ĪSUMĀ:
- Kara Ukrainā 102. diena sākusies ar Krievijas raķešu triecieniem pa Kijivu.
- Šādas apšaudes Kijiva nav pieredzējusi kopš 28. aprīļa.
- Pēc provizoriskas informācijas, raķetes raidītas no lidmašīnām Tu-95 virs Kaspijas jūras.
- Viena raķete "Kalibr" lidojusi bīstami zemu; bažas par kodolterorisma aktu.
- Ukraina: Krievijas spēki Čerkaskitišku ciema apšaudē izmantojuši aizliegto fosfora munīciju.
- Ziņots arī par triecieniem Luhanskas apgabalā.
- Severodoneckā turpinās ielu kaujas; ukraiņi atkarojuši daļu pilsētas teritorijas.
- Ukrainas prezidents: Situācija valsts austrumos saglabājas ļoti smaga.
- Mariupolē katastrofāla situācija, nav pieejama elektrība un tekošs ūdens.
Kara Ukrainā 102. diena sākusies ar Krievijas raķešu triecieniem pa valsts galvaspilsētu Kijivu. Spēcīgi sprādzieni nogranda Darnicas un Dnipras rajonos. Vismaz viens cilvēks guvis ievainojumus un ir nogādāts slimnīcā, paziņojis Kijivas mērs Vitālijs Kličko. Notikumu vietās strādājot glābšanas dienesti.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja vadītāja padomnieks Serhijs Ļeščenko paziņojis, ka Krievijas spēki tēmējuši pa dzelzceļa infrastruktūras objektiem. Pēc provizoriskas informācijas, raķetes raidītas no lidmašīnām Tu-95 virs Kaspijas jūras.
Šādas apšaudes Kijiva nav pieredzējusi kopš 28. aprīļa, kad Ukrainas galvaspilsētu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.
Viena raķete "Kalibr" lidojusi bīstami zemu pār Dienvidukrainas atomelektrostaciju Mikolajivas apgabalā. Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija "Enerhoatom" to nosaukusi par kārtējo kodolterorisma aktu.
"Rašisti nesaprot, ka pat neliela raķetes atlūza, trāpot energoblokam, kas darbojas, varētu izraisīt kodolkatastrofu un radiācijas noplūdi," teikts atomenerģētiķu izplatītajā paziņojumā.
Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs paziņojis, ka Krievijas karaspēks ar fosfora munīciju ir apšaudījis Čerkaskitišku ciemu netālu no valsts otras lielākās pilsētas Harkivas. Arī iepriekš Krievija karadarbībā Ukrainā ir izmantojusis starptautiski aizliegto fosfora munīciju.
Ziņots arī par raķešu triecieniem, iznīcinātāju un helikopteru uzlidojumiem Luhanskas apgabalā. Kā pastāstījis apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs, Hirskē ienaidnieks postījumus nodarījis 13 mājām, Lisičanskā – piecām.
Valsts austrumos esošajā Severodoneckas pilsētā turpinās ielu kaujas starp Ukrainas aizstāvjiem un iebrucējiem no Krievijas. Ukraiņiem pēdējās divās dienās esot izdevies atkarot daļu no pilsētas teritorijas, vēsta Haidajs. Iepriekš Krievijas karaspēks kontrolēja aptuveni 70% Severodoneckas, bet tagad pilsēta esot sadalīta uz pusēm.
Tikmēr Kramatorskas mērs Oleksandrs Hončarenko ziņojis, ka Krievijas aviācijas triecienā nopietni cietuši divi uzņēmumi.
Ukrainas prezidents Zelenskis paziņojis, ka situācija valsts austrumos saglabājas ļoti smaga, bet ukraiņu karavīri darot visu iespējamo, lai nodarītu maksimāli lielus zaudējumus pretiniekam. Zelenskis norādīja, ka Krievijas vadītāja Vladimira Putina rokās ir iespēja izbeigt paša uzsākto karu Ukrainā.
"Krievijas armija var pārtraukt dedzināt baznīcas. Krievijas armija var pārtraukt iznīcināt pilsētas. Krievijas armija var pārtraukt nogalināt bērnus. Ja tikai viena persona Maskavā dos viņiem šādu pavēli. Un fakts, ka šāda pavēle joprojām nav dota, ir acīmredzams apkaunojums visai pasaulei," sacīja Zelenskis.
Pienāk jaunas ziņas par to, kāda ir dzīve Krievijas karaspēka okupētajās Ukrainas teritorijās.
Gandrīz pilnībā nopostītajā Mariupolē iedzīvotājiem vairākas diennaktis nākas stāvēt rindās pēc dzeramā ūdens. Par to ziņo pilsētas mēra padomnieks Pjotrs Andrjuščenko. Ūdens trūkums esot saistīts ar ūdens līmeņa pazemināšanos ieguves avotos.
Andrjuščenko arī apgalvo, ka okupācijas vara Mariupolē humāno palīdzību izsniedz tikai pensijas vecuma iedzīvotājiem, bet pārējiem liek strādāt, lai varētu saņemt pārtiku. Savukārt jauniem vīriešiem draud ar mobilizāciju pašpasludinātās "Doneckas tautas republikas" spēkos.
Situācija Mariupolē ir katastrofāla, jo pilsētā jau ilgstoši nav pieejama elektrība un tekošs ūdens. Okupanti esot mēģinājuši atjaunot ūdens padevi pilsētā, taču viņu nekompetences dēļ plīsa vairāki ūdensvadi.
Pilsētā esot uzstādītas mobilās dušas, lai cilvēki varētu nomazgāties. Ir bažas, ka ūdensapgādes trūkuma dēļ Mariupolē vasarā varētu izplatīties infekcijas slimības.
Pilsētas mērs Vadims Boičenko lēsa, ka Mariupolē joprojām atrodas vairāk nekā 100 000 civiliedzīvotāju. Pirms Krievijas iebrukuma tur dzīvoja gandrīz 450 000 cilvēku.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus
