Baltkrievu pases Eiropā
Latvijas Radio: Uzstājoties ar uzrunu Eiropas Parlamentā, Svjatlana Cihanauska sacīja, ka Baltkrievijas opozīcija drīzumā sāks izdot pases tiem Baltkrievijas iedzīvotājiem, kuri dzīvo ārzemēs. Viņa arī pieminēja, ka šādi Baltkrievijas opozīcija ņem piemēru no Baltijas valstīm, kas izdeva pases padomju okupācijas laikā. Pastāstiet, lūdzu, nedaudz vairāk par to, kā tas notiks.
Franaks Vjačorka: Pēc 2020.gada kļuva skaidrs, ka Lukašenko mēģina nošķelt visus baltkrievus, kas pametuši valsti, no jebkādas ietekmes uz to, kas notiek dzimtenē. Viņi pārstāja atjaunot pases, meta ārā cilvēkus no vēstniecībām, teica viņiem, ka mēs jūs vairs neapkalposim. Bet tos, kuri atgriezās Minskā, lai atjaunotu dokumentus, sagrāba Valsts drošības dienests. Kāds saņēma divus gadus cietumā, kāds piecus, kādu palaida brīvībā. Tomēr atgriezties Baltkrievijā tagad nav droši.
Lukašenko šādi ir nolēmis atriebties visiem baltkrieviem, kuri 2020. gadā protestēja.
Mēs sākām palīdzēt cilvēkiem risināt juridiskus un migrācijas jautājumus, tostarp par pagaidu uzturēšanās atļauju pagarināšanu vai Polijas gadījumā par bēgļa statusa piešķiršanu. Lietuvā mēs strādājām pie likuma izmaiņām, lai pagaidu uzturēšanās atļauju izsniegtu nevis uz vienu, bet uz trim gadiem.
Bet tie ir pagaidu risinājumi, kas neatrisina situāciju pēc būtības. Tādēļ pirms gada esam sākuši izstrādāt savu pasi. Esam pētījuši Baltijas valstu pieredzi okupācijas laikā, esam pētījuši Kosovas, Taivānas, Tibetas pieredzi, kas arī izsniedza dokumentus trimdā. Mums ir atšķirīga situācija, bet zināmas līdzības ir. Mēs varam panākt šo pasu atzīšanu. Mums ir gatavi paraugi un tehniskais dizains, kas ir saskaņots ar Eiropas Komisiju un atbilst standartiem. Tiklīdz būs gatavi pirmie testa eksemplāri, mēs nodosim tos valdībām.
Mēs nāksim pie Latvijas, Lietuvas un Polijas valdības, jo šajās valstīs dzīvo visvairāk baltkrievu, kā arī pie citām valstīm, lai panāktu, ka viņi šo dokumentu atzītu par legālu Baltkrievijas pilsonības apstiprinājumu.
Mums gluži vienkārši nav citas izvēles.
Ir jāsāk risināt šos jautājumus un jāparāda Lukašenko, ka viņam vairs nav monopola uz dokumentu izsniegšanu.
Izskan viedokļi, ka šajā jautājumā vajadzētu vienotu Eiropas Savienības risinājumu. Proti, ka būtu nepieciešams Eiropas Komisijas vai kādas citas iestādes lēmums vai nu par pasu derīguma termiņu pagarināšanu vai arī par jūsu topošo pasu atzīšanu. Jūs tagad sakāt, ka ir jāstrādā ar katru valsti atsevišķi. Tā tomēr ir cita pieeja.
Šo jautājumu nav iespējams atrisināt Eiropas līmenī, jo katrā valstī ir savi likumi. Šī joma ir nevis Eiropas, bet gan katras valsts kompetencē. Lietuvā, Latvijā un Polijā ir pilnīgi atšķirīgi nosacījumi. Piemēram, Lietuva baltkrieviem neizsniedz patvērumu. Turpretī Polija iesaka lūgt patvēruma meklētāja statusu. Tādēļ pilnībā sinhronizēt šos jautājumus neizdosies.
Problēma ir arī ar Gruziju, kas nav Eiropas Savienībā. Tur vispār ir sarežģīti ar likumiem, tādēļ vairāk nekā 20 000 baltkrievu, kuri tur dzīvo, nevar nedz pagarināt, nedz izbraukt, nedz saņemt pagaidu uzturēšanās atļauju uz ilgāku laiku.
Savukārt Lietuvā tika pieņemts lēmums turpināt atzīt par legālām pases, kam beidzies termiņš. Bet cik ilgti tas tā var turpināties? Varbūt pusgadu, varbūt gadu. Bet mēs taču nevaram paredzēt, kad šis murgs beigsies.
Līdz ar to Eiropas Komisija var saskaņot standartus vai kaut ko ieteikt, bet jāvēršas mums ir pie katras valdības atsevišķi.
Tagad Latvijā ir izveidojusies jauna valdība. Ceram atbraukt arī pie jums un ceram uz ministra Kariņa atbalstu un izpratni. Tas ir bezprecedenta solis, tas ir spēcīgs solis, bet tas ir nepieciešams, jo tādi tagad ir laiki.
Robežpunktu slēgšana un sankcijas
Vēl viens aktuāls jautājums pašlaik ir robežpunktu slēgšana gan uz Lietuvas, gan uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju. Ko jūs kā opozīcijas pārstāvis par to domājat?
Būtu jāslēdz robeža kravu pārvadājumiem un precēm. Caur Baltkrieviju pašlaik iet viss Krievijas un Ķīnas tranzīts. Ja tiktu slēgta Baltkrievijas robeža ar Latviju, Lietuvu un Poliju, tad tas būtu liels sitiens ne tikai Lukašenko, bet arī Putinam. Paziņojums, ko sniedza Baltijas valstu un Polijas ārlietu ministri, atstāja savu ietekmi. Migrantu skaits uz robežas ir samazinājies. Jā, tas neatrisina visas problēmas, bet šādi spēcīgi soļi ir nepieciešami.
Tajā pašā laikā nevajadzētu pārtraukt pasažieru pārvadājumus.
Pašlaik Baltkrievijai kara dēļ ir slēgta robeža ar Ukrainu. Robeža ar Krieviju ir bīstama, jo tur cilvēkus izķer, tad spīdzina un pēc tam atdod Lukašenko. Vienīgā robeža ir ar Eiropas Savienību. Pasažieriem tai ir jābūt atvērtai, kravām – slēgtai. Tas būtu pareizs lēmums, kas varētu ietekmēt situāciju valstī.
Par sankcijām. Eiropas Savienība pēdējā laikā ne pārāk aktīvi pieņem jaunas sankcijas pret Lukašenko režīmu. Daļēji tas ir saistīts ar domstarpībām par to, ko darīt ar minerālmēslojumu, un arī ar citām lietām. Kādus soļus sankciju jomā, jūsuprāt, Eiropas Savienībai vajadzētu spert vispirms?
Sankcijas ir vienīgais instruments, kas var palīdzēt apturēt Lukašenko. Viņi ir iemācījušies apiet sankcijas caur citām valstīm. Piemēram, caur Kazahstānu viņi iepērk kara lidmašīnu aprīkojumu. Caur Kirgizstānu tiek eksportēta koksne, tostarp bērzi. Kaut gan Kirgizstānā bērzi neaug, tagad šī valsts ir kļuvusi par gandrīz vai lielāko bērzu eksportētāju. Tādēļ, pirmkārt, vajadzētu aizlāpīt caurumus, kas tiek izmantoti, lai apietu sankcijas.
Pašlaik nav efektīva mehānisma, kas kontrolētu sankciju ievērošanu.
Briselē ir pāris cilvēku, kuri novēro notiekošo, bet viņiem nav nedz pilnvaru, nedz resursu, lai kaut ko darītu. Visa šī informācija tiek nodota valdībām, kurām arī nav atbilstošas kapacitātes. Tātad caurumu aizlāpīšana būtu pirmais punkts.
Otrais būtu kravu pārvadājumu pārtraukšanas izskatīšana. Treškārt, vajadzētu arestēt īpašumus ne tikai Lukašenko, bet arī viņa līdzgaitniekiem un visiem, kuri palīdz šajā karā. Ar Lukašenko īpašumiem vajadzētu rīkoties tāpat kā ar Putina lidmašīnām, ko, piemēram, Kanāda ir arestējusi. To visu vajadzētu arestēt, jo šie īpašumi ir zagti.
Derētu arī apskatīties, kur sankcijas nestrādā pietiekami efektīvi. Piemēram, naftas un ķīmijas nozarē. Ir arī problēma ar sankciju sinhronizēšanu, jo Krievijas gadījumā tās ir uzliktas importam, bet Baltkrievijas – eksportam. Līdz ar to tagad Eiropas Savienības tirdzniecība ar Baltkrieviju ir palielinājusies gandrīz trīs reizes. Tas notiek ne jau tāpēc, ka Baltkrievija to iegādājas savām vajadzībām, bet gan tāpēc, ka tas tālāk nonāk Krievijā. Arī šo caurumu vajadzētu slēgt.
Jā, lobiji tagad mēģina iesaldēt jaunas sankcijas. Tas ir Putina priekšnosacījums, tā dēvētais graudu darījums.
Viņi varētu ļaut eksportēt Ukrainas graudus apmaiņā pret sankciju atcelšanu pret kāliju. Šādai šantāžai nedrīkstētu pakļauties.
Varbūt ir kādi jauni uzvārdi, ko vajadzētu iekļaut melnajā sarakstā?
Individuālās sankcijas vajag paplašināt katru dienu. Ja tās tiek paplašinātas tikai reizi gadā, tad tas vairs nav interesanti. Tās ir gan militārās amatpersonas, gan propagandisti, gan tiesneši un prokurori, kuri met cilvēkus cietumos, gan koloniju priekšnieki, kuri ņirgājas un nogalina politiskos ieslodzītos. Tagad ir Magņitska likums, bet tas buksē un sankcijas tiek pieņemtas ļoti lēni.
Tomēr personīgās sankcijas var pieņemt arī valstu līmenī.
Nav vajadzības gaidīt Briseli. Latvija, Lietuva un Polija var regulāri papildināt sankciju sarakstus. Jā, tas prasa pierādījumus, jā, šos lēmumus var pārsūdzēt tiesā, bet tas ir jādara. Citādi rodas nesodāmības sajūta. Citādi pusotru gadu nav sankciju, un mēs jau redzam, kādu rezultātu tas ir radījis – vairāk migrantu, vairāk "vāgneriešu" un vairāk politieslodzīto.
Noslēgumā gribētu vaicāt par tikko pieminētajiem grupējuma "Vagner" kaujiniekiem. Latvijā un Lietuvā tiek runāts par to, ka no šiem kaujiniekiem pastāv provokāciju draudi, it sevišķi tagad, kad viņu vadītājs Prigožins varētu būt nogalināts lidmašīnas katastrofā. Vai jūs tam piekrītat?
Es domāju, ka provokācijas ir notikušas iepriekš un tās turpināsies, jo kopš 2021. gada režīms šādi rada spiedienu un novērš uzmanību no palīdzības Ukrainai. Tas viss turpināsies, ja nebūs spēcīgu atbildes soļu. Bet nepietiek ar to, ka tur tiek nosūtīts vairāk robežsargu vai uzcelta siena. Ir vajadzīgi asimetriski soļi: sankcijas, režīma leģitimitātes mazināšana, tā pārstāvju saukšana pie atbildības. Tad režīms sāks mainīt savu uzvedību.
"Vāgneriešiem" ir ļoti miglaina perspektīva. Putins ir nolēmis šo projektu slēgt. Viņiem visiem tiek piedāvāts pāriet uz citu Kremļa privāto militāro kompāniju. Daudzi no Baltkrievijas jau ir aizbraukuši. Varbūt daži paliks strādāt par Lukašenko armijas instruktoriem. Tomēr kopumā, manuprāt, "vāgneriešu" projektam pēc Prigožina nāves ir iestājies noriets.
Savukārt Krievijas militārpersonas Baltkrievijā, kuru skaits ir ap 2000, rada apdraudējumu. Tomēr tie nav 50 000, kā tas bija 2022. gadā. Ilgtermiņā Baltkrievija nerada tiešus draudus saviem kaimiņiem, tā neiebruks arī Ukrainā. Putinam slikti klājas frontē, un viņam nav spēka atvērt jaunu fronti.
