Profesora Auziņa zinātnes sleja
Mārcis Auziņš: "Kādēļ lasīt manus tekstus? Man šķiet, ka dabaszinātnes mēs bieži mēdzam "ignorēt", sakot, ka tās ir formālas, sausas un neinteresantas. Gribētos ļaut lasītājam ieraudzīt, ka tās ir daļa no mūsu dzīves – krāsainas un interesantas."
Biogrāfijas pieturzīmes:
- Pēc profesijas fiziķis, šobrīd Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs.
- No 2007. gada līdz 2015. bijis Latvijas Universitātes rektors.
- Strādā kvantu fizikas jomā un ir vairāk nekā simts zinātnisko rakstu, kas publicēti pasaules vadošajos fizikas žurnālos, un vairāku simtu konferenču ziņojumu autors.
- Kopā ar kolēģiem no Rīgas un Bērklijas uzrakstījis divas monogrāfijas, kas izdotas "Cambridge University Press" un "Oxford University Press" izdevniecībās un abas ir piedzīvojušas atkārtotus izdevumus.
- Karjeras laikā dzīvojis un strādājis dažādās valstīs – Ķīnā un Taivānā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Anglijā, Izraēlā un Vācijā.
Ne tikai dzeja
Lasītājiem varbūt ir vēl citas asociācijas, bet domāju, ka visiem Haijama vārds saistās ar persiešu dzeju. Taču izrādās, ka Omāra Haijama dzīves laikā par viņu neviens nedomāja kā par dzejnieku. Pirmo reizi viņa dzeja ir pieminēta vairāk nekā simt gadu pēc viņa nāves un arī tad tikai garāmejot, bet pēc tam atkal aizmirsta. Tomēr Omārs Haijams gan savas dzīves laikā, gan arī pēc nāves 1131. gadā bija gana slavens.
Taču slavens kā izcils matemātiķis, astronoms, ārsts un filozofs.
Omārs Haijams piedzima 1048. gadā Nišapuras pilsētā, kas mūsdienās atrodas Irānas ziemeļaustrumos. Tas bija laiks, kad Eiropa tikai pamazām atkopās no agrīno viduslaiku drūmuma un sāka dibināt pirmās universitātes. Turpretī arābu pasaulei tas bija uzplaukuma laiks, kad visi galvenie sasniegumi matemātikā, astronomijā, medicīnā, filozofijā, mākslā un literatūrā nāca no arābu islāma kultūras. Tā vēstures cikli veidojas…
Omārs Haijams ieguva teicamu izglītību, jo viņa tēvs nolīga privātskolotāju, lai tas jaunajam Omāram mācītu matemātiku, dabaszinātnes un medicīnu. Omāra skolotāja vārds bija Bahmanjars bin Marzbans. Ja šis vārds izsaka maz, tad jāpiebilst, ka skolotājs pats bija apguvis gan medicīnu, gan zinātni pie viena no visu laiku izcilākā islāma zinātnes dižgara, dabas pētnieka un ārsta Avicennas un pats bija persiešu senās reliģijas – zoroastrisma – sekotājs.
Sasniedzot 20 gadu vecumu, Omārs Haijams pēc tēva nāves nonāca Samarkandā, kas mūsdienās atrodas Uzbekistānā. Tur viņa talants matemātikā ātri tika pamanīts un novērtēts. Omāram piedāvāja darbu pie valdnieka mantziņa. Arī tur viņš ne tikai uzskaitīja valdnieka dārgumus, bet nodarbojās ar matemātiku kā zinātni. Te viņš radīja savus nozīmīgākos darbus matemātikā.
Dažreiz no Rietumu kultūrā balstīta skatpunkta varētu šķist, ka pēc grieķu matemātikas norieta šajā zinātnes nozarē iestājās klusums līdz pat 13. vai 14. gadsimtam, kad tā atkal atdzima Eiropā. Taču tā gluži nav. Matemātika ļoti aktīvi attīstījās islāma pasaulē. Omārs Haijams bija viens no spožākajiem arābu matemātiķu paraugiem. Viņa ieguldījumu matemātikā grūti novērtēt par augstu. Dzīvodams Samarkandā, viņš deva nopietnu ieguldījumu kuba vienādojumu risināšanā. Kāds varētu jautāt, kas tie tādi? Iedomājamies šādu uzdevumu. Kāpinām kādu skaitli kvadrātā un pieskaitām vienu. Rezultātā iegūstam pieci. Kāds ir šis skaitlis, kuru kāpinājām kvadrātā? Droši vien gandrīz katrs varēs atbildēt, ka šis skaitlis ir divi. Mēs atrisinājām kvadrātvienādojumu. Pirmais, izmantojot ģeometriju, kvadrātvienādojumu atrisināja Eiklīds. Ar formulu palīdzību to iemācījās izteikt islāma matemātiķi, un savu artavu tajā deva arī Haijams. Tomēr viņš vairāk ir pazīstams ar mēģinājumu atrisināt ievērojami grūtāku uzdevumu – kuba vienādojumu, kur nezināmais lielums tiek kāpināts kubā. Šāda vienādojuma pilnu atrisinājumu atrada tikai 16. gadsimtā Eiropā, un to paveica Džerolamo Kardano. Taču daļēju šā vienādojuma atrisinājumu izdevās atrast jau Omāram Haijamam.
Sultāna uzdevumi
Ar to Haijams kļuva slavens, un viņa slava sasniedza arī Seldžuku sultanāta valdnieku Malikšanu. Sultāns un viņa vezīrs Nizams al Mulks 1073. gadā aicināja Haijamu uz sultanāta galvaspilsētu Isfahānu. Viņam tika noteikta ne tikai neparasti dāsna alga, bet dots arī izaicinošs uzdevums – ļoti precīzi jānosaka gada garums, lai būtu iespējams reformēt kalendāru. Tajā laikā islāma zemēs pieņemtais kalendārs tā neprecizitātes dēļ bija novirzījies no dabiskās gadalaiku maiņas, un svētais mēnesis ramadāns saskaņā ar neprecīzo kalendāru vairs nebija pavasarī.
Omārs Haijams ar šo uzdevumu tika galā iespaidīgi. Viņš pierādīja, ka gadā nav vesels dienu skaits un ka pilnas 1029,983 dienas veido 2,820 gadus jeb gadā ir 365,24219858156 dienas. Šis skaitlis ir apskaužami tuvu mūsdienu priekšstatiem par gada garumu. Sultāns ar Haijama darbu bija ļoti apmierināts. Pēc Haijama aprēķiniem Seldžuku sultanātā 1079. gada 15. martā tika ieviests jauns kalendārs. To arābu pasaulē lietoja līdz pat 20. gadsimtam.
Seldžuku sultānam bija interese ne tikai par tādām praktiskām lietām kā kalendārs, bet arī par astronomiju kā zinātni. Nākamais uzdevums, ko sultāns uzdeva Haijamam, bija Isfahānas observatorijā, kas tolaik bija viena no modernākajām pasaulē, novērot Saturna kustību un precīzi noteikt tā kustības periodu. Šis periods ir tuvs 30 Zemes gadiem, tātad projekts bija izaicinošs un domāts daudziem gadiem.
Tomēr, kā jau tas pasaulē notiek, projektu Haijamam nebija lemts pabeigt. 1092. gadā sultāns Malikšans tika noindēts un viņa vezīrs noslepkavots. Neko labu savā dzīvē Seldžuku sultanātā neparedzot, Haijams atgriezās savā dzimtajā pilsētā Nišapurā. Te viņš nodzīvoja līdz pat savai nāvei 1131. gadā. Pēc viņa norādījuma, Omārs Haijams tika apglabāts kapenēs, kuru atrašanās vietu viņš bija izvēlējies augļu dārzā, kur ziedi birs divas reizes gadā.
Slava Eiropā
Rietumos Omārs Haijams kā dzejnieks kļuva pazīstams tikai 19. gadsimta vidū, kad 1859. gadā angļu rakstnieks un dzejnieks Edvards Ficdžeralds viņa četrrindes pārtulkoja un nodrukāja nelielas grāmatas veidā, angliski dodot tai nosaukumu – Rubajas. Rubaja ir četrrindu dzejas forma persiešu literatūrā. Taču sākotnēji viņam neizdevās pārdot pat vienu grāmatas eksemplāru. Tad Ficdžeralds mēģināja savu biznesa projektu glābt un grāmatas nocenoja līdz vienam šiliņam. Taču arī tas nelīdzēja, un viņš izmisis grāmatas salika kastē, ko novietoja pie veikala uz ielas, pieliekot zīmīti, ka grāmata iegūstama par vienu pensu, tā laika mazāko naudas vienību. Tas līdzēja. Kāds izdevējs beidzot no kastes pie veikala vienu grāmatu paņēma, izlasīja, nopirka vēl dažas un aizsūtīja tās saviem draugiem. Ķēdes reakcija nostrādāja, un grāmata un tās autors Omārs Haijams strauji kļuva populāri.
Šādi arābu pasaules zinātnieks kļuva par Eiropā pašu pazīstamāko persiešu dzejnieku. Arī arābu pasaulē Omārs Haijams ir zināms gan kā zinātnieks un filozofs, gan arī kā dzejnieks.
Interese par viņu gan arābu pasaulē, gan Rietumu tūristu vidū kļuva tik liela, ka 1963. gadā Irānas šahs Nišapuras pilsētā lika uzbūvēt lielu mauzoleju un tur pārapbedīt Haijamu.
Omāra Haijama dzīves uzskati daudzus uzrunā arī mūsdienās. Viņš uzskatīja, ka mēs uz Zemes neatrodamies pēc kāda cita izdomāta plāna. Mums katram pašam savai dzīvei jāpiešķir jēga. Jādzīvo šodien, šai dzīvei, nevis jāgatavojas kādai citai. Par to domāja persieši 11. gadsimtā un mēs domājam šodien.
Nobeigumā jāpiebilst, ka latviešu valodā pieejamās Omāra Haijama četrrindu izlases nav Edvarda Ficdžeralda izdoto Rubaju latviskā versija. Latviešu valodas krājumā daudz vairāk ir četrrinžu, kas neglaimojoši izsakās par Korānu, mošejām, islāmu, nekā tas ir angļu izlasē. To var viegli izskaidrot. Kā nekā krājums sastādīts vēl padomju laikā. Otra lieta, kas "iekrīt acīs", ir tā, ka Andreja Kurcija tulkoto četrrinžu vidū ļoti liels īpatsvars ir bohēmiskās noskaņās rakstītajai dzejai, atstājot izteiktā mazākumā filozofiskās. Atceros šādu rindu: "Dzēris es dzirdu, ko runā rozes…"
Nezinu, vai tas raksturo autora, tulkotāja vai redaktora pasaules izjūtu. Varbūt visu triju?
Tomēr, lai gūtu patiesu priekšstatu par Omāru Haijamu un viņa dzīves uzskatiem, ideāli būtu lasīt viņa dzeju persiešu valodā. Ja to nezinām un neesam arī gatavi šo valodu iemācīties, ieteicams līdztekus latviešu tulkojumam ielūkoties arī Ficdžeralda tulkojumā vai kādā citā. Labā ziņa – Ficdžeralda tulkojums ir samērā sens, un šobrīd tas ir pieejams bez maksas, piemēram, tādā universālā literāro tekstu vietnē kā "Project Gutenberg".
Profesora Auziņa zinātnes sleja
