Frontē esošie ukraiņu karavīri "The Washington Post" žurnālistiem pastāstīja, ka Ukrainas armija cieš no artilērijas un mīnmetēju lādiņu deficīta, bet mobilizētajiem karavīriem trūkstot kauju pieredzes.

Taču kāda augsti stāvoša ASV amatpersona izdevumam sacījusi, ka pašreizējā situācija frontē nesniedzot pilnīgu priekšstatu par Ukrainas bruņoto spēku kaujasspējām, jo Kijiva atsevišķi gatavo karavīrus nākotnes pretuzbrukumam un neļauj tiem piedalīties karadarbībā.

Krievijas uzsāktais pilna apmēra karš Ukrainā turpinās 384. dienu.

Frontē lielu pārmaiņu nav, taču intensīvākās kaujas turpinās Bahmutas pilsētā valsts austrumos. Bahmutā iniciatīva pieder Krievijas spēkiem, tomēr Ukrainas armija joprojām pašaizliedzīgi aizstāvas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien, 13. martā, vakarā sacīja, ka valsts nākotne ir atkarīga no tā, vai bruņotajiem spēkiem izdosies uzvarēt kauju par Bahmutu.

Prezidents arī atzinis, ka situācija valsts austrumos ir ļoti smaga, tomēr esot jādara viss, lai iznīcinātu ienaidnieka militāro spēku. Krievija ir paziņojusi, ka Bahmutas ieņemšana tai ir svarīga, lai varētu sagrābt visu Doneckas apgabalu, kas esot galvenais Kremļa mērķis šajā karā.

Atsevišķi militārie analītiķi ir neizpratnē par Zelenska lēmumu turpināt aizstāvēt Bahmutu, nevis veikt stratēģisku spēku atvilkšanu, lai varētu pārgrupēties pirms ilgi gaidītās pavasara ofensīvas.

Pazīstamais ukraiņu militārais analītiķis Olehs Ždanovs norādīja uz izskanējušo informāciju, ka Ukrainas bruņotie spēki cīņās par Bahmutu iesaista arī karavīrus, kuri nesen ir atgriezušies no kaujas apmācībām rietumvalstīs. Viņaprāt, tā ir nesaprātīga rīcība, jo ukraiņi var zaudēt labi apmācītus un ekipētus karavīrus, kurus bija plānots iesaistīt izšķirošajā pavasara pretuzbrukumā.

Arī militārais vēsturnieks Romāns Ponomarenko bažījas par potenciāli milzīgajiem zaudējumiem, ja Krievijas spēkiem izdosies pilnībā aplenkt Bahmutu un nogriezt jebkādus atkāpšanās ceļus ukraiņiem.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.

Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.