ĪSUMĀ:

• Ikgadējā preses konferencē Putins izteicis apņēmību turpināt karu Ukrainā.
• Kremlis joprojām uzskata, ka iespējams sasniegt Putina deklarētos mērķus.
• Putins nosaucis Ukrainas pilsētu Odesu par "krievu pilsētu".
• Pašlaik neesot plānu izsludināt Krievijā jaunu mobilizāciju.
• Putins izteicis cerību, ka pamazām varētu izbeigties Rietumu palīdzība Ukrainai.
• Krievijas diktators kritizē Eiropas politiķus; kā pozitīvu piemēru min Ungārijas un Slovākijas premjerus.

Kremļa saimnieks tradicionāli reizi gadā rīko lielo preses konferenci un sniedz atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem, kas šoreiz apvienots vienā pasākumā. Pagājušogad šāds pasākums netika rīkots.

Putins joprojām sapņo par Ukrainas iekarošanu

Putina preses konferencēs nekad netiek uzdoti nejauši jautājumi, un arī Krievijas iedzīvotāju iesūtītos jautājumus Kremlis iepriekš rūpīgi atlasa, lai Putins varētu parādīt sevi pozitīvā gaismā.

Šogad pasākums, kas ilga vairāk nekā četras stundas, bija īpaši svarīgs Putina tēla spodrināšanai, jo nesen Krievijas diktators paziņoja, ka nākamgad piedalīsies prezidenta vēlēšanās un pretendēs uz kārtējo termiņu valsts galvas amatā.

Neatkarīgā sabiedriskās domas izpētes firma "Levadas centrs" nesen Krievijas iedzīvotājiem vaicāja, kādu jautājumu viņi gribētu uzdot Putinam, ja būtu šāda iespēja. Visbiežāk (21% respondentu) gribētu Putinam paprasīt par Ukrainas kara tēmu: "Kad beigsies karš/"speciālā militārā operācija"? Kad beigsies mobilizācija?"

Putins jau pasākuma sākumā sniedza atbildi uz šo jautājumu, liekot noprast, ka karš Ukrainā tik drīz nebeigsies.

Putins pavēstīja, ka miers iestāsies tad, kad Krievija būs sasniegusi savas "speciālās militārās operācijas" mērķus: Ukrainas denacifikāciju, demilitarizāciju un neitrālo statusu.

Faktiski ar to tiek domāta likumīgi ievēlētās Ukrainas valdības gāšana un Maskavai paklausīgas marionešu valdības iecelšana.

Odesu nosauc par "krievu pilsētu"

Putins kārtējo reizi atkārtoja Kremļa propagandas izdomājumus, ka krievi un ukraiņi esot viena tauta. "Pašlaik notiekošais ir milzīga traģēdija, kas līdzinās pilsoņu karam starp brāļiem, kad brāļi nonākuši abās ierakumu pusēs," apgalvo Putins, kurš pats sāka neprovocēto uzbrukumu Ukrainai.

Krievijas diktators arīdzan turpina apšaubīt starptautisko tiesību pamatprincipus par valstu robežu un suverentitātes neaizskaramību, jo viņš apgalvo, ka visa Ukrainas dienvidaustrumu teritorija esot "vēsturiskās Krievijas zemes", piemēram, "Odesa ir krievu pilsēta".

Tādējādi viņš licis saprast, ka Krievija negrasās samierināties ar pašlaik sagrābto Ukrainas teritoriju, bet gan joprojām pretendē arī uz Odesas, Harkivas un varbūt pat Kijivas ieņemšanu.

Rietumu atbalstu Ukrainai attēlo kā "haļavu", kas drīz beigsies

Pēdējo mēnešu laikā Ukrainas frontē nevienai no pusēm nav izdevies gūt būtiskus panākumus.

Putins ceturtdien paziņoja, ka "speciālās militārās operācijas" zonā esot izvietoti 617 000 krievu karavīru.

Viņš pavēstīja, ka pēc pagājušogad veiktās 300 000 karavīru "daļējās mobilizācijas" pašlaik neesot nepieciešamības veikt mobilizācijas otro vilni.

Krievijas diktators apgalvo, ka armijā esot uzņemti 486 000 brīvprātīgo.

Putins arīdzan pauda gandarījumu par problēmām, ar ko saskārusies Ukraina, mēģinot nodrošināt turpmāku atbalstu no Rietumiem.

Putins apgalvo, ka pati Ukraina vairs neko neražo, bet izdzīvo uz "haļavas" (bezmaksas palīdzības) rēķina.

"Bet šī "haļava" kādā brīdī var beigties, un, pēc visa spriežot, jau pamazām beidzas," priecājas Putins, norādot uz Rietumu vilcināšanos apstiprināt papildu palīdzību Ukrainai.

Kremlis mēģina sašķelt Rietumu vienotību

Putina vēstījums liecina, ka Krievija nebūt negrasās apstāties vai piebremzēt, un arī to, ka Kremlis neplāno iziet ne uz kādiem kompromisiem vai sarunām.

Pretēji apgalvojumiem par gatavību miera sarunām Putins neko tādu nevēlas. Rietumiem jāņem vērā, ka sarunas ar Krieviju būtu bezjēdzīgas, un to jau sen norāda arī Ukraina.

Rietumiem jāsaprot arī tas, ka Putins labi redz katru rietumvalstu valdību sperto soli un lieliski apzinās arī to, ka tieši Rietumu sašķelšana palīdzībā Ukrainai var būt veids, kā uzvarēt šajā karā.

Ja pagaidām Krievijai nav pietiekamu militāro spēju, lai sakautu Ukrainu kaujas laukā ar visu Ukrainai pieejamo savu un Rietumu militāro atbalstu, tad Putins turpinās centienus dažādos veidos šķelt Rietumu vienotību.

Tādējādi viņš cerēs, ka atbalsts Ukrainai tiešām drīz iznīks vai vismaz apsīks tik lielā mērā, ka padarīs Ukrainu vāju, bet Krievija tikmēr jau būs uzkrājusi spēkus, lai frontē gūtu pārākumu.

Putins slavē Orbānu un Fico

Krievijas diktators kritizēja Eiropas politiķus, kas sevi iedomājušies franču ģenerāļa Šarla de Golla lomā, bet patiesībā uzvedoties kā kolaboracionists maršals Petēns.

Tādējādi Putins kārtējo reizi centies radīt iespaidu, ka Eiropas politiķi esot ASV valdības marionetes.

Kā pozitīvu paraugu citiem Putins izcēla Ungārijas premjeru Viktoru Orbānu un Slovākijas valdības vadītāju Robertu Fico. Putins spriež, ka viņi esot nevis "prokrieviski" politiķi, bet gan "pronacionāli", kas aizstāv savas valsts intereses.

Putinam tika uzdots jautājums, kāpēc Krievija turpina piegādāt gāzi Eiropas valstīm, tai skaitā tranzītā caur Ukrainas teritoriju.

Kremļa saimnieks atbildēja, ka Krievijas gāzes koncerns "Gazprom" esot uzticams sadarbības partneris, kas pilda savas līgumos noteiktās saistības.

"Kāpēc mums sodīt Ungāriju vai Slovākiju? Mums nav tāda nolūka. Viņi maksā naudu [par gāzi], pie tam labu naudu," teica Putins.

Viņš arīdzan apgalvo, ka "Nord Stream" gāzes cauruļvadu Baltijas jūrā esot uzspridzinājuši amerikāņi vai kāds, kurš rīkojies amerikāņu uzdevumā.

Kremlis vēl nav izlēmis par sportistu līdzdalību Parīzes olimpiādē

Kremļa saimniekam arīdzan tika uzdots jautājums par Krievijas sportistu līdzdalību Parīzes olimpiskajās spēlēs. Kā zināms, Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) ir atļāvusi Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties sacensībās neitrālā statusā.

Putins izvairījās tieši atbildēt uz šo jautājumu, norādot, ka vēl būs jāizvērtē, kādi būs Krievijas sportistu līdzdalības noteikumi, piemēram, attiecībā uz Krievijas karoga un valsts himnas izmantošanu.

SOK publicētie noteikumi pašlaik paredz, ka Krievijas un Baltkrievijas sūtītie "neitrālie" sportisti nevarēs izmantot attiecīgo valstu karogus un himnas. Putins gan apgalvo, ka visi tāpat zināšot, kuri ir Krievijas sportisti.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.