Turcijas līderis līdz šim kavējis Zviedrijas dalības ratifikāciju, apsūdzot Stokholmu par pārāk maigu attieksmi pret kurdu kaujiniekiem un citiem grupējumiem, kurus viņš uzskata par draudiem Turcijas drošībai.
Turciju sadusmoja arī vairākas protesta akcijas ar Korāna dedzināšanu, kas notikušas Zviedrijā.
NATO samitā Viļņā jūlija sākumā Erdogans solīja, ka Turcija ratificēs Zviedrijas dalību aliansē.
Zviedrijas uzņemšana NATO ir jāapstiprina visām 31 esošajām dalībvalstīm, bet to vēl nav izdarījušas Turcija un Ungārija.
Likumprojekts tiks apspriests parlamenta komitejā pirms balsojuma asamblejā, kurā Erdogana partijai un tās sabiedrotajiem ir vairākums. Pagaidām nav skaidrs, kad notiks galīgais ratifikācijas balsojums.
Marta beigās Turcijas parlaments nobalsoja par Somijas uzņemšanu NATO, un pēc dažām dienām Somija kļuva par pilntiesīgu NATO dalībvalsti.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO. 2022. gada 18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
Somija oficiāli kļuva par NATO dalībvalsti, bet Zviedrijas pieteikumu vēl nav apstiprinājušas Turcija un Ungārija. Erdogans bloķēja Zviedrijas uzņemšanu, pārmetot Stokholmai patvēruma došanu personām, ko Ankara uzskata par teroristiem, īpaši kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas Strādnieku partija" kaujiniekiem.
Stoltenbergs šā gada jūlija sākumā pavēstīja, ka Erdogans piekritis atbalstīt Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO un nosūtīt to ratifikācijai Turcijas parlamentā. Tas gan, pēc Turcijas prezidenta iepriekš teiktā, varētu notikt ne agrāk kā oktobrī.
