Dienas ziņas

Pagaidām neslēgs pasažieru retāk pieprasītās dzelzceļa pieturas

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Eiropas Savienība plāno palīdzēt Rietumbalkānu valstīm integrēties

Fon der Leiena mudina Rietumbalkānu valstis izmantot «iespēju logu» ceļā uz ES

Eiropas Savienība (ES) plāno palīdzēt Rietumbalkānu valstīm īstenot reformas, kas nepieciešamas integrācijai Eiropas Savienībā, šim mērķim piešķirot 6 miljardus eiro. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena devusies četru dienu vizītē, lai apmeklētu šī reģiona valstis.

Rietumbalkānu valstu grupā, kas cer kādu dienu pievienoties Eiropas Savienībai, ir sešas valstis: Serbija, Bosnija un Hercegovina, Albānija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Kosova.

No bijušās Dienvidslāvijas sastāvdaļām par ES dalībvalstīm jau ir kļuvušas divas visvairāk attīstītās valstis: Slovēnija un Horvātija.

Visas sešas Rietumbalkānu valstis vēlas iestāties ES, bet to gatavības statuss ir atšķirīgs. Serbija un Melnkalne bija pirmās reģionā, kas sāka sarunas par dalību ES, un Melnkalne ir tikusi vistālāk. Albānija un Ziemeļmaķedonija sarunas sāka pagājušajā gadā. Tikmēr Bosnija un Kosova šajā procesā joprojām ievērojami atpaliek no savām kaimiņvalstīm.

Šis ir EK prezidentes četru dienu brauciens pa Rietumbalkāniem, lai apspriestu ES izaugsmes plānu šim reģionam. Tas ietver kopējā tirgus atvēršanu Rietumbalkānu valstīm tādās jomās kā brīva preču un pakalpojumu aprite, transports un enerģētika.

Fon der Leiena aicināja Rietumbalkānu valstis izmantot pašreizējo "iespēju logu", ko izveidojuši Ukrainas apņēmīgie centieni iestāties ES.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ar Melnkalnes premjeru Milojko Spajiču
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ar Melnkalnes premjeru Milojko Spajiču

"Mans lūgums un iedrošinājums ir virzīties uz priekšu visās Rietumbalkānu valstīs, jo šis ir iespēju logs, kas tagad ir atvērts. Un šis process nav sastindzis. Tas ir balstīts uz sasniegumiem.

Tāpēc nevienam nav jāgaida noteikts datums. Jūs varat būt ātrāki, ja ir labāks reformu process – jo ātrāka ir iespēja pievienoties. Un tas ir ļoti svarīgi. Iespēju logs ir atvērts," uzsvēra EK prezidente.

ES sola sākt izmaksāt 100 miljonus eiro mikrofinansiālās palīdzības veidā, kā arī sola palīdzību ekonomikas līmeņa celšanai, jo pašlaik Rietumbalkānu valstīs iedzīvotāju vidējie ienākumi ir 42% ES vidējiem ienākumiem.

Līdz šim Rietumbalkānu valstu iestāšanās process bija palēninājies. Gan tāpēc, ka ne visas ES dalībvalstis vēlējās šo paplašināšanos, gan arī reformu trūkuma dēļ visā reģionā. Turklāt situāciju apgrūtina arī pašreizējais Serbijas un Kosovas konflikts.

Eiropas Komisijas progresa ziņojumi par kandidātvalstīm – gan par Rietumbalkānu valstīm, gan par Ukrainu – tiks publiskots 8. novembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti