Krievijā sākas tā saucamās prezidenta «vēlēšanas»

ĪSUMĀ:

• Krievijā trīs dienas notiks prezidenta "vēlēšanas".
• Uz prezidenta amatu ir četri kandidāti.
• Krievijas opozicionāri aicina doties uz iecirkņiem, lai nobalsotu pret Putinu.
• Krievu žurnālists Egerts: Kremlis šo balsojumu uztver kā referendumu.
• Pastāv bažas, ka Putina piektā prezidentūras termiņa laikā Krievijā pieaugs represiju līmenis.

71 gadu vecais Vladimirs Putins kandidēs uz piekto prezidentūras termiņu. Pirms dažiem gadiem ar Putina svētību Krievijas konstitūcijā veica izmaiņas, kas ļaus viņam palikt pie varas vismaz līdz 2036. gadam. Tādējādi Putinam būs iespēja apsteigt visilgāk valdījušo Krievijas vadītāju Josifu Staļinu.

Tāpat kā iepriekšējās reizēs, arī šoreiz Kremlis ir nodrošinājis, ka Putinam nebūs vērā ņemamu pretinieku. Bez Putina dalībai tā dēvētajās vēlēšanās ir apstiprināti vēl trīs kandidāti.

Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels mikroblogošanas vietnē "X" jau sarkastiski "apsveicis" Krievijas vadoni Vladimiru Putinu ar uzvaru tā dēvētajās vēlēšanās.

"Vēlos apsveikt Vladimiru Putinu ar pārliecinošo uzvaru šodien notiekošajās vēlēšanās. Nav opozīcijas. Nav brīvības. Nav izvēles," viņš rakstīja.

Putins plāno palikt amatā uz vēl vienu pilnvaru termiņu – sešiem gadiem prezidenta krēslā.

"Vēlēšanas" Krievijā un arī pagaidu okupētajās Ukrainas teritorijās notiks laikā, kad Rietumi ir centušies sodīt Maskavu par tās iebrukumu Ukrainā un pēc tam, kad Kremlis ir nežēlīgi apspiedis visu patieso opozīciju savā valstī.

Jūlija Navalnaja, mirušā Kremļa opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atraitne, ir aicinājusi Rietumus neatzīt vēlēšanu rezultātus.

Putina uzvara nozīmētu, ka viņa valdīšanas laiks pārsniegtu padomju tirāna Josifa Staļina valdīšanas laiku, padarot viņu par visilgāk Krievijas augstākajā amatā esošo cilvēku kopš Katrīnas Lielās laika.

Politikas veterāni un "pretkara" kandidāts

Zināmākais no viņiem ir komunists Nikolajs Haritonovs. 75 gadus vecais politiķis kopš 1993. gada ir Krievijas Valsts domes deputāts, un šī būs jau otrā reize, kad viņš tā dēvētajās prezidenta "vēlēšanās" pildīs statista lomu.

2004. gadā Haritonovs saņēma nepilnus 14% balsu un tālu atpalika no Putina.

Haritonovs savā priekšvēlēšanu kampaņā iestājās par sociālo pabalstu palielināšanu un pensionēšanās vecuma samazināšanu. Viņš atbalsta karu Ukrainā, par ko ir iekļauts rietumvalstu sankciju sarakstos.

"Vēlēšanām" ir reģistrēts arī galēji labējās Liberāldemokrātiskās partijas līderis Leonīds Sluckis. Pēc partijas dibinātāja un ilggadējā vadītāja Vladimira Žirinovska nāves 56 gadus vecais Sluckis savos publiskajos izteikumos ir centies neatpalikt no priekšgājēja. Viņš regulāri izsaka nepatiesus apgalvojumus par Ukrainu un Baltijas valstīm, apsūdzot tās fašismā un krievvalodīgo iedzīvotāju apspiešanā.

Sluckis par savu galveno priekšvēlēšanu programmas mērķi pasludināja drīzu Krievijas uzvaru karā Ukrainā.

Jaunākais un mazāk pieredzējušais kandidāts ir 40 gadus vecais Vladislavs Davankovs no partijas "Jaunie ļaudis". Bijušais uzņēmējs sevi pasniedz kā pretkara kandidātu un atbalsta miera sarunas ar Ukrainu, bet uz Krievijas nosacījumiem.

Davankovs iestājas par preses brīvību, politieslodzīto atbrīvošanu no cietumiem un attiecību normalizēšanu ar rietumvalstīm.

Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija dalībai pseidovēlēšanās nereģistrēja bijušo žurnālisti Jekaterinu Duncovu un pieredzējušo politiķi Borisu Nadeždinu, neraugoties uz to, ka par viņa kandidatūru bija parakstījušies vairāk nekā 100 000 Krievijas pilsoņu.

Mudina balsot pret Putinu

Pirms mēneša ieslodzījumā mirušā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atraitne Jūlija Navaļnaja ir aicinājusi Krievijas pilsoņus svētdien pusdienlaikā ierasties vēlēšanu iecirkņos, lai nobalsotu pret Putinu, kurš, viņasprāt, nav politiķis, bet gangsteris.

"Mums ir jāizmanto vēlēšanu diena, lai parādītu, ka mēs esam un ka mūsu ir daudz. Ka mēs esam īsti un dzīvi cilvēki un ka mēs esam pret Putinu.

Ir jāierodas balsošanas iecirknī vienā dienā un vienā laikā: 17. martā pulksten 12.00. Ko darīt tālāk? Varat izvēlēties.

Jūs varat balsot par ikvienu kandidātu, izņemot Putinu. Jūs varat sabojāt savu biļetenu. Jūs varat uz biļetena ar lieliem burtiem uzrakstīt "Navaļnijs"," paziņoja Navaļnaja. "Jebkurā gadījumā tās nebūs vēlēšanas. Ne mēs, ne pasaule neuzskatīs Putinu par leģitīmo Krievijas līderi. Taču 17. martā pusdienlaikā mēs varam ierasties vēlēšanu iecirkņos un ieraudzīt viens otru. Ieraudzīt, ka mūsu ir daudz un mēs esam stipri."

Arī opozīcijas politiķis Dmitrijs Gudkovs uzskata, ka visiem Krievijas pilsoņiem, kuri neatbalsta Putinu, obligāti ir jādodas uz balsošanas iecirkņiem gan Krievijā, gan ārvalstīs. "Mūsu uzdevums ir izdarīt tā, lai rezultātiem, kurus pasludinās Centrālā vēlēšanu komisija – vai tie būtu 86% vai 146% par Putinu nobalsojušo –, neviens nenoticētu. Ne iedzīvotāji, ne spēka struktūru darbinieki, ne vēlēšanu komisiju darbinieki, kuriem to visu nāksies viltot, ne Krievijas elite, kas tagad baidās no Putina, bet, kad sapratīs, ka Putins ir vājš un pret viņu ir balsojuši miljoni vai desmiti miljoni Krievijas pilsoņu, varbūt pēc 17. marta padomās, kā veco vīru nomainīt pret kādu citu," Gudkovs sacīja intervijā telekanālam "Nastojaščeje vremja".

"Mēs nevaram ietekmēt galveno rezultātu uz tablo, bet mēs varam iegūt skatītāju simpātijas. Diktatūras un autoritāri režīmi tiek sagrauti tad, kad tiek sagrauta tirāna leģitimitāte."

Putina bijušais runu autors Abass Gaļamovs ir pārliecināts, ka tā dēvēto prezidenta vēlēšanu rezultāti tiks viltoti, lai Putinam nodrošinātu pārliecinošu uzvaru. Viņaprāt, opozīcijai ir jādara viss, lai Putins gūtu tā saucamo Pirra uzvaru. "Ir jāpanāk, lai visiem Krievijas iedzīvotājiem un ārējiem novērotājiem, ukraiņiem un amerikāņiem, kā arī Krievijas elitei, būtu skaidrs, ka vēlēšanas tika viltotas. Ja opozīcijas atbalstītāji neieradīsies uz balsošanas iecirkņiem, tad neko nevajadzēs viltot, un Putins principā uzvarēs godīgi," uzskata Gaļamovs.

Rietumi nedrīkst atzīt "vēlēšanas"

Šīs būs pirmās tā dēvētās prezidenta "vēlēšanas" Krievijā kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī.

Pazīstamais žurnālists Konstantīns Egerts sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka Kremlis šo balsojumu uztver kā referendumu, lai saprastu, vai Krievijas sabiedrība patiešām atbalsta Putinu.

"Viņi vēlas paziņot Putinam: "Vladimir Vladimirovič, Krievija joprojām ir ar mums.

Putinam arī ir svarīgi parādīt ārpasaulei, ne tik daudz Rietumiem, bet tā dēvētajiem globālajiem dienvidiem – Brazīlijai, Dienvidāfrikai un Indijai –, ka viņam joprojām ir atbalsts.

Jo, raugoties no Buenosairesas, Pretorijas vai Braziljas, tas, kas notiek Krievijā, var šķist vai var tikt pasniegts kā kaut kas patiešām neviltots, kā milzīgs atbalsts Putinam. Tāpēc tas ir svarīgi Kremļa režīmam," norādīja Egerts. "Man tas nozīmē, ka Putina administrācija zināmā mērā jūt, ka Kremlim neklājas pārāk labi. Situācija nav katastrofāla, bet nav arī diez ko laba, jo nav ātras uzvaras karā. Visiem koloniālajiem kariem, kas nebeidzas ar ātru uzvaru, ir tendence pakāpeniski sākt kaitināt un pēc tam sadusmot sabiedrību. Un tas ir tas, no kā baidās Putina administrācija un pats Putins."

Egerts arī uzsvēra, ka Rietumi nedrīkst atzīt šīs "vēlēšanas" par leģitīmām, jo īpaši tāpēc, ka tās notiks Krievijas okupētajās teritorijās Ukrainā.

"Šīs vēlēšanas tiek rīkotas, balstoties uz konstitūciju, ko izvaroja ar 2020. gadā notikušā pseidoreferenduma palīdzību. Pat ja balsojums nenotiktu okupētajās teritorijās, to tāpat nevarētu uzskatīt par likumīgu, taču tas notiks okupētajās teritorijās, pārkāpjot jebkādas starptautiskās tiesību normas. 2018. gadā Rietumi izvēlējās neievērot, ka Kremlis rīkoja vēlēšanas okupētajā Krimā. Šoreiz tā saucamās "vēlēšanas" tiks rīkotas daudz plašākā okupētajā teritorijā. Un Putins to izmantos, lai parādītu, ka šī okupācija ir uz visiem laikiem. Manuprāt, Rietumi nedrīkst dot viņam šo iespēju.

Putins domā, ka iniciatīvas karā un Krievijas rīcībā esošo kodolieroču dēļ Rietumi viņu turpinās dēvēt par prezidenta kungu. Nedomāju, ka Rietumiem vajadzētu sniegt viņam šo privilēģiju," Egerts sacīja Latvijas Radio.

Var pastiprināties represijas

Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijā ir aizturēti gandrīz 20 000 pretkara protestētāju un ir ierosinātas vismaz 911 krimināllietas saistībā ar "viltus ziņu" izplatīšanu un Krievijas armijas "diskreditēšanu", liecina nevalstiskās organizācijas "OVD-Info" apkopotie dati.

Krievijas varasiestādes par viltus ziņām uzskata jebkuru informāciju, kas atklāj Ukrainā pastrādātos Krievijas armijas noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, Krievijas ciestos zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.

Pētnieciskās žurnālistikas medijs "Projekt" ir secinājis, ka Putina ceturtās prezidentūras laikā kopš 2018. gada Krievijā represiju līmenis ir bijis lielāks nekā padomju diktatoru Ņikitas Hruščova un Leonīda Brežņeva laikā, atpaliekot tikai no Staļina valdīšanas perioda.

Pastāv bažas, ka Putina piektā prezidentūras termiņa laikā Krievijā represiju līmenis pieaugs vēl vairāk.

Tam piekrīt arī Krievijas pētnieks Andrāšs Rācs no domnīcas "Vācijas Ārpolitikas biedrība". "Tendence, ka Krievijas režīms kļūst arvien skarbāks, būtībā turpinās jau kopš Putina atgriešanās pie varas 2012. gadā, tātad jau 12 gadus. Ja atminamies Dmitrija Medvedeva prezidentūras laiku, tad toreiz daudzi cerēja, ka Krievijai būs prezidents reformists. Savukārt Putins premjerministra amatā pat demonstrēja kaut kādu humora izjūtu. Bet tad viņi apmainījās vietām, un kopš tā laika autoritārisma tendences ir pieaugušas," Rācs sacīja intervijā Latvijas Radio.

"Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā šīs autoritārisma tendences ir kļuvušas daudz straujākas un bargākas.

Un nav iemesla domāt, ka autoritārisma tendences, kas turpinās jau 12 gadus, varētu samazināties. Kādēļ lai tas notiktu?" Rācs sacīja intervijā Latvijas Radio.

Jau pirms Krievijas prezidenta "vēlēšanām" virkne starptautisko organizāciju ir paziņojušas, ka balsojumu nevarēs uzskatīt par brīvu, godīgu un demokrātisku.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidenta vēlēšanas notiks no 15. marta līdz 17. martam. Ārlietu ministrija apstiprinājusi, ka Krievijas vēstniecība Latvijā varēs īstenot vēlēšanu norises diplomātiskās pārstāvniecības telpās.

Krievijā jau sen nav iespējamas brīvas un godīgas vēlēšanas, tādēļ gaidāmais balsojums uzskatāms par farsu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt tagadējam Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam iespēju palikt amatā vēl sešus gadus.

Putins valda Krievijā jau kopš 2000. gada; šajā laikā viņš ir iznīdējis gandrīz visas demokrātijas izpausmes: opozīcijas līderi ir nogalināti, apcietināti vai devušies trimdā; tiesu vara ir pakļauta Kremlim; nevalstisko organizāciju un neatkarīgo žurnālistu darbība ir ārkārtīgi ierobežota. Krievijas liberālās opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs pēc vairākiem gadiem cietumā miris, un saistībā ar to Latvijas un vairāku citu valstu līderi norādījuši uz Kremļa atbildību.

Krievijas prezidenta vēlēšanās drīkstēs piedalīties vairāku Putinam lojālo partiju politiķi, kuru uzdevums ir radīt priekšstatu par brīvām vēlēšanām.

Putina valdīšanas laikā Krievija ir sākusi un joprojām turpina karu pret Ukrainu. Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi Putina aresta orderi, apsūdzot viņu Ukrainas bērnu deportēšanā, kas ir kara noziegums.