NATO ir aizsardzības organizācija, kurai valstis vēlas pievienoties pašas un kas nevienu neapdraud. Taču tās paplašināšanās ir viens no argumentiem, ar kuru Krievija attaisno karu pret Ukrainu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā runā pirms kara sākšanas 24. februārī stāstīja par to, ka ASV neievērojot starptautisko tiesību normas un tas radot draudus Krievijas drošībai. Pārkāpts esot arī solījums nepaplašināt NATO austrumu virzienā. "(..) Tajā skaitā solījums mums nepaplašināt NATO pat ne par collu uz austrumiem. Atkārtoju: piemānīja, bet runājot tautas valodā: vienkārši uzmeta," teica Putins.
Līdzīgi Putins apgalvoja jau 2014. gada martā, pievienojot Krievijai okupēto Krimu.
Kas, ko un vai vispār Krievijai ir solījis? Vēsturnieks, Džona Hopkinsa universitātes profesors Sergejs Radčenko skaidroja, ka runa ir par 1990. gada 9. februāri, kad toreizējais ASV valsts sekretārs Džeimss Beikers Maskavā tikās ar Padomju Savienības ģenerālsekretāru Mihailu Gorbačovu saistībā ar Vācijas atkalapvienošanos.
"Gorbačovs, kura karaspēks – padomju karaspēks, atradās Austrumvācijas teritorijā, vēl nedeva piekrišanu, lai Apvienotā Vācija pievienotos NATO. Beikers centās viņu pierunāt. Tad tieši šajā sarunā izskanēja šāds piedāvājums – ja Gorbačovs piekritīs, ka Apvienotā Vācija iestājas NATO, tad NATO jurisdikcija netiks paplašināta nevienu collu uz austrumiem. Proti, tiek domāts – nevienu collu uz Vācijas austrumiem," teica Radčenko.
Viņš uzsvēra, ka toreiz tika runāts tikai par Vāciju, bet ne par Austrumeiropas valstīm. Atsevišķi vēsturnieki gan uzskatot – tas bija plašāks solījums, kuru ASV vajadzēja pildīt.
"Bet citi zinātnieki, es tai skaitā, nepiekrītu šim apgalvojumam, jo toreiz netika noslēgts nekāds darījums. Ja PSRS uzreiz toreiz piekristu, ka Apvienotā Vācija iestājas NATO, tad varētu teikt, ka bija kāds darījums," norādīja Džona Hopkinsa universitātes profesors.
Taču līdz pat 1990. gada vasarai PSRS atteicās ļaut Vācijai iestāties, līdz ar to – lai gan tika runāts, nevar teikt, ka bijusi kāda vienošanās, sacīja Radčenko. Neesot arī nekādu dokumentu, kas šādu darījumu apliecinātu. Viņš arī norādīja, ka PSRS un vēlāk Krievija par to nav runājusi tā, kā šobrīd to stāsta Putins.
"PSRS toreiz un Krievija neteica, ka viņus apmānīja, ka viņus piespieda kaut ko darīt. Piemēram, Gorbačovs piekrita, ka Apvienotā Vācija iestāsies NATO, bet to viņš darīja ne jau tāpēc, ka viņam tika doti šie apliecinājumi, bet gan tāpēc, ka viņam vienkārši nebija citas izvēles. Jo kāda bija izvēle? Pretoties?" vaicāja Radčenko.
Pētnieki norādīja uz vēl vienu faktu. 2014. gadā, kad Krievija bija iegājusi Krimā, Mihails Gorbačovs sniedza interviju Krievijā angliski iznākošajam laikrakstam "Russia Beyond". Tajā viņam jautāja, kāpēc viņš, 1990. gadā tiekoties ar Beikeru, neuzstāja, ka NATO nepaplašināšanās tiek juridiski fiksēta.
Gorbačovs atbildēja, ka ar pilnu atbildību varot teikt – par NATO paplašināšanu un Austrumeiropas valstīm toreiz nav runāts. Sarunu temats bijusi tikai Austrumvācija.
Profesors Radčenko skaidroja, ka vēsturnieki tiekas, analizē faktus, dokumentus, klausās, kas no abām pusēm teikts, intervē cilvēkus. Savukārt Putins nekā no tā nedarot – tā vietā tikai izmantojot vēsturi, lai konstruētu savu naratīvu, kas viņam palīdz leģitimizēt prasības pret NATO.