Uz šo iespēju cer arī Melnkalne, līdz ar to tā būs smalka, diplomātiska sacensība, lai iegūtu nepieciešamo divu trešdaļu pārējo ANO dalībvalstu atbalstu.
Kāpēc Latvijai ir svarīgi pretendēt uz šo iespēju laikā, kad ANO saņem arī daudz kritikas un pie ANO Drošības padomes galda arvien sēž arī agresorvalsts Krievija, LTV žurnāliste Ina Strazdiņa vaicāja Latvijas vēstniecei ANO Sanitai Pavļutai–Deslandes.
Sanita Pavļuta–Deslandes: "Brīdī, kad neliela valsts – kā Latvija – tiek ievēlēta ANO Drošības padomē, šī valsts iegūst daudz lielāku ietekmi, arī laikā, kad tā gatavojas šai ievēlēšanai, iegūst daudz lielāku redzamību, un tā ir kā platforma, lai mēs varētu aizstāvēt tās vērtības, kam mēs ticam, aizstāvēt sava reģiona, savas valsts drošības intereses.
Vienlaikus tas ir signāls sabiedrotajiem, par to, ka Latvija ir gatava uzņemties savu daļu atbildības par mieru un drošību gan savā reģionā, gan plašāk pasaulē.
Un, neskatoties uz to, ka par daudziem jautājumiem vienoties nebūs iespējams šo lielvalstu pretstāvēšanas dēļ, šī ir nebijusi iespēja un arī atbildība Latvijai – no vienas puses, esam aktīvi starptautiskā vidē un tas ir arī pienākums sabiedrības priekšā, jo, protams, ka Latvijas drošība primāri ir atkarīga no mūsu pašu drošības spējām un arī no mūsu sabiedroto atbalsta, bet nelielām valstīm – Latvijai, arī lielākajai daļai pasaules valstu starptautisko tiesību esamība ir suverenitātes garantija.
Ne velti Krievija mēģina diskreditēt un graut šo starptautisko kārtību un arī ANO Drošības padomi.
Tādēļ tas ir mūsu pienākums darīt visu, lai ANO kā organizācija, lai starptautiskā sistēma darbotos un būtu rīcībspējīga. Virzoties uz ANO Drošības padomi, šīs mūsu iespējas, protams, pieaug.
Ina Strazdiņa: Kā var raksturot kopējo klimatu un gaisotni ANO, ņemot vērā, ka zem viena jumta ir gan agresori, gan tie, kuriem dara pāri?
Sanita Pavļuta–Deslandes: Tā ir taisnība, ANO mītnē un starp daudzajām dalībvalstīm ir jūtama liela spriedze. Protams, brīdī, kad sākās Krievijas agresija Ukrainā, šī spriedze bija acīmredzama, bet diezgan ātri lielākā daļa dalībvalstu skaidri nostājās starptautisko tiesību pusē, iestājoties pret Krievijas agresiju un to nosodot. Drošības padome Krievijas veto dēļ, protams, nebija spējīga par to lemt.
Bet šādos gadījumos, kad kāda valsts piemēro veto, jautājums tiek novirzīts ANO Ģenerālajai asamblejai, un tur mēs redzējām, ka vairāk nekā 140 dalībvalstis skaidri pauda savu nostāju.
Šobrīd situācija, protams, ir vēl sarežģītāka, jo aprit mēnesis, kopš "Hamās" teroristiskā uzbrukuma Izraēlai un tās sekojošajai atbildes reakcijai, līdz ar to lielākā dalībvalstu uzmanība tieši šobrīd ir uz notikumiem Tuvajos Austrumos.
Tas tiek diskutēts gan ANO Drošības padomē, gan Ģenerālajā asamblejā, šīs paralēles, īpaši no citu kontinentu puses, tiek vilktas un tiek vērotas. Tas attiecas gan uz uzbrukumiem civiliedzīvotājiem Ukrainā, gan uz civiliedzīvotāju ciešanām Tuvajos Austrumos.
Mums būs liels izaicinājums un uzdevums saglabāt plašo atbalstu Ukrainai un Krievijas nosodījumu, it īpaši ņemot vērā, kā attīstās diskusijas Tuvajos Austrumos, jo dienvidu valstis vēro un salīdzina dažādas nostājas, kā valstis rīkojas vienā gadījumā vai otrā.
Un, protams, šobrīd vislielākais dalībvalstu fokuss ir uz Tuvajiem Austrumiem, līdz ar to uzmanība no Ukrainas tiek novērsta, kas lielā mērā ir izdevīgi arī Krievijai.
Līdz ar to mums priekšā ir ļoti smagi uzdevumi un liels darbs, gan mums, Latvijai, gan līdzīgi domājošajām valstīm un Rietumu demokrātiskajām sabiedrībām.
