Cilvēktiesību padomē otrdien tiks ievēlētas kopumā 15 valstis, kuras uz šīm pozīcijām virzīja piecas ANO reģionālās grupas no Austrumeiropas, Latīņamerikas un Karību jūras, Āzijas, Āfrikas un Rietumiem. Par šo valstu iespējamu uzņemšanu balsos 193 ANO Ģenerālās asamblejas locekļi.
ANO Cilvēktiesību padome atrodas Ženēvā, un tajā ir 47 locekļi, no kuriem katru ievēl uz trim gadiem.
Austrumeiropas reģionālā grupa uz divām vietām Cilvēktiesību padomē virzījusi trīs valstis – Krieviju, Albāniju un Bulgāriju.
Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja pirmdien apsūdzēja ASV, ka tā pret Maskavu uzsākusi kampaņu, lai nepieļautu valsts atgriešanos padomē, vēstīja ziņu aģentūra AP.
"Mūsu amerikāņu kolēģu galvenā fobija šodien ir Krievijas ievēlēšana Cilvēktiesību padomē," Nebenzja sacīja Drošības padomes sanāksmē, kas tika sasaukta saistībā ar pagājušajā nedēļā notikušo Krievijas raķešu triecienu Harkivas apgabala Hrozas ciematam Ukrainā, kurā bojā gāja 52 cilvēki.
Diplomāts apgalvoja, ka ASV un citas valstis ir nosūtījušas vēstules daudziem Ģenerālās asamblejas locekļiem, aicinot balsot pret Krieviju.
Šādu vēstījumu nosūtījis arī Albānijas vēstnieks ANO Ferits Hodža.
Viņš aicināja tos, kam rūp cilvēktiesības un Cilvēktiesību padomes un tās darba uzticamība, iebilst pret valsti, kas nogalina nevainīgus cilvēkus, iznīcina civilo infrastruktūru, ostas un graudu noliktavas un pēc tam lepojas ar padarīto.
Tikmēr Amerikas Savienoto Valstu (ASV) pārstāvja vietnieks īpašajos politiskajos jautājumos ANO un ASV pārstāvja vietnieks īpašajos politiskajos jautājumos ANO Ģenerālās asamblejas sesijās Roberts Vuds sacīja, ka Krievijas atkārtota ievēlēšana Cilvēktiesību padomē, kamēr šī valsts atklāti turpina veikt kara noziegumus un citas zvērības, būtu neglīts traips, kas iedragātu šīs institūcijas un Apvienoto Nāciju uzticamību.
2022. gada aprīlī, nepilnus divus mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, Ģenerālā asambleja ar 93 balsīm par, 24 pret un 58 atturoties pieņēma ASV ierosināto rezolūciju par Krievijas izslēgšanu no Cilvēktiesību padomes saistībā ar šīs valsts karavīru pastrādātajām zvērībām Ukrainā.
Otrdien gaidāmajā balsojumā sīva cīņa par ievēlēšanu padomē notiks arī Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu grupā, kur par trim vietām sacentīsies Kuba, Brazīlija, Dominikānas Republika un Peru.
Starp pārējo reģionu pārstāvēm konkurences nav. Āzijas grupā uz četrām vietām pretendē Ķīna, Japāna, Kuveita un Indonēzija. Āfrikas grupa izvēlējās Burundi, Malāvi, Ganu un Kotdivuāras Republiku, kuras pretendēs uz kopumā četrām vietām padomē. Savukārt Rietumu grupā uz divām vietām pretendēs Francija un Nīderlande.
Cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Human Rights Watch" pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievija un Ķīna nav piemērotas darbam ANO Cilvēktiesību padomē.
"Katru dienu Krievija un Ķīna, veicot masveida pārkāpumus, atgādina mums, ka tām nevajadzētu būt ANO Cilvēktiesību padomes loceklēm," sacīja organizācijas pārstāvis Luijs Šarbonū.
Cilvēktiesību aizsardzības organizācija norādīja, ka Krievijas spēki Ukrainā turpina pastrādāt acīmredzamus kara noziegumus, tostarp nelikumīgus uzbrukumus un noziegumus pret cilvēci, spīdzināšanu un nāvessodu izpildi bez tiesas sprieduma. Tāpat Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) ir izdevusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina un bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderus.
Ņujorkā bāzētā organizācija arī norādīja, ka Ķīnas pastrādāto cilvēktiesību pārkāpumu dēļ tā no Cilvēktiesību padomes ir jādiskvalificē. Šādu ierosinājumu "Human Rights Watch" pamatoja ar ANO Cilvēktiesību komisāra biroja pagājušā gada ziņojumu, kurā teikts, ka Ķīnas diskriminējošā uiguru un citu, galvenokārt musulmaņu etnisko grupu aizturēšana Siņdzjanas rietumu reģionā ir uzskatāma par noziegumu pret cilvēci.
Tiesību aizsardzības organizācija arī norādīja, ka arī Kuba un Burundi ir sistemātiski pārkāpušas cilvēktiesības, tostarp vajājušas, patvaļīgi aizturējušas un spīdzinājušas disidentus, tāpēc šīm valstīm padomē nevajadzētu būt.
Ženēvā bāzētā Cilvēktiesību padome tika izveidota 2006. gadā, lai aizstātu komisiju, kas tika diskreditēta dažu tās locekļu paveikto cilvēktiesību pārkāpumu dēļ. Taču jaunā padome drīz vien saskārās ar līdzīgu kritiku, tostarp par to, ka tiesību pārkāpēji sacenšas par vietām padomē, lai tā aizsargātu gan sevi, gan arī sabiedrotos.
Padome periodiski pārskata visu valstu cilvēktiesību stāvokli, ieceļ neatkarīgus izmeklētājus, kas izskata un ziņo par spīdzināšanu un cilvēktiesību stāvokli tādās valstīs kā Ziemeļkoreja un Irāna. Tā arī ir tiesīga nosūtīt uz valstīm izmeklēšanas misijas, kas vāc liecības par tur pastrādātajiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
Saskaņā ar Cilvēktiesību padomes noteikumiem 47 vietas ir sadalītas pa reģionālajām grupām, lai nodrošinātu pilnvērtīgu ģeogrāfisko pārstāvību. Ģenerālā asambleja katru gadu ievēl locekļus uz trīs gadu termiņu, kas sākas 1. janvārī.
