Bosnija un Hercegovina ir ES kandidātvalsts kopš 2022. gada, taču pirms iestāšanās sarunu sākšanas ar ES tai bija jāīsteno virkne reformu.
Leiena, uzrunājot Eiropas Parlamentu (EP) sacīja, ka Bosnija ir parādījusi, ka spēj izpildīt dalības kritērijus un pilsoņu vēlmi kļūt par daļu no ES.
"Tas ir iemesls, kāpēc mēs nolemsim ieteikt Padomei sākt pievienošanās sarunas ar Bosniju un Hercegovinu," sacīja Leiena.
Karš Ukrainā ir sekmējis ES centienus paplašināties Centrāleiropā un Austrumeiropā, un EK otrdien prezentēs jaunāko ziņojumu par Bosnijas progresu.
Lai gan Leiena brīdināja, ka "nepieciešams lielāks progress, lai pievienotos mūsu savienībai", viņa sacīja, ka "Bosnija un Hercegovina ir spērusi iespaidīgus soļus mūsu virzienā" un gada laikā panākusi lielāku progresu nekā desmit gados.
Viņa sacīja, ka Bosnija ir pilnībā saskaņojusi savu politiku ar ES ārpolitiku un drošības politiku, uzlabojusi migrācijas plūsmu pārvaldību un pieņem likumus, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.
Leiena arī atzinīgi novērtēja pasākumus dialoga un izlīguma veicināšanai pēc Bosnijas kara, kas ilga no 1992. gada līdz 1995. gadam.
"Vēstījums no Bosnijas un Hercegovinas ir skaidrs," sacīja Leiena. "Tāpēc arī mūsu vēstījumam jābūt skaidram. Bosnijas un Hercegovinas nākotne ir mūsu savienībā," paziņoja EK prezidente.
Eiropadomes sanāksme 21. un 22. martā tiek uzskatīta par pēdējo iespēju Bosnijai sākt sarunas par pievienošanos ES pirms jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Pirms sarunu sākšanas visām 27 ES dalībvalstīm jāpiekrīt šim solim.
Iestāšanas sarunu sākšana ir tikai sākums garam reformu procesam, kas parasti ilgst gadiem, pirms valsts beidzot pievienojas ES.
