Jaunās normas, kas stāsies spēkā novembrī, ļaus pilsoņiem izdarīt izmaiņas vienkāršā procedūrā, vēršoties valsts iestādēs, kas uztur attiecīgos reģistrus.
Izmaiņas galvenokārt attiecas uz tā dēvētajām transdzimuma personām, interseksuāļiem un nebinārajām personām, no kurām daudzi iestājās par šādiem likuma grozījumiem.
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumu, lai mainītu vārdu vai oficiāli reģistrēto dzimumu, nepieciešams eksperta medicīnisks atzinums un tiesas spriedums. Daudzi no transseksuāļiem apgalvo, ka šī procedūra esot apgrūtinoša un pazemojoša.
"Kā transseksuāļi mēs atkal un atkal piedzīvojam, ka mūsu cieņa tiek padarīta par sarunu objektu," debašu laikā izteicās Bundestāga deputāte Nīke Slavika, kas panākusi, ka tiek atzīta par sievieti vēl saskaņā ar pašreizējo likumu.
Debates piektdien brīžiem kļuva stipri emocionālas, un balsojums demonstrēja vācu sabiedrības sašķeltību šajā jautājumā.
Valdošās koalīcijas ierosinātais likums tika pieņemts ar 374 balsīm, pret balsojot 251 deputātam.
Pret balsoja opozīcijā esošie konservatīvie (CDU/CSU), labējā eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) un jaunizveidotā kreiso ekstrēmistu partija Zāras Vāgenknehtes apvienība (BSW).
Tikmēr otra galēji kreisā partija "Die Linke" ("Kreisie"), no kuras atšķēlusies BSW, šajā balsojumā atbalstīja valdošo koalīciju - sociāldemokrātus (SPD), zaļos un liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP).
Konservatīvie pauda bažas, ka jaunais likums ļaus cilvēkiem patvaļīgi mainīt savu dzimumu.
Savukārt deputāts Martins Reiharts, kurš pārstāv AfD, jauno likumu nosauca par "ideoloģisku bezjēdzību", ko uzspieduši "transseksuāļu ekstrēmisti".
