Žaka Kartjē skolā Parīzes rietumos daļa audzēkņu jutās aizvainoti pēc tam, kad mācībstundā tika parādīta 17. gadsimtā tapusī itāļu gleznotāja Džuzepes Čezari glezna "Diāna un Akteons", vēstīja ziņu aģentūra AFP.
Tajā attēlots grieķu mitoloģijas stāsts, kurā mednieks Akteons ielaužas vietā, kur peldas dieviete Diāna un viņas nimfas. Visas gleznā redzamās sievietes ir kailas.
Šis darbs arī izstādīts Luvras muzejā Parīzē.
Brīdī, kad glezna tika parādīta skolēniem, daļa esot novērsusi skatienu, jo jutušies aizvainoti un šokēti, stāstīja "Snes-FSU" vidusskolu pasniedzēju arodbiedrības ģenerālsekretāre Sofija Venetitē.
"Daļa arī apgalvoja, ka skolotājs klases diskusijas laikā izteicis rasistiskus un islamofobiskus komentārus," piebilda arodbiedrības pārstāve. Skolas pārstāvji gan to noliedza.
Kāda skolēna vecāki nosūtīja e-pasta vēstuli skolas direktorei, norādot, ka viņu dēlam liegts piedalīties diskusijā par šo mākslas darbu.
Tieši šī vēstule esot bijis "pēdējais piliens" skolas pasniedzējiem, kuri jau ilgāku laiku sūdzējušies par ļoti degradētu mācībiestādes klimatu, kā arī atbalsta trūkumu no valdības puses.
Pirmdien mācības šajā skolā tika atceltas un iestādi apmeklēja Francijas izglītības ministrs Gabriels Atāls.
Viņš norādīja, ka skolēni, kuriem esot bijuši iebildumi pret šo mākslas darbu, tiks disciplināri sodīti, bet uz skolu nosūtīs ekspertu komandu, kas tajā gādās par Francijas vērtību ievērošanu, ziņoja britu raidsabiedrība BBC.
Saspīlējums radies pēc vairākiem uzbrukumiem skolotājiem Francijā pēdējo gadu laikā.
Piektdien valstī notiesāja sešus pusaudžus par viņu līdzdalību Samuēla Patī slepkavībā, ko 2020. gadā pie vidusskolas netālu no Parīzes pastrādāja kāds radikāls islāmists.
Patī bija 47 gadus vecs vēstures un ģeogrāfijas skolotājs, kurš iepriekš audzēkņiem bija parādījis pravieša Muhameda karikatūru no satīriskā žurnāla "Charlie Hebdo".
Francijas varasiestādes uzskata, ka nepatiesas baumas, kas tika izplatītas par klasē notiekošo, pamudināja 18 gadus vecu radikalizētu čečenu bēgli skolotāju nogalināt.
Savukārt oktobrī cits radikalizējies islāmists ziemeļu pilsētā Arasā noslepkavoja savu bijušo skolotāju Dominiku Bernāru.
Francijā dzīvo visvairāk musulmaņu Eiropā. Liela daļa šīs reliģijas pārstāvju uzskata, ka pēdējā laikā valsts ir kļuvusi arvien naidīgāka pret viņiem – jo īpaši pēc 2015. gadā Francijā notikušajiem vairākiem nāvējošiem džihādistu uzbrukumiem.
2023. gada rudenī Francijas valsts skolās tika aizliegta musulmaņu sieviešu tradicionālo kleitu – abaiju– valkāšana.
Skolās jau aizliegts nēsāt publiski redzamus reliģiskos simbolus, bet kopš 2004. gada tika aizliegtas arī musulmaņu galvassegas.
Neskatoties uz šo aizliegumu, vēl mācību gada sākumā tika ziņots, ka šo likumu varētu ignorēt ap 500 skolu valstī.
Tāpat decembra sākumā Francijas amatpersonas pavēstīja, ka pārtrauks finansēt valstī lielāko musulmaņu vidusskolu, pamatojoties uz administratīvām kļūdām un apšaubāmu mācību praksi, iepriekš vēstīja ziņu aģentūra "Reuters".
2003. gadā Francijas ziemeļu pilsētā Lillē atvērtā privātskola ir pirmā musulmaņu vidusskola valstī, un tajā mācās vairāk nekā 800 skolēnu. 2008. gadā tā noslēdza līgumu ar valsti.
