Krievijas karaspēks lietojis īpaši cinisku taktiku – pēc pirmā trieciena ieturēta pauze, kamēr notikuma vietā ieradās glābēji, un pēc tam tika dots atkārtots trieciens, kurā bojā gāja divi glābēji. Šī gan nav pirmā reize, kad Krievijas karaspēks izmanto šādu taktiku.
Raķešu uzbrukumu piedzīvoja arī Doneckas apgabala Selidoves pilsēta. Raķete trāpīja daudzdzīvokļu namā, daļēji to sagraujot. Bojā gājuši divi cilvēki, trīs ievainoti, bet amatpersonas ziņo, ka zem drupām varētu būt vēl divi cilvēki. Glābšanas darbi joprojām turpinās.
Vairāki ēkas iedzīvotāji sabrukušo kāpņutelpu dēļ tika iesprostoti savos dzīvokļos. Viņus glāba, izmantojot ugunsdzēsēju auto pacēlājus.
Ukrainas varasiestādes noskaidrojušas, ka triecieni raidīti ar S-300 tipa raķetēm. Selidovē iepriekšējā diennaktī raķešu triecienos kopumā bojātas sešas daudzdzīvokļu ēkas un 20 privātmājas.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravurīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabalā, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
