Krievija pastiprina triecienus

Spēcīgi sprādzieni ir atskanējuši valsts austrumos esošajās pilsētās Harkivā, Dnipro un Zaporižjā, kā arī rietumos esošajā Hmeļnickā.

Vairāk nekā divas stundas praktiski visiem valsts iedzīvotājiem nācās pavadīt patvertnēs, kamēr Krievijas bumvedēji raidīja raķetes pa Ukrainas pilsētām. Uzbrukumā nogalināti četri cilvēki, bet ir vairāki desmiti ievainoto un seku apzināšana turpinās.

Arī Dņipropetrovskas apgabalā postījumi nodarīti dzīvojamām ēkām un ir ap 20 cietušo.

Zaporižjā, raķetei krītot dzīvojamo māju rajonā, ievainoti divi cilvēki, paziņoja apgabala administrācijas vadītājs Jurijs Malaško, kurš informēja, ka pilsētai uzbrukts ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm. Daļā Zaporižjas pārrauta elektroapgāde.

Ukrainas Gaisa spēki brīdināja, ka Černihivas apgabalu apdraud vairākas ballistiskās raķetes, savukārt Krivijrihas un galvaspilsētas Kijivas virzienā esot raidītas virsskaņas raķetes "Kinžal".

Krivijrihā trāpīts izklaides un atpūtas centram un arī privātmājai, bet Harkivā uzbrukumā bojājumi nodarīti kādam uzņēmumam un izglītības iestādei.

Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs iepriekš informēja, ka apgabalā krievi veikuši vismaz četrus triecienus, kā rezultātā ievainota kāda vietējā iedzīvotāja un izcēlies ugunsgrēks kādā rūpniecības objektā.

Raķešu uzbrukumi Ukrainai sākās pēc tam, kad šorīt Krievijā debesīs pacēlās vairāki stratēģiskie bumbvedēji Tu-95 un Tu-22.

Kopumā amatpersonas ziņo par četriem nogalinātajiem un vairāk nekā 30 ievainotajiem, bet drupu atrakšanas darbi vēl turpinās.

Tas viss pirmdien notiek ļoti skarbos laika apstākļos. Kijivā pirmdienas rītā bija -14 grādi, un arī citviet Ukrainā pieturas stiprs sals.

Savukārt svētdienas, 7. janvāra, vakarā valsts otra lielākā pilsēta Harkiva tika apšaudīta ar divām ballistiskajām raķetēm "S-300". Pilsētā bija dzirdami vairāki spēcīgi sprādzieni. Harkivas mērs Ihors Terehovs informēja, ka viena no raķetēm nokrita netālu no privātmāju rajona, taču nozīmīgi postījumi nav konstatēti.

Bet Ukrainas dienvidos esošajā Odesas apgabalā bija dzirdami sprādzieni, un vietējie sociālo tīklu lietotāji ziņoja par Krievijas dronu uzlidojumiem. Ukrainas Bruņoto spēku Dienvidu pavēlniecība ziņoja, ka tajā naktī virs Odesas apgabala tika notriekti septiņi "Shahed" tipa bezpilota lidaparāti, bet vēl viens drons iznīcināts virs Mikolajivas apgabala.

Nav ziņu par to, ka uzbrucējam būtu pirmdien izdevies iznīcināt enerģētikas infrastruktūru, bet 2. janvāra lielajā uzbrukumā gan izdevās daļēji izsist no darba kārtības enerģētikas infrastruktūru gan Kijivā, gan arī tās apgablā. Taču tie nebija plaši postījumi. 

Pirmdienas rītā Krivijriha gan bija daļēji palikusi bez elektrības, bet tas bija lielā sala dēļ – sniega un apledojuma dēļ elektrības vadi bija plīsuši, bojājumi šobrīd tiek novērsti. 

Arī Zaporižjā apledojuma dēļ nestrādāja trolejbusi, taču citādi enerģētikas infrastruktūra strādā – ir siltums un elektrība. 

Kā pirmdien preses konferencē atzīmēja Enerģētikas pētniecības centra vadītājs Oleksandrs Harčenko, kopumā energoapgādes jomā šobrīd situācija ir labāka nekā pagājušā ziemā.  

"Situācija ir sarežģīta, bet kontrolējama. No vienas puses, var droši teikt, ka tie sagatavošanās darbi – mājasdarbi, kas paveikti gada siltajos mēnešos, – dod rezultātus. Tās apšaudes, kas mērķētas tajā skaitā pa enerģētikas infrastruktūru, Maskavas teroristiem nesniedz rezultātus. Gan pretgaisa aizsardzība, gan fiziskās aizsardzības pasākumi – tie pasākumi, ko veikuši enerģētiķi, tagad arī dod to rezultātu, ka mums šobrīd nav elektrības atslēguma grafiku, nav liela skaita avārijas atslēgumu," sacīja Harčenko.

Ukraiņi savu enerģētikas infrastruktūru sargā ne vien ar pretgaisa aizsardzību, bet arī izveidojuši fiziskas barjeras – aizsardzības infrastruktūru. 

Kā stāstīja Harčenko, arī nesenā uzbrukumā Kijivai trāpīts kādā objektā blakus enerģētikas infrastruktūrai, bet tieši šī fiziskās aizsardzības infrastruktūra – smilšu maisi, betona kluči un pārējais, kas ap objektu izvietots, to pasargājuši no sabojāšanas.

Šoziem, atšķirībā no pagājušās ziemas, arī Kijivā nav plašu elektroenerģijas un siltuma atslēgumu.

To, vai Ukrainā bez plānveida elektroenerģijas atslēgumiem izdosies pavadīt arī visu atlikušo ziemu, pagaidām ir grūti prognozēt un tas ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem. Cita starpā – cik ilgi būs spēcīgs sals un cik ilgi ukraiņiem izdosies turēties pretī Krievijas raķešu un dronu uzbrukumiem. 

Kā skaidroja enerģētikas eksperts, piemēram, pirmdienas rītā, ko daudzi cilvēki pavadīja bumbu patvertnēs, Ukrainā, par spīti lielajam salam, elektrības patēriņš nav sasniedzis savu augstāko līmeni.

Līdz šim arī nav novērots elektroenerģijas deficīts, savukārt jau pirmdienas vakarā tas varētu iestāties.

Diemžēl elektroenerģijas imports pašreizējos apmēros nesedz visas vajadzības, tapēc Ukrainas iedzīvotāji aicināti taupīt elektroenerģiju. 

"Kas attiecas uz plānveida atslēgumiem – mums ir labas iespējas iztikt bez tiem, bet tas ir tiešā nozīmē atkarīgs no katra dzīvokļa, katra saimnieka," teica Harčenko. "Cik labi mēs spējam organizēt sevi un kaut druciņ samazināt mūsu patēriņa līmeni darba vietās, mājās. No tā patiešām daudz kas ir atkarīgs."

Kopš pērnās ziemas atbildīgie dienesti arī ir daudz vairāk gatavi šādām ārkārtās sitruācijām jeb elektrības atslēgumiem. Publiskās infrastruktūras objekti pārsvarā visi ir apgādāti ar ģeneratoriem, lai varētu strādāt arī apstākļos, kad nav elektrības.

Kopumā iebrucēji aizvadītajā nedēļā veikuši aptuveni 125 raķešu uzbrukumus un vairāk nekā 400 gaisa triecienus pret Ukrainu. Tā, atsaucoties uz Ukrainas Ģenerālštābu, vēsta medijs "Ukrinform".

Krievijas triecieni pa civilo infrastruktūru pēdējo dienu laikā notiek ar nežēlīgu regularitāti, un kopš pagājušā gada 29. decembra nogalināti apmēram 120 civiliedzīvotāju.

Polijas radio, atsaucoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas humānās palīdzības koordinatori Ukrainas jautājumos Denīzi Braunu, ziņoja, ka cietušas vēl apmēram 480 personu. Piemēram, Doneckas apgabala Pokrovskā 6. janvārī Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināti 11 cilvēki, tai skaitā pieci bērni. 

Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija 8. janvāra rītā paziņoja par Ukrainas raķetes S-200 pārtveršanu virs Belgorodas apgabala un astoņu bezpilota lidaparātu pārtveršanu virs Doneckas apgabala okupētajiem apgabaliem.

Zviedrija un Japāna turpinās palīdzēt Ukrainai

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, svētdien attālināti uzrunājot Zviedrijas nacionālās aizsardzības konferences "Sabiedrība un aizsardzība" dalībniekus, sacīja, ka starptautiskajai sabiedrībai ar kopīgām pūlēm ir iespējams apturēt Krievijas agresiju. Viņš uzsvēra, ka karš Ukrainā ir apliecinājis nepieciešamību Eiropai kopā attīstīt bruņojuma ražošanu, lai nepieciešamības gadījumā spētu sevi aizsargāt.

Zviedrijas ārlietu ministrs Tobiass Bilstrēms paziņoja, ka Zviedrijas tuvāko gadu ārpolitikas prioritāte būs militārā, politiskā un finansiālā atbalsta sniegšana Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju.

Kijivu 7. janvārī apmeklēja Japānas ārlietu ministre Joko Kamikava. Viņa tikās gan ar Zelenski, gan ar savu Ukrainas kolēģi Dmitro Kulebu. Kamikava apliecināja Japānas gatavību turpināt atbalstīt Ukrainu, lai valstī atkal valdītu miers. Ministre arī pavēstīja, ka Tokija piešķirs 37 miljonus dolāru, kas tiks novirzīti NATO trasta fondam, lai palīdzētu Ukrainai iegādāties efektīvas pretdronu sistēmas.

Kuleba pēc tikšanās ar Japānas ārlietu ministri paziņoja, ka viņš savu kolēģi ir informējis par nepieciešamību stiprināt Ukrainas pretgaisa aizsardzības spējas.

Japānas likumi neļauj sniegt tiešu militāru atbalstu valstīm, kuras ir iesaistītas karadarbībā. Taču decembrī Tokija pārskatīja ieroču eksporta ierobežojumus un nolēma piegādāt ASV vairākus desmitus raķešu "Patriot", kuras ir ražotas Japānā ar licenci, ko ir izsniedzis amerikāņu uzņēmums "Raytheon". Saskaņā ar likuma grozījumiem Tokija turpmāk varēs piegādāt Japānā ražotu bruņojumu ar ārvalstu licenci valstīm, kurām ir patents.