NATO samits jūlijā aliansei nesa labas ziņas – Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans toreiz apsolīja nosūtīt Zviedrijas dalības pieteikumu ratifikācijai Turcijas parlamentam. Tiesa gan, tikai tad, kad tas pēc vasaras pārtraukuma atsāks darbu oktobrī. Oktobris jau tuvojas beigām un Turcijas parlaments darbu atsācis. Erdogans šonedēļ paziņoja par pieteikuma nosūtīšanu, taču par to, vai un kad parlaments Ankarā to ratificēs, var tikai minēt.
"Ir ļoti apsveicami, ka dokumentu tagad ir parakstījis prezidents Erdogans un nosūtījis Turcijas Nacionālajai asamblejai, kur var sākties ratifikācijas process," spriež Zviedrijas ārlietu ministrs Tobiass Billstrēms.
"Šis ir pirmais no trim soļiem. Tagad dokuments ir nosūtīts. Pirmais solis – Turcijas parlaments to izskatīs komitejā tāpat kā Zviedrijas parlaments, un arī balsos par to, kā Zviedrijas parlaments. Pēc tam tas tiks nosūtīts atpakaļ prezidentam parakstīšanai, un tad, kad arī Ungārija būs gatava, mēs varam pievienoties Vašingtonas līgumam."
Somija gaida kaimiņu pievienošanos
Zviedrijas kaimiņvalsts Somija jau pavasarī spēra vēsturisku soli un kļuva par pilntiesīgu alianses dalībvalsti. Ārpolitikas pētnieki Helsinkos pauž, ka ir optimistiski par kaimiņvalsts pievienošanos aliansei.
"Iespējams, tuvojamies spēles beigām. Tagad ir signāli, ka līderi izsaka komentārus, un es domāju, ka mēs tuvojamies finālam," uzskata Somijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks Mati Pesu.
"Kāda būs notikumu horeogrāfija – to vēl nezinām. Bet gan NATO, gan Zviedrijai, gan Turcijai tagad, manuprāt, ir savas intereses šajā procesā. Turcija ir veiksmīgi instrumentalizējusi Somijas un Zviedrijas pievienošanās procesus un ir spējusi veicināt savas intereses."
Arī Somijas prezidents Sauli Nīniste vēl nesen norādīja – Somijas dalība nav pilnīga bez Zviedrijas. Sākotnēji abas valstis cerēja blokam pievienoties reizē.
Krievijas agresija likusi pārskatīt sabiedrības nostāju
"Noteikti šķiet, ka katru reizi, kad ir kādas labas ziņas, tad atkal parādās kaut kas slikts. Liela uzmanība ir pievērsta gan Turcijai, gan Ungārijai, kas šajā visā it kā vaino otru," secina Somijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks Čarlijs Salonius-Pasternaks.
"Ja Turcija patiešām vēlas sasniegt savus mērķus, tai tagad ir jāļauj zviedriem pievienoties," uzskata Pesu.
Jāatgādina, ka abu ziemeļvalstu sabiedrība vēsturiski bijusi ļoti skeptiska par dalību NATO. Sabiedrības attieksmi krasi mainīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Turklāt Somijai ir Eiropas Savienībā garākā robeža ar agresorvalsti.
"Protams, karš Ukrainā bija galvenais aspekts somu lēmumā par dalību NATO," atzīst Salonius-Pasternaks.
"Apmēram 60 līdz 70 procenti gadu desmitiem bija pret to, un pēc tam trīs līdz četru mēnešu laikā 70 procenti, pat vairāk, 80 procenti atbalstīja dalību NATO"
Turcijas prezidents Erdogans līdz šim kavējis Zviedrijas dalības ratifikāciju, apsūdzot Stokholmu par pārāk maigu attieksmi pret kurdu kaujiniekiem un citiem grupējumiem, kurus viņš uzskata par draudiem Turcijas drošībai.
Tāpat Turciju sadusmojušas arī vairākas Zviedrijā notikušas protesta akcijas ar Korāna dedzināšanu. Tagad atliek vien gaidīt, ko lems Turcijas parlaments, kā arī kāda būs Ungārijas rīcība.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO. 2022. gada 18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
Somija oficiāli kļuva par NATO dalībvalsti, bet Zviedrijas pieteikumu vēl nav apstiprinājušas Turcija un Ungārija. Erdogans bloķēja Zviedrijas uzņemšanu, pārmetot Stokholmai patvēruma došanu personām, ko Ankara uzskata par teroristiem, īpaši kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas Strādnieku partija" kaujiniekiem.
Stoltenbergs šā gada jūlija sākumā pavēstīja, ka Erdogans piekritis atbalstīt Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO un nosūtīt to ratifikācijai Turcijas parlamentā.
