ĪSUMĀ:
- Nacionālistu partija guvusi labus panākumus parlamenta vēlēšanās un piedalīsies valdības veidošanā.
- Tās programmā sevišķi liels uzsvars likts uz imigrācijas ierobežošanu.
- Partija ir skeptiski noskaņota pret Eiropas Savienību; ilgtermiņā vēlas panākt izstāšanos no ES.
- Partija uzrunājusi arī vēlētājus, kas bija satraukti par dzīves dārdzības pieaugumu.
- Tā ir populāra ne tikai gados vecāku cilvēku, bet arī jauniešu vidū.
Aprīlī notikušās Somijas parlamenta vēlēšanas bija jau ceturtās pēc kārtas, kurās Somu partija uzrādīja labus rezultātus un iekļuva parlamentā.
Tā uz pārējo Somijas politisko partiju fona izceļas ar īpaši stingru nostāju jautājumā par imigrācijas ierobežošanu un ir izteikti kritiska pret Eiropas Savienību. Iemesli tās popularitātei laika gaitā ir mainījušies, taču viens no tiem ir lielā mērā patstāvīgs – aktīvie aicinājumi ierobežot imigrantu ierašanos Somijā.
Sākotnēji bija zemnieku partija
Galēji labējā nacionālistiskā partija, kas tagad pazīstama ar nosaukumu "Somu partija," tika dibināta 1995. gadā, britu sabiedriskajā medijā "BBC" raksta Jans Sundbergs, politikas zinātnes profesors Helsinku Universitātē.
Partijas pirmsākumi meklējami 1966. gadā, kad tika dibināta agrārā un populistiskā Reģionu partija, kas par savu galveno uzdevumu uzskatīja Somijas lauksaimnieku interešu pārstāvniecību.
1970. gada Somijas parlamenta vēlēšanās partija ieguva 18 vietas parlamentā, bet 1983. gadā, kad notika partijas šķelšanās, parlamenta vēlēšanās tika pie 17 vietām.
Taču pēc šīs uzvaras un iekļūšanas parlamentā partija nespēja noturēt savus solījumus un pēc neilga laika izjuka. 1995. gadā bijušie Reģionu partijas biedri izveidoja politisko partiju, kas tagad zināma kā Somu partija.
Kopš 2021. gada partijas vadītāja ir Rīka Purra, 45 gadus veca politiķe, kas parlamentā pārstāv Ūsimā reģionu.
Iestājas pret masu imigrāciju
Partijas principu uzskaitē, kas atrodama tās mājaslapā, norādīts, ka "sevišķa uzmanība tiek pievērsta parasto somu pilsoņu vērtību pārstāvēšanai un viņu iesaistei Somijas ekonomikas un somu politiskās un kultūras telpas veidošanā". Partija nepārstāv konkrētu interešu grupu vai profesiju pārstāvjus, bet "visu somu sabiedrību".
Dokumentā liela nozīme ir piešķirta nacionālās apziņas kultivēšanai – norādīts, ka "Somija ir somu zeme".
Līdzās šim apgalvojumam rakstīts, ka Somija ir arī "starptautiska" valsts un partija atbalsta paradumu un ieražu apmaiņu ar citu kultūru pārstāvjiem, taču "katra nācija drīkst noteikt, cik augstu starptautiskuma līmeni tā ir gatava noturēt".
2019. gada vēlēšanu partijas programmā sevišķi plaši izklāstīta nepieciešamība ierobežot imigrantu plūsmu Somijā.
Vairākkārt tiek norādīts, ka migrantu ienākšana Somijā ir nesusi ļoti augstas izmaksas – iebraucēju integrācija sabiedrībā tiek nodrošināta ar fondiem, kas finansēti ar nodokļu maksātāju naudu.
Šie imigrācijas viļņi un tēriņi uz migrantu integrāciju nenesot nekādus ieguvumus Somijai, jo lielākā daļa šo cilvēku nav izglītoti vai ar vērtīgu darba pieredzi.
Programmā tiek atzīmēts, ka migranti, kas ierodas Somijā, labi dzīvojot no valdības izsniegtajiem sociālajiem pabalstiem, kam katru gadu no valsts budžeta tiek novirzīts pārlieku daudz naudas.
Partijas ieskatā vienīgais risinājums šai problēmai ir migrantu atgriešanās to dzimtajās valstīs.
Savukārt citi Somijas politiskie spēki iepriekš neesot pietiekami cīnījušies ar sekām, ko izraisot imigrantu pieplūdums, tostarp straujo noziedzības pieaugumu.
Nākotnē vēlas izstāties no Eiropas Savienības
Pievēršoties klimata pārmaiņu jautājumiem, vēlēšanu programmā ir norādīts, ka klimata politika ir jāveic "racionāli," rūpējoties par Somijas industriālo konkurētspēju un uzmanīgi izvērtējot katra likuma ietekmi uz pilsoņu ikdienas izmaksām par dzīvošanu un pārvietošanos.
2018. gadā sagatavotais partijas Eiropas Savienības politikas izklāstījums ir ievērojami plašāks salīdzinājumā ar iepriekš minēto vērtību uzskaiti un 2019. gada vēlēšanu programmu.
Tajā ieskicēts, ka partijas ilgtermiņa mērķis ir panākt Somijas izstāšanos no Eiropas Savienības.
Partijas ieskatā noteiktas ES dalībvalstis – Vācija, Francija, Itālija un Spānija – ir uzņēmušās pārāk izteiktu līderības lomu un tādējādi izliek politisko spiedienu uz citām ES dalībvalstīm, tostarp Somiju. Tādējādi Somija nedrīkst iesaistīties nekādā "federācijā, ko diktē Vācija un Francija", un tai ir jāveido ciešākas attiecības ar valstīm, kam ir kritiskāks skatījums uz ES, piemēram, Ungāriju un Poliju.
Somu partija uzskata, ka tā ir vienīgā partija Somijā, kas savu Eiropas politiku balsta "uz tradicionālu vērtību un kristīgo uzskatu pamata".
Turpretim citas partijas Eiropas kontekstā atbalstot pārlieku atvērtu imigrācijas politiku un globalizācijas nostiprināšanos, kas savukārt novedot pie plašākas sociālās nevienlīdzības un sniedzot ieguvumus tikai privātajiem uzņēmumiem.
Atbalsts partijai pieaug
Somu partija ir piedalījusies piecās Somijas parlamenta vēlēšanās – 2007., 2011., 2015., 2019., un 2023. gadā. Kopš 2007. gada vēlēšanām, kad partija saņēma tikai 4% balsu, tās atbalsts ir pieaudzis un stabili noturējies – 2011. gada vēlēšanās tā saņēma 19% balsu, 2015. gadā tā tika pie 17,7% balsu, bet 2019. gadā tā saņēma 17,5% balsu. Šī gada vēlēšanās partija ieguva līdz šim augstāko atbalstu – 20,1% balsu.
Attiecīgi šī gada vēlēšanu rezultātiem, partija ieņems 46 no 200 parlamenta vietām. Vadošajā koalīcijā tā ir darbojusies tikai 2015. gadā, kad saņēma 38 vietas.
Zīmīgi, ka Somu partija pašlaik ir vienīgā nacionālistiskā partija Ziemeļvalstu reģionā, kurai ir lielas izredzes darboties valdībā.
Citas līdzīgas partijas, tostarp "Zviedrijas demokrāti" Zviedrijā un "Dāņu Tautas partija" Dānijā jau vairākus gadus ir opozīcijā.
Partijas ideoloģija mainās
Veiko Isotalo, Helsinku Universitātes pētnieks politikas zinātnes nodaļā intervijā LSM norāda, ka Somu partijas popularitātes iemesli laika gaitā ir mainījušies. Kā norādīts iepriekš, partija patiesu atzinību sāka gūt tikai 2011. gada parlamenta vēlēšanu laikā. Kopš tā laika ir pagājuši vairāk kā 10 gadi, un pati partija šo gadu laikā ir piedzīvojusi pārmaiņas.
"Ja paskatāmies uz 2010. gadu sākumu, tad es teiktu, ka partijas atpazīstamību visvairāk veicināja tās līderi, kas tolaik vēlētāju vidū bija sevišķi populāri. Salīdzinot ar pārējām partijām valstī, Somu partijai bija ļoti atšķirīga ideoloģija, it īpaši skeptiskā nostāja attiecībā uz ES un "elitāro" Somijas politisko sistēmu, kas spēja piesaistīt vēlētājus," stāsta Isotalo. 2010. gadu sākumā partijas vadītājs bija viens no tās dibinātājiem – somu politiķis un bijušais Somijas ārlietu ministrs Timo Soini.
Popularitāti veicināja arī tās saiknes ar iepriekš minēto Reģionu partiju, kas uzrunāja vecāka gadagājuma vēlētājus.
Isotalo atzīmē, ka 2010. gadu vidū un beigās Somu partija strauji sāka iet galēji labējā virzienā, sekojot citu Eiropas radikāli labējo partiju pēdās. Ap 2017. gadu viskonservatīvākā partijas daļa, kas bija visstingrāk noskaņota pret imigrantu uzņemšanu, ieņēma vadošās pozīcijas tās struktūrā.
Šī vadības maiņa noveda pie partijas šķelšanās, un tā biedru grupa, kas pameta Somu partiju, izveidoja "Zilo Reformu partiju," kas arī piedalījās 2019. gada parlamenta vēlēšanās. "Zilā Reformu partija" gan netika pie nevienas vietas – panākumus guva tikai vēl radikālāk noskaņotā Somu partija.
Uzrunā cilvēkus, kas satraukti par dzīves dārdzību
Pievēršoties šī gada vēlēšanām, Isotalo min, ka būtisks dzinulis Somu partijas popularitātei bija vēlētāji, kas dzīvo Somijas piepilsētās.
"Šie pilsoņi energoresursu krīzi pārdzīvoja smagi – gāzes un elektrības cenas bija ārkārtīgi augstas, it īpaši ziemā. Procentu likmes drastiski pieauga. Šie faktori piepilsētu iedzīvotāju dzīvi ārkārtīgi sarežģīja.
Somu partija faktiski bija vienīgā partija valstī, kas ar šiem cilvēkiem runāja un solīja novērst viņu dzīves kvalitātes pasliktināšanos – tās kandidāti uzsvēra, ka pazeminās gāzes cenas, ja tiks parlamentā," stāsta pētnieks.
Isotalo norāda, ka šajās piepilsētās pakāpeniski samazinās iedzīvotāju skaits, un līdz ar to krītas publisko pakalpojumu kvalitāte.
"Līdz ar to var spriest, ka Somu partija spēj uzrunāt cilvēkus, kas ikdienā uztraucas par savu ienākumu samazināšanos vai savas darbavietas zaudēšanu. Vēlētāji, kuru sociālekonomiskais stāvoklis nav sevišķi stabils, izvēlas balsot par Somu partiju," secina pētnieks.
Par spīti tam, ka šī gada vēlēšanās aktuālākie temati bija energoresursu krīzes pārvarēšana un ekonomikas stabilizācija, imigrācijas ierobežošana daudzu vēlētāju ieskatā tāpat bija ļoti nepieciešama, uzskata Isotalo.
"Noteikti ir liela vēlētāju grupa, kas imigrāciju redz kā visbūtiskāko problēmu.
Taču ir novērojama interesanta parādība – Somu partija nav tik populāra galvaspilsētā Helsinkos, kur dzīvo lielākā daļa imigrantu.
Tāpēc var spriest, ka vēlētāji, kas dzīvo piepilsētās un balso par Somu partiju, bieži neveido attiecības ar iebraucējiem un varbūt ietur negatīvu skatījumu uz viņiem, jo tie pārstāv kaut ko svešu," stāsta Isotalo.
Gaļēdāju un autobraucēju partija
Pēc Isotalo novērojumiem, partija ir būtiski veicinājusi politisko sašķeltību Somijas sabiedrībā un politiskajā sistēmā: "Polarizācija visbiežāk novērojama diskusijās par kulturāliem jautājumiem – pastāv izteiktas liberālās un konservatīvās puses. Nesaskaņas starp atšķirīgu partiju atbalstītājiem ir vēl izteiktākas, arvien vairāk nostiprinās dažādas politiskās identitātes."
Viens no šo parādību veicinošajiem faktoriem ir stereotipi par konkrētu partiju vēlētājiem. Isotalo sniedz piemēru:
"Somijas sabiedrībā Somu partijas vēlētājus arvien biežāk uzskata par aizrautīgiem gaļēdājiem un automašīnu braucējiem.
Savukārt, piemēram, Zaļās partijas vēlētāji sabiedrības acīs vairāk rūpējas par vidi – pieturas pie veģetāras diētas un biežāk izmanto sabiedrisko transportu."
Partija ir populāra arī jauniešu vidū
Pievēršoties Somu partijas elektorātam, Isotalo atzīmē, ka to raksturo liela dzimumu nevienīdzība – šīs partijas vēlētāju vidū ir izteikts vīriešu vairākums.
Pētnieks norāda, ka liela daļa partijas atbalstītāju ir ne tikai pensionāri vai cilvēki pusmūža vecumā, bet arī jaunieši.
"Līdz šim pētnieku vidū nav skaidrs, kāpēc jaunieši atbalsta Somu partiju. Tas noteikti nav tāpēc, ka somu jaunā paaudze kļūst konservatīvāka," spriež Isotalo.
Viņa ieskatā galvenais izskaidrojums šai parādībai, visticamāk, ir partijas prasme izmantot sociālos tīklus.
"Varētu teikt, ka Somu partija ir pionieri "TikTok" izmantošanā. Citas partijas Somijā līdz šim nav tik aktīvi centušās uzrunāt jauniešus," secina pētnieks.
Arī augstais jauniešu skaits tās vēlētāju vidū ir būtisks iemesls partijas popularitātei.
Konkurenti un sabiedrotie
Pašlaik sarunas par nākamo Somijas valdības izveidi norisinās starp konservatīvo partiju "Nacionālā koalīcija" (NKP), Somu partiju, centrisko Kristīgo demokrātu partiju un liberālo Zviedru Tautas partiju, kas pārstāv zviedru valodā runājošo Somijas iedzīvotāju intereses.
Premjera pienākumus uzņemsies NKP līderis Peteri Orpo. Viņš paziņojis, ka vairāk nekā divus mēnešus ilgās sarunas par valdības veidošanu varētu beigties nākamnedēļ un valdības programma būs gatava līdz Jāņiem. Paredzams, ka jaunajā valdībā Somu partijai būs ievērojama loma.
"Partijas izredzes piedalīties valdības veidošanā ir labas," secina Isotalo.
"Pašlaik izskatās, ka partijas ir sasniegušas vienošanos attiecībā uz ekonomiskām lietām, taču varētu rasties problēmas saistībā ar sociāla rakstura jautājumiem.
Konflikts varētu izveidoties starp Zviedru Tautas partiju un Somu partiju – tām ir ļoti atšķirīgi uzskati par imigrāciju un klimata politiku."
Plašāk skaidrojot Somu partijas attiecības ar citām partijām, Isotalo atzīmē, ka konservatīvās partijas – "Nacionālā koalīcija" un Kristīgie demokrāti – Somu partiju uzskata par saviem sabiedrotajiem, jo tām ir kopīgas vērtības. Taču "Nacionālā koalīcija" vienlaikus Somu partiju arī uztver kā konkurentus cīņā par konservatīvi noskaņoto vēlētāju balsīm.
Savukārt sociāldemokrāti, Zaļā partija un "Kreisā apvienība" uz Somu partiju skatās daudz skeptiskāk – tā ir to galvenais ideoloģiskais pretinieks.
"Šīs partijas ir daudz liberālākas – tās atbalsta dziļāku Somijas integrāciju Eiropas Savienībā un atvērtāku imigrācijas politiku," norāda Isotalo.
"Turpretim Zviedru Tautas partija ir neskaidrs gadījums – parasti abu partiju vēlētāji neizrāda abpusējas simpātijas. Tāpēc būs interesanti vērot, vai tā spēs sastrādāties vienā koalīcijā ar Somu partiju," spriež pētnieks.
