā vēlēšanu komisijā un arī paziņo par nodomu pretendēt uz šo augsto amatu.
Kandidātu debates jau sākas drīz pēc tam – tā paša gada vasarā un turpinās līdz nākamā gada janvārim. Tad savukārt visā ASV teritorijā sākas nākamais priekšvēlēšanu periods – priekšvēlēšanas un priekšvēlēšanu sapulces.
Kas ir priekšvēlēšanas un priekšvēlēšanu sapulces?
ASV prezidenta amata kandidāti tiek izvirzīti priekšvēlēšanu balsošanās un priekšvēlēšanu sapulcēs, kas notiek tajā gadā, kad paredzētas arī vēlēšanas.
Priekšvēlēšanas (angļu val. – primaries) vada štatu un pašvaldību iestādes. Balsošana notiek aizklāti. Dažās pavalstīs notiek "slēgtas" priekšvēlēšanas, kurās var piedalīties tikai attiecīgajā štatā deklarētie partijas biedri. Atklātās priekšvēlēšanās var piedalīties visi vēlētāji neatkarīgi no viņu piederības partijai.
Savukārt priekšvēlēšanu sapulces (angļu val. – caucus) ir privātas sanāksmes, ko rīko politiskās partijas, – attiecīgi demokrāti vai republikāņi. Tās notiek apgabala, rajona vai iecirkņa līmenī. Partiju pārstāvji balso par sev tīkamāko prezidenta amata kandidātu, bet vēlāk pēc balsotāju skaita nosaka, cik delegātu katrs kandidāts ir ieguvis.
Parasti štati un pašvaldības pašas nosaka datumus, kad notiks priekšvēlēšanas vai priekšvēlēšanu sapulces.
Dažos štatos demokrātu un republikāņu priekšvēlēšanas notiek vienā dienā, bet citos štatos – atsevišķos datumos.
Pamatojoties uz priekšvēlēšanu un priekšvēlēšanu sapulču rezultātiem, politiskās partijas piešķir delegātus konkrētiem kandidātiem.
Šie delegāti pēc tam pārstāv savus štatus nacionālajās partijas sapulcēs, kas ierasti plānotas jūlijā, un tur arī tiek izvēlēti prezidenta amata kandidāti.
Un, lai arī ASV pārliecinoši dominējošās visos valsts pārvaldes līmeņos ir Republikāņu un Demokrātu partijas, valstī ir arī citi politiskie spēki, kurus nereti sauc par "trešajām partijām" – piemēram, Zaļā partija, Libertāriešu partija un citas.
Tiesa, kopš Republikāņu partija 19. gadsimta vidū kļuva par vadošo partiju, neviens tā dēvēto "trešo partiju" kandidāts nav uzvarējis prezidenta vēlēšanās. Un kopš tā laika šo politisko spēku kandidāts vismaz vienā štatā uzvarējis tikai piecās ASV prezidenta vēlēšanās, no kurām pēdējās bija 1968. gadā.
Tikai pāris mēnešus pirms vēlēšanām – septembrī un oktobrī – partiju izvirzītie kandidāti piedalās prezidenta amata kandidātu debatēs, bet vēlēšanas notiek novembra sākumā.
Tauta prezidentu un viceprezidentu ievēl netieši
Lai arī prezidenta vēlēšanās, kas notiek reizi četros gados novembra sākumā, tautas viedoklis tiek ņemts vērā, vēlētāji prezidentu un viceprezidentu ievēl netieši – ar Vēlētāju kolēģijas un elektoru starpniecību.
Katram štatam pienākas tik daudz elektoru, cik tajā ir Kongresa (Pārstāvju palātas un Senāta) locekļu. Ieskaitot trīs galvaspilsētas Vašingtonas elektorus, šobrīd pavisam ir 538 elektori.
Pēc tam, kad tautas vēlēšanu zīmes novembrī ir nodotas, visas balsis valsts mērogā tiek saskaitītas. 48 štatos un Vašingtonā tiek izmantota "uzvarētājs saņem visu" procedūra, kad visvairāk balsu ieguvušais kandidāts saņem visu attiecīgā štata elektoru atbalstu.
Izņēmums gan ir Meinas un Nebraskas štati, kuros ir proporcionālā sistēma.
Lai kļūtu par ASV prezidentu, kandidātam ir jāsaņem elektoru vairākuma atbalsts, tātad 270 balsis.
Vēlētāju kolēģijas balsojums notiek vairākas nedēļas pēc vēlēšanu dienas, bet vēlēšanu uzvarētājs parasti ir skaidrs jau vēlēšanu naktī. 2020. gadā Tramps gan atteicās atzīt zaudējumu un tiesu darbi turpinājās vēl ilgi pēc vēlēšanu dienas.
Prezidenta inaugurācija notiek nākamā gada 20. janvārī.
Kas ir "svārstīgie štati", un kāpēc tiem jāpievērš uzmanība?
Lielākajā daļā ASV štatu uzvarētājs ir skaidrs jau ilgi pirms vēlēšanām, jo šajos štatos vēlētāji tradicionāli balso vai nu par Demokrātu, vai par Republikāņu partiju. Piemēram, jau tagad var droši prognozēt, ka novembrī Ņujorkā un Kalifornijā uzvarēs demokrātu kandidāts, bet vairumā ASV dienvidu štatu vēlētāju vairākums nobalsos par republikāņu kandidātu.
Tādēļ prezidenta vēlēšanās īpaši svarīgi ir tā dēvētie "svārstīgie štati", kuros abu partiju izredzes ir diezgan līdzīgas. Iepriekšējās vēlēšanās tie bija Pensilvānijas, Mičiganas, Viskonsinas, Džordžijas un Floridas štats.
Šoreiz sīva cīņa tiek prognozēta arī Ziemeļkarolīnas un Arizonas štatā.
Piemēram, pašreizējais republikāņu galvenais kandidāts, bijušais prezidents Tramps, 2016. gadā uzvarēja Pensilvānijā, Mičiganā, Viskonsinā, Džordžijā, Ziemeļkarolīnā un Arizonā. Taču 2020. gadā viņš zaudēja piecos no sešiem iepriekš minētajiem štatiem un vara pārgāja Džo Baidena rokās.
ASV priekšvēlēšanu datumi, kas jāņem vērā
- 15. janvāris: priekšvēlēšanu maratons sākas ar republikāņu balsošanu Aiovas štatā
- 23. janvāris: kā otrais balsošanā iesaistās Ņūhempšīras štats, kur notiks gan republikāņu, gan demokrātu priekšvēlēšanas
- 4. marts: sākas bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa tiesas prāva par viņam izvirzītajām apsūdzībām
- 5. marts: "Lielās otrdienas" balsojums, kad gan republikāņi, gan demokrāti rīko priekšvēlēšanas aptuveni 15 štatos
- 15.–18. jūlijs: Republikāņu partijas kongress un ASV prezidenta amata kandidāta izziņošana
- 19.–22. augusts: Demokrātu partijas kongress un ASV prezidenta amata kandidāta izziņošana
- 5. novembris: ASV prezidenta vēlēšanu diena
- 2025. gada 20. janvāris: jaunievēlētā ASV prezidenta inaugurācijas ceremonija
