Lielbritānijas Aizsardzības ministrija, atsaucoties uz izlūkošanas datiem, norāda, ka par Krievijas taktiku spilgti liecina 8. decembra uzbrukums. Iebrucēji pirmo reizi kopš šā gada septembra veica spēcīgus triecienus pa Kijivu un Ukrainas centrālo daļu ar smagajiem bumbvedējiem, un no Tu-95 lidmašīnām tika palaistas vismaz 16 spārnotās raķetes.
Tas, iespējams, bija sākums koordinētākai Krievijas kampaņai, kuras mērķis ir iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru. Šīs raķetes, visticamāk, uzkrātas triecieniem ziemas periodā.
Tikmēr Ukrainas Bruņoto spēku Sauszemes spēku komandieris Aleksandrs Sirskis informē, ka okupanti turpina uzbrukumus visos austrumu frontes sektoros, un tikai Avdijivkas virzienā ienaidnieks koncentrējis 40 tūkstošus karavīru un virsnieku. Situācija ir sarežģīta, un tiekot darīts viss iespējamais, lai noturētu pozīcijas.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
