Milzīgas patvēruma meklētāju un migrantu plūsmas ir aizsniegušās arī līdz pašiem Eiropas ziemeļiem - Somijā šogad patvērumu lūguši 30 000 cilvēku, kas ir daudzkārt vairāk nekā ierasts. Valdība novembrī paziņoja, ka Somija saņem "Eiropā ceturto lielāko skaitu patvēruma meklētāju uz vienu iedzīvotāju".
- Šoks septembrī
- Robežpilsētā Tornio bija jāveido patvēruma meklētāju reģistrācijas centrs
- Bēgļa statusa izskatīšana ilgst mēnešiem
- Irākieši: Nav cerību uz mieru Bagdādē; Somijā būs labi
- Helsinki: Situācija Bagdādē vairs nav tik bīstama
- Imigrācijas dienests: Ekonomiskā situācija nav tik laba, lai viegli atrastu darbu
Šoks septembrī
Somiem nācies ierīkot vairākus desmitus papildu uzturēšanās centru un ātri pielāgoties situācijai un daudz uzmanīgāk sekot līdzi, ko dara Skandināvijas kaimiņvalstis, lai Somijas politika pret patvēruma meklētājiem neizskatītos pievilcīgāka.
Valdība uzsāka kampaņu sociālajos medijos, lai potenciālos patvēruma meklētājus, pārsvarā irākiešus, informētu, kāda ir Somijas politika, un ka tā varbūt nav tik pievilcīga, kā varētu likties. Tomēr valstī arī tagad ierodas simtiem cilvēku nedēļā - pārsvarā ziemeļu pierobežas pilsētā Tornio.
Pēdējos gados Somijā patvērumu lūguši caurmērā aptuveni 3000 cilvēku gadā. Bet šogad pavēruma meklētāju skaits eksplodēja. Līdz decembrim Somijā, kas sevi ar 5,5 miljoniem iedzīvotāju uzskata par mazu valsti, bija ieradušies jau 30 500 patvēruma meklētāju - 10 reizes vairāk, nekā pērn.
Pirmās nopietnās pazīmes bija vērojamas jau vasarā, kad patvēruma meklētāju skaits ik pēc mēneša sāka dubultoties. Bet septembrī Somiju šokēja - ja gadu iepriekš šajā mēnesī patvērumu bija lūguši tikai 400 cilvēku, tad šogad septembrī ieradās gandrīz 11 000 pavēruma meklētāju - vismaz 25 reizes vairāk.
Kaut kopš septembra apjomi ir samazinājušies, patvēruma meklētāju skaits ik mēnesi joprojām bijis mērāms tūkstošos un "padsmit" reizes lielākos apmēros, nekā bijis ierasts. Novembrī tie bija vairāk nekā 5000.
Patvēruma meklētāju skaits Somijā šogad līdz 6.decembrim
Valsts Skaits Īpatsvars no kopējā patvēruma
meklētāju skaita
Irāka 20 031 64%
Afganistāna 4816 15%
Somālija 1954 6%
Sīrija 785 3%
Albānija 754 2%
Kopējais skaits 31 200
Dati: Somijas Imigrācijas dienests
Robežpilsētā Tornio bija jāizveido patvēruma meklētāju reģistrācijas centrs
Vairākums no šiem cilvēkiem ieradušies caur Zviedriju Somijas ziemeļu robežpilsētā Tornio.
Baltijas jūras ziemeļu piekrastē atrodas Zviedrijas un Somijas robeža, un blakus divas pilsētas - zviedru Haparanda un somu Tornio. Tās ir zviedru un somu Valka un Valga. Uz abām ir viena autoosta. Tā atrodas zviedru Haparandā, bet no tās līdz robežai - vien daži desmiti metru.
Šeit uz robežlīnijas Latvijas Radio ierodas vēsā un vējainā novembra nogales rītā.
Vairums patvēruma meklētāju ierodas autoostā, ar zviedru tālsatiksmes autobusiem. Izkāpj, ar kājām aiziet līdz robežai, kur līdz ar to sasniedz garā ceļa noslēgumu - Somiju, un piesakās varas iestādēm.
Septembrī šeit ieradās pat 600 cilvēku dienā. Kopš tā laika šajā vietā, kur iepriekš maz kas liecināja par robežu, darbojas Somijas muitas amatpersonas. Valdība uzsver, ka tā nav atjaunota robežkontrole, bet "pastiprināts imigrācijas monitorings".
Tagad Tornio ik dienas ierodas vairāki desmiti patvēruma meklētāju. Pulksten deviņos no rīta gaisma vēl tikai sāk aust – netālu ir polārais loks. Ceļmalā stāv zilas krāsas Somijas muitas busiņš. Divi muitnieki spilgti zaļās vestēs ik pa brīdim aptur no Zviedrijas iebraucošās automašīnas, arī tukšu autobusu. Pusminūti parunājas ar šoferi, un ļauj braukt tālāk.
Vēlāk ap 11 no Zviedrijas puses ierodas šodien pirmā patvēruma meklētāju grupa - 34 cilvēki.
"Viņi izkāpa no autobusa un pārgāja pāri robežai," saka robežapsardzes pārstāvis. Viņus sasēdina citā, gaiši pelēkā autobusā ar tumši tonētiem logiem, un pāris minūtēs aizved uz migrantu reģistrācijas centru Tornio pilsētā.
Reģistrācijas centru Tornio izveidoja septembrī, kad šeit pēkšņi sāka ierasties tūkstošiem cilvēku. Tas atrodas bijušās skolas ēkā, kas pirms tam stāvējusi neizmantota jau gadu.
Bēgļa statusa izskatīšana ilgst mēnešiem
Autobuss apstājies pagalmā pie ieejas. Patvēruma meklētājus izlaiž no autobusa pa diviem, trijiem ik pa dažām minūtēm, un ieved reģistrācijas centrā. Drošībnieki žurnālistus klāt nelaiž, bet caur autobusa logiem, par spīti ne pārāk jaukajiem laikapstākļiem, redzamas smaidīgas sejas un mājošas rokas, - viņi pēc vairāku nedēļu ceļa ieradušies galamērķī.
Vispirms patvēruma meklētājus ieved nelielā sporta zālē, kur pie sienām joprojām basketbola grozi - šeit tagad ir reģistrācijas galdi un arī metāla detektors, kā lidostās. Pēc tam turpat sporta zālē aiz norobežojuma vairāki gari koka krēsli, kā uzgaidāmā telpa. Otrajā stāvā ir telpas plašākām intervijām detaļu noskaidrošanai, te arī noņem pirkstu nospiedumus, nofotografē. Šeit pastāvīgi strādā 15-20 tulki. Informatīvie uzraksti ir arābu valodā, Irākas kurdu dialektā, farsi jeb persiešu, somāļu un arī bengāļu valodās.
Viņi šeit pavada maksimums 24 stundas, stāsta policijas vecākais inspektros Janne Koskela. Pēc tam patvēruma meklētājus nogādā uzturēšanās centros citur Somijā, kur viņi gaidīs vairākus mēnešus, līdz viņu pieteikumus izskatīs. Cits liktenis tiem, kas izrādās jau piereģistrējusies citās ES valstīs, norāda Koskela:
"Aptuveni trešā daļa patvēruma meklētāju, kas ierodas Somijā, jau ir bijuši reģistrēti citā valstī. Liela daļa no viņiem Grieķijā. Somijai ir īpaša vienošanās ar Grieķiju, ka viņus atpakaļ uz Grieķiju nesūta. Bet, ja viņi jau bijuši piereģistrēti, piemēram, Zviedrijā vai Vācijā, tad saskaņā ar Dublinas vienošanos viņus nosūtīs atpakaļ uz šīm valstīm. Tas tiek darīts, piemēram, vispirms viņus nogādājot uz īpašu patvēruma centru Helsinkos, un pēc tam, Zviedrijas gadījumā, uz Stokholmu, kur viņus sagaidīs imigrācijas dienestu amatpersonas," klāsta Koskela.
Irākieši: Nav cerību uz mieru Bagādē; Somijā būs labi
25 gadus vecais Ahmeds Hamids Madžids stāvot pie reģistrācijas centra saka, ka ieradies dienu iepriekš un ir no Bagdādes Irākā. Kaut sarunas brīdī sācies dzelošs slapjdraņķis, viņš par laika apstākļiem nesūdzas. Viņa ceļš ildzis trīs ar pusi nedēļas, caur Turciju, Grieķiju, Balkāniem, Vāciju, Dāniju, Zviedriju. Ar tulka starpniecību Ahmess saka, ka Bagdādi pametis, jo tur vairs nav droši, un tālo Somiju izvēlējies pēc informācijas sociālajos tīklos un saziņas ar draugiem:
"Viņi teica, ka Somija ir ļoti laba bēgļiem, ka ir viegli iegūt atļauju palikt Somijā un šeit dzīvo labi cilvēki. Zinu, ka ir valstis, kurās ir jāgaida ilgs laiks, lai izskatītu tavu pietiekumu. Bet cilvēki, kas šeit ieradās pirms mums, teica, ka Somijā ir viegli iegūt atļauju palikt," stāsta Ahmeds.
700 kilometrus uz dienvidiem, pusotras stundas lidojuma attālumā no Tornio, Helsinku piepilsētā Vantā izmitināšanas centrā jau divus mēnešos dzīvo Munters al Assafs un Ali Murads. Viņi ir 27 un 25 gadus veci, irākieši, abi ieradās kopā no Bagdādes. Mēnesi ilgais ceļš līdzīgs kā Tornio sastaptajam Ahmedam.
Viņi saka, ka šeit jūtas pieņemti un Somija "bija pareizā izvēle", informāciju par Somiju arī ieguva no sociālajiem medijiem, internetā.
Pēc profesijas abi ir datoru un informācijas jeb IT speciālisti, bet sirdslieta ir mūzika, ko abi arī uzspēlē. Klasiskās ģitāras viņu rokās - tās ziedotas. Ir arī flauta, klarnete, perskusijas - "mums tagad ir viss, ko vēlamies," saka Ali, piebilstot, ka spēlē daudz instrumentu. Abi stāsta, ka dzīvojot Bagdādē spēlējuši labdarības koncertos, viesojušies bāreņu namos, slimnīcās. Arī Somijā viņi jau bijusi iespēja apmeklēt pāris skolas, lai uzspēlētu, pastāstītu par Irāku, kāpēc to pameta un kāpēc ir šeit.
Munters al Assafs saka, ka Bagdādē ir ļoti bīstami, ka abi mēģināja tur palikt ilgāk, bet tagad situācija tur ir "nepanesama". Lēmums bija smags, bet Bagdādē "nekad nezini, kas notiks nākamajā mirklī".
Bet džihādistu grupējums "Daīš" ir kā "vēzis", kas nogalina visus, tam neinteresē - musulmanis vai kristietis. Par drošības uzlabošanos Irākā Munters ir skeptisks. "Es zinu Irāku. Kopš 1920. gadiem mums nav bijusi drošība. Tas vienmēr ir karš, karš, karš, karš. Mēs, es un Ali, un mūsu draugi - mēs mēģinājām kaut ko mainīt. Bet mēs esam kā piliens jūrā," saka Munters.
Izmitināšanas centru, kur atrodas Munters un Ali, atvēra septembra vidū. Divstāvu sarkanā ķieģeļu ēka pie Helsinkiem ir bijusī biroju ēka. Izmitināšanas centru šeit atvēra septembra vidū. Nu tajā dzīvo ap 60 cilvēkiem. Bet renovācija telpu piemērošanai dzīvošanai vēl turpinās. Kad to pabeigs, šeit varēs uzturēties aptuveni 200 cilvēki.
Šajā centrā dzīvo tikai vīrieši; ir citi, kuros uzturas, piemēram, tikai ģimenes. Šo uzturēšanas centru pārvalda Somijas Sarkanā Krusta organizācija. Šī centra direktora vietniece Nelli Kasurinena ilustrēja, cik radikāli mainījusies situācija tikai dažos mēnešos. "Mums, Sarkanajam krustam, Somijā jūnijā bija seši uzturēšanas centri, bet tagad mums ir 87," saka Kasurinena.
Helsinki: Situācija Bagdādē vairs nav tik bīstama
Sarkanais Krusts uztur lielāko daļu centru. Bet kopumā Somijā - ja gada sākumā to skaits bija ap 20, tad tagad - jau vairāk nekā 120. Tās ir vecas skolas, sporta zāles, neizmantotas telpas, kuras no uzņēmumiem īrē valdība.
Munteram, Ali un Ahmedam tagad būs jāgaida vairāki mēneši, līdz viņu pieteikumus izskatīs un pieņems lēmumu par statusu. Sistēma ir pārslogota - šobrīd izskatīšanu vēl tikai gaida 26 000 cilvēku patvēruma pieteikumi. Viņi nevar būt droši, ka lēmums būs pozitīvs.
Kad septembrī ieradās tūkstošiem cilvēku, Somijas varas iestādes, sekojot Zviedrijas piemēram, koriģēja savu drošības situācijas izvērtējumu Irākas reģionos. Vairāk nekā 60% no patvēruma meklētājiem, kas šogad ieradušies Somijā, ir irākieši.
Helsinki secināja, ka situācija, piemēram, Bagdādē vairs nav tik bīstama, kā iepriekš. Somija uzsvēra, ka patvēruma meklētāji no Bagdādes nevar uzskatīt, ka viņiem teju automātiski piešķirs bēgļa statusu, bet katra situāciju izvērtēs individuāli.
Kā minēts, nozīmīgu lomu irākiešu lēmumos meklēt patvērumu tieši Somijā spēlējuši sociāli tīkli un diskusiju forumi internetā. Informācija par Somijas politiku tur ne vienmēr bija korekta, stāsta Somijas ārlietu ministrijas pārstāvis Ville Kantels. Tādēļ valdība sociālajos tīklos, "Facebook" izplatīja irākiešiem domātu tekstu, kurā skaidroja, kāda patiesībā ir Somijas politika un ka nostāja kļuvusi stingrāka. Šī ieraksta "Facebook" skatījumu skaits sasniedzis gandrīz 400 tūkstošus, norāda Kantells.
Viņš piebilst, ka tagad šo pašu stratēģiju valdība pieņēmusi arī attiecībā uz afgāņiem, kas šogad Somijā bijusi otra lielākā patvēruma meklētāju grupa. Kantells skaidroja iespējamos iemeslus, kāpēc tieši rudenī Somiju piemeklēja patvēruma meklētāju pieplūdums:
"Pētot interneta meklētāja "Google" datus Irākā, varēja redzēt, ka tur cilvēki sāka ļoti daudz meklēt vārdu "Somija" jūlijā un augustā. Un pēc tam patvēruma meklētāju skaits ļoti pieauga," stāsta Kantells.
"Viņi diskutēja sociālajos medijos, dalījās ar informāciju, ka Somija būtu ļoti labs galamērķis. Tādēļ mēs nolēmām izplatīt korektu informāciju, lai cilvēki nemaksātu lielas naudas summas un neriskētu ar savu dzīvību, lai atbrauku uz Somiju un tad atklātu, realitāte ir citāda. Tas ir iemesls, kādēļ arī izplatījām informāciju sociālajos tīklos kā "Facebook" - par jauno drošības situācijas Irākā izvērtējumu.
Mēs vēlējamies uzsvērt pavēruma meklētājiem, ka katru lietu izskatīs individuāli, jo bija izplatījies šis pieņēmums, ka tikai tāpēc, ka jūs esat no Bagdādes, jums dos patvērumu. Mēs gribam pateikt, ka tā nav taisnība," viņš norādīja.
Imigrācijas dienests: Ekonomiskā situācija nav tik laba, lai viegli atrastu darbu
Somija arī ieviesusi korekcijas pabalstu sistēmā patvēruma meklētājiem. Jau augustā pabalsts piecu cilvēku ģimenei tika samazināts par 10%, līdz aptuveni 1100 eiro mēnesī, vēstīja mediji. Persona, kas dzīvo uzturēšanās centrā un tiek ēdināta, saņem apmēram 80-90 eiro mēnesī, bez ēdināšanas - ap 300 eiro. "Somija salīdzinājusi šo situāciju ar citām Eiropas valstīm, lai šajā ziņā neizceltos. Somija ļoti uzmanīgi seko Zviedrijas un citu ziemeļvalstu politikai," saka Somijas Imigrādijas dienesta padomnieks Rafaels Barlunds.
Viņš arī norāda, ka vairāki simti atsaukuši jeb anulējuši savus pieteikumus bēgļa statusam, un daudzi pēc ierašanās Somijā devušies no tās prom. Barlunds saka, ka nezina, tieši kāpēc viņi pieņem šādu lēmumu, bet, visticamāk, tas saistīts ar to, ka atšķīrās tas, kas viņiem bija solīts un ko viņi gaidīja Somijā un kāda izrādījās realitāte:
"Patvēruma meklētāji paši iemeslus nav nosaukuši. Bet mēs pieņemam, ka vismaz daļēji iemesls ir, ka cilvēkiem bijusi sniegta nepatiesa informācija par to, kāpēc ir labi braukt uz Somiju. Piemēram, ka šeit esot lielāki pabalsti," saka Barlunds. "Vai albāņu gadījumā - viņiem bija solīts darbs. Bet tas, protams, ir ļoti sarežģīti - Somijas ekonomikas situācija nav tik laba, un šeit ir ļoti grūti atrast darbu, ja neprotat somu valodu.
Tas ir jautājums par maldināšanu. Patvēruma meklētāji maksā cilvēku kontrabandistiem, lai nokļūtu Ziemeļeiropā. Protams, cilvēku kontrabandisti dara visu, lai nopelnītu vairāk naudas, un viņi šiem cilvēkiem saka visu, ko vien grib. Ceļš uz Somiju ir visdārgākais, jo esam vistālāk no Dienvideiropas," norāda Barlunds.
Pēc informācijas kampaņām, iestājoties ziemai un Zviedrijai ieviešot robežkontroli pie robežas ar Dāniju, patvēruma meklētāju skaits, kas ierodas Somijā, sācis kristies. Tomēr tiek joprojām ir vairāki simti cilvēku nedēļā. Somijas iekšlietu ministrija, norādot, ka Zviedrija, Norvēģija un Dānija gatavojas migrācijas likumus padarīt stingrākus, tagad paziņojusi, ka arī plāno striktākus noteikumus.
