"Ir divu mēnešu parlamenta brīvdienas. Protams, nebūs iespējams beigt šīs brīvdienas pirms oktobra," Erdogans sacīja žurnālistiem Viļņā, kur viņš piedalās NATO samitā.
"Ir daudz starptautisku nolīgumu, ir daudz likumdošanas priekšlikumu, kas jāapspriež. Mēs tos izskatīsim to svarīguma secībā. Bet mūsu mērķis ir pabeigt šo procesu pēc iespējas drīz," teica Turcijas prezidents.
Gaidāms, ka Erdogana sacītais izraisīs vilšanos un bažas Zviedrijas un NATO amatpersonās.
Daži Rietumu līderi bija cerējuši, ka Turcija spēs pabeigt ratifikācijas procesu jau tuvāko nedēļu laikā.
Jau ziņots, ka Erdogans, pirmdien Viļņā pirms samita tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu, piekrita Zviedrijas uzņemšanai aliansē un solīja, ka Ankara to ratificēs.
Turcija vairāk nekā gadu pretojās Zviedrijas uzņemšanai aliansē, pārmetot Stokholmai patvēruma došanu personām, ko Ankara uzskata par teroristiem, īpaši kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas strādnieku partija" (PKK) kaujiniekiem.
Turcija un Ungārija ir vienīgās NATO dalībvalstis, kas vēl nav ratificējušas Zviedrijas uzņemšanu, lai gan tā pieteikumu dalībai aliansē iesniedza kopā ar Somiju jau pērn pēc tam, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Somija, kuras uzņemšanai arī pretojās Turcija, kļuva par alianses dalībvalsti aprīlī.
Ungārija solidarizējas ar Turciju un, spriežot pēc Ungārijas amatpersonu teiktā, Budapešta nevilcināsies ratificēt Zviedrijas uzņemšanu, kad to būs izdarījusi Ankara.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO. 2022. gada 18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
Somija oficiāli kļuva par NATO dalībvalsti, bet Zviedrijas pieteikumu vēl nav apstiprinājušas Turcija un Ungārija. Erdogans bloķēja Zviedrijas uzņemšanu, pārmetot Stokholmai patvēruma došanu personām, ko Ankara uzskata par teroristiem, īpaši kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas Strādnieku partija" kaujiniekiem.
