Šāds scenārijs būtu kā ļaunākais murgs miljoniem Trampa pretinieku ASV un arī daudziem amerikāņu sabiedrotajiem pasaulē, kas raizējas, ka Trampa vadībā ASV arvien izteiktāk soļos pa izolacionisma ceļu un pametīs novārtā sabiedrotos, piemēram, pārtraucot atbalstu Ukrainai.
ĪSUMĀ:
- Donalds Tramps atkal būs Republikāņu partijas kandidāts ASV prezidenta amatam.
- Daudzās apsūdzības un skandāli nav iedragājuši Trampa atbalstītāju uzticību savam līderim.
- Tramps izmanto miljoniem amerikāņu dusmas, kas vērstas pret valsts politisko, ekonomisko un mediju eliti.
- Baltie amerikāņi pamazām kļūst par minoritāti ASV, tādēļ pieaug bažas par migrantu pieplūdumu.
- Liela daļa amerikāņu nesaskata ieguvumus no globalizācijas, tādēļ veidojas labvēlīga augsne populismam.
- ASV kristiešu vidū ir augsts atbalsts Trampam – par spīti visiem viņa "grēkiem".
- Demokrātu līderis Baidens apņēmies nepieļaut Trampa uzvaru, norādot, ka Amerikai jāvirzās uz priekšu, nevis atpakaļ.
Republikāņu partija ir pakļāvusies Trampam
Cilvēkiem ārpus ASV ir ļoti grūti izprast Trampa fenomenu: kāpēc šis bravūrīgais politiķis, kurš atklāti ignorē tradicionālās politikas, morāles un ētikas normas, joprojām ir tik populārs, lai miljoniem Trampa atbalstītāju domātu: jā, tieši viņu es gribu redzēt valsts vadītāja amatā!
Tramps ir pilnībā pārņēmis savā kontrolē Republikāņu partiju, kas neuzdrošinās apšaubīt viņa sludinātās idejas (tāpēc republikāņi bloķē arī palīdzības piešķiršanu Ukrainai).
Republikāņu priekšvēlēšanās Tramps pārliecinoši soļo no uzvaras uz uzvaru, bet viņa vienīgā atlikusī konkurente Nikija Heilija bija spiesta samierināties ar uzvaru pāris nelielos štatos. Šonedēļ arī viņai nācās pieņemt lēmumu par izstāšanos no cīņas.
Tramps atklāti ņirgājās par Heiliju, kuru viņš iesaucis par "Birdbrain" ("cāļa smadzenēm"), lai gan savulaik pats iecēla Heiliju par ASV vēstnieci Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO).
Citās valstīs politiķis, kurš atļaujas šādi izrunāties par saviem sāncenšiem, tiktu turēts lielgabala šāviena attālumā no prezidenta amata, taču Tramps nav parasts politiķis.
Tramps kā ilgi gaidītais mesija
Tramps ir politiskas kustības līderis, kurš uzdrošinās atklāti paust idejas, par kurām pirms viņa nākšanas pie varas daudzi amerikāņi tikai sačukstējās savās virtuvēs. Tādēļ arī daudzās apsūdzības nav spējušas iedragāt atbalstu Trampam, bet gan palīdzēja viņam attēlot sevi kā valdošās elites vajātu "patiesības teicēju".
Trampa pretinieki uzskata viņa atbalstītājus par sektu, kvazireliģisku kultu, kam Tramps ir ilgi gaidītais mesija.
Šo priekšstatu centies veicināt arī pats Tramps, piemēram, gada sākumā viņš sociālajos medijos izplatīja video, kurā skanēja šāds teksts: "1946. gada 14. jūnijā [Trampa dzimšanas dienā] Dievs palūkojās uz plānoto paradīzi un teica: "Man vajadzīgs pārvaldnieks." Un tā Dievs deva mums Trampu."
Tramps izbauda šo mesijas lomu un to, ka viņam izdevies iegūt miljoniem amerikāņu uzticību.
"2016. gadā es paziņoju, ka esmu jūsu balss. Tagad es saku, ka esmu jūsu cīnītājs. Esmu jūsu taisnība. Un tiem, kas jūtas sāpināti un nodoti, – es esmu jūsu atmaksa."
Balsojot par Trampu, amerikāņi parāda vidējo pirkstu elitei
Balsošana par Trampu daudziem amerikāņiem ir kā vidējā pirksta parādīšana ASV elitei, ko Tramps un viņa atbalstītāji vaino visās iespējamās nelaimēs.
Viņu skatījumā ASV ir nevis plaukstoša lielvara, pasaules lielākā ekonomika, bet gan korupcijā un politkorektumā ieslīgusi zeme, kuras pilsētu ielās siro noziedznieki, bet pāri robežai veļas migrantu pūļi.
Šo tēmu Tramps turpināja attīstīt arī savā runā pēc uzvaras "Lielās otrdienas" balsojumā.
"Dažās jomās mēs esam "trešās pasaules" valsts. Mēs esam "trešās pasaules" valsts mūsu robežas sargāšanā, un mēs esam "trešās pasaules" valsts vēlēšanu organizēšanā. Tam jāpieliek punkts," teica Tramps.
"Mēs uzvarēsim šajās vēlēšanās, jo mums nav izvēles. Ja mēs zaudēsim šajās vēlēšanās, mums vairs nebūs savas valsts," brīdina Tramps.
Trampa vēlētāji ilgojas pēc tās Amerikas, kas reiz bija
Savulaik, kad uz ASV politikas skatuves parādījās Trampa priekštecis prezidenta amatā Baraks Obama, viņš nāca ar saukli par "cerībām un pārmaiņām".
Taču Tramps saviem vēlētājiem piedāvā pavisam cita veida vēstījumu, kas ir vērsts pagātnē, nevis nākotnē.
Ne velti Trampa lozungs ir "Make America Great Again" (Padarīsim Ameriku atkal diženu), no kā izriet pieņēmums, ka kādreiz ASV bija dižena valsts un sabiedrība, bet tagad tā ir pazaudēta.
Ne visi amerikāņi ilgojas pēc šīs pagātnes Amerikas, kur tādas mazāk aizsargātas sabiedrības grupas kā sievietes, geji un melnādainie "zināja savu vietu" un regulāri saskārās ar diskrimināciju.
Trampam un republikāņu konservatīvā spārna pārstāvjiem ir izdevies spert dažus soļus ceļā uz šīs pagātnes Amerikas atjaunošanu, piemēram, pirms pāris gadiem ASV Augstākā tiesa atcēla 1973. gada spriedumu "Roe v. Wade" lietā, kas visā ASV teritorijā legalizēja sieviešu tiesības veikt abortu.
Baidens šonedēļ uzrunā ASV Kongresam apsolīja, ka cīnīsies par sieviešu tiesību atjaunošanu.
"Amerika nevar doties atpakaļ pagātnē. Esmu šeit, lai rādītu ceļu uz priekšu," teica Baidens.
"Naids, dusmas, atriebība, atmaksa ir senākās no idejām. Taču tu nevari vadīt Ameriku ar senām idejām, kas tikai virza mūs atpakaļ. Lai vadītu Ameriku, iespēju zemi, ir vajadzīga vīzija par nākotnes Ameriku, par ko tā var kļūt," uzsvēra Baidens.
Baltie amerikāņi kļūst par minoritāti
Taču daudzi Trampa atbalstītāji raugās uz nākotnes Ameriku un redz tikai biedējošas tendences, tādēļ labāk izvēlas dzīvot pagātnē.
ASV sabiedrībā valdošās vērtības un demogrāfiskās tendences kopumā nav labvēlīgas Trampa vēlētājiem, kas tikai vēl vairāk pastiprina viņu satraukumu un iebildumus pret esošo kārtību.
ASV sabiedrība kļūst arvien "krāsaināka", un tuvāko gadu desmitu laikā baltie amerikāņi, kas tradicionāli bijuši vairākumā, paši varētu kļūt par minoritāti.
Jāņem vērā, ka ASV tautas skaitīšanas datos un socioloģiskās aptaujās spāņvalodīgos, latīņamerikāņu izcelsmes iedzīvotājus izdala kā atsevišķu minoritāti, nevis pieskaita pie balto vairākuma.
1980. gadā baltie amerikāņi veidoja gandrīz 80% no ASV sabiedrības, bet pašlaik šis rādītājs jau noslīdējis zem 60%.
Demogrāfu prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam baltie amerikāņi būs zaudējuši vairākuma statusu. Tikmēr latīņamerikāņu un aziātu īpatsvars ASV sabiedrībā pakāpeniski palielinās.
Tieši šīs tendences kontekstā ir jāskatās uz Trampa un daudzu republikāņu satraukumu par ASV valdības nespēju nosargāt dienvidu robežu ar Meksiku, ko nelegāli šķērsojuši miljoniem latīņamerikāņu izcelsmes migrantu.
Migrācijas atbalstītāji apgalvo, ka ASV ir vajadzīgs lētais darbaspēks, jo migranti tiek nodarbināti nozarēs, kur paši amerikāņi negrib strādāt.
Taču zemāk atalgoto amerikāņu daļa ir satraukta par konkurenci darba tirgū, ko rada migrantu darbaspēks.
Šīs bažas ir palīdzējušas Trampam padarīt ASV robežas aizsardzību par priekšvēlēšanu kampaņas jautājumu Nr. 1.
Trampa atbalstītājiem nav pieņemama liberāļu sludinātā ideoloģija
Trampa konkurente Hilarija Klintone savulaik raksturoja Trampa atbalstītājus kā "riebekļu izlasi" ("basket of deplorables"), jo viņu vidū esot pilns ar rasistiem, seksistiem, homofobiem, ksenofobiem, islāmofobiem utt.
Šādi izteikumi aizvainoja daudzus amerikāņus un apstiprināja viņu aizdomas, ka demokrātu liberālā elite ar Klintoni priekšgalā ar nicinājumu noraugās uz vienkāršiem amerikāņiem, kam nav pieņemama liberāļu sludinātā ideoloģija.
Trampa vēlētāji skatās spogulī un redz nevis "riebekļus", bet gan norūpējušos pilsoņus, kas negrib samierināties ar, viņuprāt, kaitīgas ideoloģijas sludināšanu.
Viņi nesaprot, kāpēc transpersonas drīkst piedalīties sieviešu sporta sacensībās un kādēļ bērniem, kam radušās šaubas par savu dzimuma identitāti, tiek piedāvāta dzimuma maiņas hormonu terapija.
Covid–19 pandēmijas laikā daudzi no viņiem nesaprata, kāpēc jālieto sejas maskas un kam vajadzīgas vakcīnas.
Tramps izmanto arī to, ka amerikāņi vienmēr ar lielām aizdomām raudzījušies uz federālo valdību un tās prasībām. Savas nedienas ar likumu viņš cenšas pielīdzināt problēmām, ko amerikāņiem sagādā saskarsme ar valsts iestādēm.
"Tramps veido saikni starp viņa problēmām ar valdību un cilvēku problēmām ar valdību. Un tas strādā," raidsabiedrībai "CNN" skaidro republikāņu politikas konsultants Kreigs Šērlijs.
"Daudziem amerikāņiem ir bijusi slikta pieredze ar valsts iestādēm: ar ieņēmumu dienestu, policiju, skolu valdēm. Tas viņus noskaņoja arvien vairāk vērsties pret valdošo varu."
Trampu uzskata par "sistēmas grāvēju"
Trampa atbalstītāji uzskata, ka tagadējā valsts pārvaldes sistēma ir negodīga, tādēļ viņi vēlas to nolīdzināt līdz ar pamatiem. "Federāļi, abas partijas, elite: viņi grib, lai viss būtu tā, kā bija pirms Trampa ievēlēšanas. Un tas, manuprāt, būtu nepareizs virziens," žurnālam "The Atlantic" stāsta Trampa vēlētājs Brets.
Cits republikānis Lerijs raksturo Trampu kā "jaucēju", kurš uzdrošinājies vērsties pret sistēmu.
"Biznesa pasaulē šādus līderus izmanto, kad visi ir ieslīguši grupas domāšanā. Tieši tādēļ es balsoju par Trampu: lai visu uzspridzinātu!"
Trampam un viņa atbalstītājiem ir kopīgs naids arī pret vadošajiem ASV medijiem, ko viņi apsūdz patiesības noklusēšanā un liberālās ideoloģijas sludināšanā.
"Gallup" veiktā sabiedriskās domas aptauja rāda, ka masu medijiem uzticas tikai 11% republikāņu. Demokrātu vidū šis rādītājs ir daudz augstāks (58%).
Savukārt citā pētījumā tikai 3,4% amerikāņu žurnālistu sevi identificēja kā Republikāņu partijas atbalstītājus; Demokrātu partijas atbalstītāju žurnālistu vidū ir desmitreiz vairāk (36,4%).
Tas palīdz izskaidrot, kādēļ Trampa atbalstītāji neuzticas medijiem, jo tā sauktos "pamatstraumes medijus" (mainstream media) viņi uzskata par valdošās elites propagandas kanāliem, kas nestāsta patiesību par valstī notiekošo.
Ienākumu nevienlīdzība radījusi augsni populismam
Taču galvenais iemesls, kādēļ Trampa sludinātā ideoloģija ir kritusi tik labvēlīgā augsnē, ir meklējams ASV ekonomikas tendencēs. ASV ir vērojama augoša ienākumu nevienlīdzība, kad bagātnieki kļūst arvien bagātāki, bet vienkāršo amerikāņu ienākumu līmenis nav būtiski palielinājies, ja ņem vērā inflācijas rādītājus.
Ekonomikas Politikas institūta dati rāda, ka pēdējo 40 gadu laikā vidējais amerikāņu ienākumu līmenis saglabājies robežās starp 30 000 un 40 000 dolāru gadā, kamēr 1% bagātnieku ienākumu līmenis šajā laikā audzis par 160%.
Tas skaidrojams ar ekonomikas globalizācijas procesu, kas veicinājis strauju labklājības līmeņa kāpumu tādās valstīs kā Ķīna, taču ierindas amerikāņiem ir maz labuma no tā, ka ASV kompānijas pelna miljardus pasaules tirgū.
Republikāņu partija tradicionāli ir vairāk aizstāvējusi lielā biznesa intereses, apgalvojot, ka kopējais ekonomikas pieaugums agri vai vēlu būs redzams arī ierindas amerikāņu maciņos.
Taču miljoniem amerikāņu nekādi nevar saskatīt, kādā veidā nodokļu atlaides miljardieriem būtu veicinājušas arī strādājošo labklājību.
Pētījumi rāda, ka pašlaik ASV sevišķi grūti klājas vīriešiem bez augstākās izglītības, kuri kādreiz varēja viegli atrast darbu fabrikās un ar savu algu nodrošināt ģimeni.
Tagad viņu darbavietas ir aizceļojušas uz Ķīnu un citām jaunattīstības valstīm, kamēr amerikāņu miljardieri turpina pelnīt milzu naudu.
Nav brīnums, ka tieši šis mazāk izglītoto vīriešu slānis ir dedzīgākie Trampa atbalstītāji. Viņi paļaujas uz Trampu kā cilvēku "ārpus sistēmas", kurš ir gatavs aizstāvēt viņu intereses un vērsties pret valdošo eliti.
ASV kristieši atbalsta "grēcinieku" Trampu
Savā ziņā ir ironiski, ka ASV proletariāts par savu karognesēju izraudzījies Trampu, kurš pats ir kapitālisma pārmērību iemiesojums: Ņujorkas bagātnieku dzimtas atvase, kurš nekad mūžā nav saskāries ar grūtībām, ko nākas risināt ierindas amerikāņiem.
Taču ASV politikā netrūkst šādu paradoksu, piemēram, viens no tiem ir milzīgais ASV kristiešu kopienas atbalsts Trampam. Viņus nemulsina ne Trampa šķirtās laulības, ne viņa sakars ar pornozvaigzni, ne viņa līdzdalība azartspēļu biznesā, ne arī daudzās reizes, kad Tramps pieķerts melos.
Tramps ir staigājošs septiņu nāves grēku iemiesojums, kurš daudzkārt pārkāpis Bībeles baušļus, taču lielai daļai amerikāņu kristiešu tas nav šķērslis, lai turpinātu atbalstīt Trampu.
Iespējams, Tramps viņiem šķiet labāka izvēle par Baidenu, kuru daudzi republikāņi uzskata teju par "Sātana iemiesojumu".
"Amerikāņu evaņģēlisma kustībā ir sajūta, ka pasaules gals ir tuvu, barbari jau ir pie vārtiem. Ja mēs kaut ko nedarīsim, tad zaudēsim šo Dieva svētīto valsti. Un tas nozīmētu ne tikai Amerikas, bet arī paša Dieva sakāvi," sarunā ar "The Atlantic" spriež Tims Alberta, kurš sarakstījis grāmatu par ASV kristiešiem.
Augstāka mērķa vārdā šie kristieši ir gatavi atbalstīt Trampu, kurš uzsācis "krusta karu" pret liberāļu sludināto ideoloģiju.
Trampa atbalstītājus nemulsina daudzie tiesas procesi, kas sākti pret viņu. Tieši pretēji, šīs apsūdzības tiek uztvertas kā pazīme, ka pret Trampu ir sāktas "raganu medības", bet viņš ir mūsdienu mesija, kuru nepieciešams aizstāvēt.
Tramps jau 2016. gadā pareģoja, ka viņš varētu Ņujorkas centrā nošaut cilvēku, bet viņa vēlētāji tāpat paliktu uzticīgi viņam.
Šis pareģojums lielā mērā ir piepildījies, jo Trampa fanu pārliecību nav iedragājusi neviena no daudzajām apsūdzībām, kas izvirzītas pret viņu līderi.
Un viņam izdevās iestāstīt saviem atbalstītājiem, ka tieši Tramps, nevis Baidens, pirms četriem gadiem uzvarēja ASV prezidenta vēlēšanās.
Taču, lai uzvarētu šoreiz, Trampam nepietiks ar dedzīgāko atbalstītāju balsīm. Viņam būs jāpārliecina arī mērenie republikāņi un neatkarīgie vēlētāji, kas līdz šim atteikušies pievienoties Trampa nometnei.
Ja ar savu kareivīgo retoriku viņš atsvešinās šo vēlētāju bloku, novembrī Trampam būs ļoti grūti pārspēt Baidenu, it sevišķi tāpēc, ka demokrātu vēlētājiem Tramps būs kā sarkana lupata vērsim un viņi noteikti aizies nobalsot, lai tikai nepieļautu Trampa atgriešanos pie varas.
Trampa idejas populāras arī Eiropā
Trampa stila populisms, kas balstās uz lielas sabiedrības daļas neapmierinātību ar valdošās elites īstenoto politiku, nav tikai ASV raksturīga parādība. 2016. gadā līdzīgu motīvu vadīti Lielbritānijas vēlētāji referendumā nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības.
Un arī gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās tiek prognozēti labi panākumi labējo populistu partijām, kas, līdzīgi kā Tramps, izmanto vēlētāju sašutumu par migrantu pieplūdumu un varasiestāžu nespēju kontrolēt ārējo robežu.
Populismam ir izveidojusies labvēlīga augsne arī Latvijā, un Tramps savulaik bija populārs arī atsevišķu Latvijas politiķu un konservatīvi noskaņoto vēlētāju vidū.
Taču, līdzīgi kā gadījumā ar Ungārijas premjeru Viktoru Orbānu, tagad slavēt Trampu vairs nav labais tonis, ņemot vērā viņa prokrievisko nostāju konfliktā ar Ukrainu.
Diktators "uz vienu dienu"
Tramps bieži vien ir slavējis tādus diktatorus kā Vladimirs Putins, Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins un pat komunistiskās Ziemeļkorejas vadonis Kims Čenuns, kuru Tramps raksturoja kā "gudru un ļoti talantīgu" vīru.
Tas radījis iespaidu, ka arī pats Tramps labprāt iejustos diktatora lomā, lai nebūtu "jākrāmējas" ar demokrātijas uzliktajiem ierobežojumiem.
Tramps jau ir paziņojis, ka pēc atkārtotas ievēlēšanas prezidenta amatā viņš uz vienu dienu esot gatavs kļūt par diktatoru, lai varētu nekavējoties slēgt ASV robežu un ķerties pie naftas un gāzes urbšanas. "Bet pēc tam es vairs nebūšu diktators," vēlētājus centās mierināt Tramps.
Demokrāti gan netic nevienam viņa vārdam un brīdina, ka Trampa otrais termiņš nozīmētu demokrātijas beigas Amerikā.
Arī šāds brīdinājums ir krietni pārspīlēts, jo ASV prezidenta vara nebūt nav neierobežota.
Jebkuram prezidentam ir jārēķinās gan ar Kongresu, kas pieņem likumus un apstiprina valsts budžetu, gan ar tiesu varu, kas var atcelt prezidenta lēmumus. Turklāt ASV ir ļoti spēcīgs nevalstisko organizāciju tīkls un masu mediji, kas uzmanīs katru Trampa soli prezidenta amatā.
Baidens apņēmies nepieļaut Trampa uzvaru
Tagadējais Baltā nama saimnieks Džo Baidens sevi raksturo kā brīvības un demokrātijas sargu, kurš nepieļaus Trampa uzvaru.
"Izvēle ir skaidra. Donalda Trampa kampaņas centrā ir viņš, nevis Amerika, nevis jūs. Trampa kampaņa ir apsēsta ar pagātni, nevis nākotni. Viņš ir gatavs upurēt mūsu demokrātiju, lai pats nokļūtu pie varas. Mūsu kampaņa ir citāda. Tā ir par nākotni, ko mēs veidosim kopā," uzrunā vēlētājiem teica Baidens.
"Mēs visi zinām, kas ir Donalds Tramps. Bet mums ir jāatbild uz jautājumu: "Kas esam mēs?" Tas ir likts uz spēles. Kas esam mēs?" vaicāja Baidens.
Un pats arī atbildēja: "Mēs esam vienīgā nācija pasaulē, kas no katras krīzes iznākusi stiprāka nekā pirms tās. Tā ir bijis vakar, tā ir šodien, un es jums garantēju, ka tā būs arī rīt."
2024. gada 5. novembrī ASV vēlētājiem būs iespēja izlemt, vai Baidena vīzija par Amerikas nākotni viņiem tiešām šķiet pievilcīgāka par to, ko piedāvā Tramps.
