ĪSUMĀ:
- ASV analītiķi: Kremlis sācis "Vagner" līdera diskreditācijas kampaņu.
- ASV analītiķi: "Vagner" līderis publiski cenšas sevi parādīt kā izlēmīgu valstsvīru.
- Tikmēr "Vagner" spēki kaujās pie Bahmutas būtiski novājināti.
- Ukrainas aizsardzības ministrs: Kauja pie Bahmutas nemazina pretuzbrukuma iespējas.
- ASV izdevums: Krievijai izsīkstot bruņojuma krājumi, meklēta iespēja iepirkt raķetes Ēģiptē.
- Ukraina aizvien prasa piegādāt F-16 lidmašīnas, bet lūgumi līdz šim noraidīti.
- Bulgārija arī nepiegādās Ukrainai MiG-29 lidmašīnas.
ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķu ziņojumā ir norādīts, ka Prigožins pēdējā laikā publiski cenšas sevi apliecināt kā izlēmīgu valstsvīru, kurš spēj ietekmēt ārlietas.
Prigožins arī regulāri kritizē Krievijas Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošās karaspēka vienības par neefektivitāti kaujas laukā.
Iepriekš ir izskanējušas ziņas, ka Prigožins, izmantojot karā Ukrainā iegūto atpazīstamību, varētu kandidēt 2024. gadā plānotajās Krievijas prezidenta vēlēšanās un stāties pretī pašreizējam Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam. Protams, ka Kremlis neko tādu nevēlas pieļaut.
Tikmēr "Vagner" spēki kaujās būtiski novājināti, tāpēc cīņās iesaistās Krievijas armijas speciālās vienības un desantnieki.
Ukrainas aizstāvji turpina cīņu par Bahmutu, neraugoties uz intensīvajiem Krievijas armijas vienību uzbrukumiem.
Bahmutas aizstāvju pozīcijas tiek masveidā apšaudītas ar artilēriju un no gaisa. Tas liecina, ka Krievijas spēki Bahmutā izmanto "izdedzinātās zemes" taktiku, lai panāktu savu mērķi – pilnībā sagrābt pilsētu. Iebrucēji ciešot milzīgus dzīvā spēka zaudējumus, tomēr ienaidniekam izdodas pamazām virzīties uz rietumiem.
Vienlaikus turpinās diskusijas par pilsētas aizstāvības lietderību, un aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs intervijā medijiem noliedza iespēju, ka šīs kaujas mazina plānotā pretuzbrukuma resursus, Krievijas zaudējumi Bahmutas virzienā esot milzīgi un nesalīdzināmi lielāki, un katru dienu tiek nogalināti vai ievainoti līdz 500 karavīru, un šos spēkus ienaidnieks varēja izmantot aizsardzības līniju stiprināšanai vai citos frontes sektoros.
"Bahmuta ļauj mums ar mūsu mazākajiem spēkiem tur noturēt daudz lielākus ienaidnieka spēkus, vienlaikus iznīcinot, sasmalcinot viņa uzbrukuma resursus un potenciālu. Tas ir ļoti svarīgi visa operāciju teātra kontekstā. Krievi izmanto šo taktiku, ofensīvu tur vairāk nekā sešus mēnešus un nesot tur milzīgus zaudējumus. Tas nozīmē, ka, ja ne tie zaudējumi, tad viņi būtu varējuši izmantot visu savu potenciālu citā aizsardzības līnijā vai frontes līnijā pret mums. Dažos gadījumos – mazāk nocietināta un aizsargāta vieta. Un tagad katru dienu mēs viņiem nodarām milzīgus postījumus," sacīja Ukrainas aizsardzības ministrs.
Bet Krievijas bruņojuma krājumi strauji izsīkstot, tāpēc Maskava meklē iespējas iegādāties ieročus no citām valstīm.
ASV izdevums "The Washington Post" raksta, ka Ēģipte plānojusi slepeni saražot un piegādāt Krievijai aptuveni 40 000 raķešu, ko krievi varētu izmantot triecieniem Ukrainā. Izdevums atsaucas uz internetā nopludinātajiem ASV izlūkdienestu slepenajiem dokumentiem. Visam bija jānotiek slepeni, lai Ēģiptei nerastos problēmas ar ASV. Atbildot uz šo publikāciju, Ēģiptes valdības pārstāvis paziņoja, ka valsts cenšas ievērot neitrālu pozīciju jautājumā par karu Ukrainā.
Ukraina joprojām cenšas pārliecināt partnervalstis, pirmkārt, ASV, piegādāt tai iznīcinātājus F-16. Pagaidām neviens šāds iznīcinātājs Ukrainas rīcībā nav nonācis, taču Kijiva turpina diplomātiskos centienus, lai tas notiktu. Un Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs ir aicinājis ārvalstu speciālistus, arī pilotus, kuri māk apkalpot F-16 iznīcinātājus, pievienoties Ukrainas Bruņoto spēku Ārzemnieku leģionam.
ASV valdības amatpersonas līdz šim ir noraidījušas iespēju piegādāt Ukrainai F-16 iznīcinātājus, norādot uz to, ka Ukrainas aizstāvjiem ir nepieciešami cita veida ieroči, piemēram, tālas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tajā pašā laikā ASV Kongress ir apņēmies panākt, lai Baltais nams tomēr mainītu savu nostāju un piegādātu Ukrainai iznīcinātājus.
Līdz šim Slovākija un Polija ir vienīgās valstis, kuras ir nodevušas Ukrainai savus iznīcinātājus – padomju ražojuma lidmašīnas MiG-29. Savukārt vēl viena NATO dalībvalsts Bulgārija ir paziņojusi, ka tā neziedos Ukrainai savus iznīcinātājus MiG-29, kā iepriekš bija izskanējis medijos. Bulgārijas Aizsardzības ministrija norādīja, ka iznīcinātāju nodošana Ukrainai nozīmētu radīt iztrūkumu savos gaisa spēkos, kas būtu pretrunā ar valsts konstitūciju un likumu par bruņotajiem spēkiem.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt iebrukumu Ukrainā, apgalvojot, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukrainai, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu. Krievija sāka ar raķetēm regulāri apšaudīt Ukrainas pilsētas, lai atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma.
Savukārt jau kopš vasaras nogales smagas cīņas notiek pie Bahmutas, kas kļuva par vienu no galvenajiem krievu uzbrucēju mērķiem un kur Krievijas spēki cieš milzīgus zaudējumus. Tikmēr Ukraina sāka saņemt arvien lielāku rietumvalstu militāro palīdzību, tajā skaitā tankus un aviāciju, un vairāki militārie eksperti norādījuši, ka Ukraina gatavojas izšķirošam pretuzbrukumam.
