Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera piedāvātā jaunā EK struktūra ir veiksmīga un pārdomāta, bet kā tā spēs darboties, rādīs laiks, intervijā Latvijas Radio pauda Eiropas lietu eksperts, Vidzemes augstskolas lektors Jānis Kapustāns
Jauna EK struktūra ir interesanta, un tai ir iespējas būt labākai par iepriekšējo, bet kā tā darbosies – parādīs laiks, un tas arī būs atkarīgs no tiem cilvēkiem, kas būs viceprezidentu amatos. Vienam EK prezidentam pārraudzīt 27 komisāru darbu bija pagrūti, norādīja Kapustāns.
Tā būs politiskā komisija, kurā strādās bijuši ministri un premjeri, un līdz ar to komisija varētu baudīt lielāku atbalstu no dalībvalstīm, nekā "ierēdņu komisija".
Laba zina ir tā, ka no komisijas izņemti vairāki komisāru amati, par kuru lietderību šaubījās pat vislielākie ES atbalstītāji, piemēram, daudzvalodības komisārs. "Nu ko tāds daudzvalodības komisārs īsti var darīt? Tas ir ļoti simbolisks amats, pozitīvi, ka tas ir izņemts," pauda Kapustāns.
Viņš gan piebilda, ka var diskutēt par to, cik lietderīgi bija apvienot zvejniecības un vides jautājumus un enerģētikas un klimata izmaiņu portfeļus, kas pretrunīgas jomas. Vai tur būs interešu konflikts, būs atkarīgs no konkrēta komisāra, sprieda eksperts.
Jau ziņots, ka šonedēļ Junkers beidzot oficiāli paziņoja, kurām dalībvalstīm ticis kurš komisāra portfelis. Nozīmīga izmaiņa jaunajā Komisijā būs viceprezidentu loma. Šoreiz viņi ir septiņi, starp tiem Valdis Dombrovskis. Un paredzēts, ka viņiem būs jākoordinē citu komisāru darbs attiecīgajās jomās.
Junkers uzskata, ka jaunā struktūra būs efektīva. Tomēr kritiķi jau brīdina, ka komisāru sastrādāšanos var kavēt gan ambīcijas, gan atšķirīgi politiskie uzskati. Īpaši finanšu jomā.
