Mirzijojevs, kuram formālu konkurenci sagādāja trīs citi mazpazīstami kandidāti, saskaņā ar vēlēšanu komisijas izsludinātajiem rezultātiem ieguvis 87% balsu.
Prezidenta pirmstermiņa vēlēšanas tika izsludinātas pēc tam, kad aprīļa beigās notikušajā referendumā tika apstiprināta konstitūcijas jaunā redakcija, kas paredz lielākas tiesības pilsoņiem, taču arī pagarina prezidenta amata termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem un dod iespēju Mirzijojevam kandidēt vēl uz diviem termiņiem un palikt valsts galvas amatā līdz 2037. gadam.
Mirzijojevs kļuva par valsts vadītāju 2016. gadā pēc ilggadējā autoritārā prezidenta Islama Karimova nāves. Līdz tam viņš 13 gadus bija premjerministrs.
Savas prezidentūras laikā Mirzijojevs īstenojis plašas ekonomiskās un sociālās reformas, modernizējot Uzbekistānu un veicinot ekonomikas attīstību. Pēc Mirzijojeva nākšanas pie varas tika atbrīvoti politieslodzītie, brīvāk var darboties plašsaziņas līdzekļi.
Tomēr politiskā opozīcija valstī arvien netiek pieļauta. Parlamentā joprojām ir pārstāvēti tie paši pieci politiskie spēki, kas Karimova laikā, un neviens no tiem nav reālā opozīcijā. EDSO novērotāju vērtējumā jaunu partiju reģistrēšanas procedūra ir apgrūtinoša, un nevienu opozīcijas partiju tā arī nav izdevies reģistrēt.
