Guterrešs vēstulē ANO Drošības padomes dalībvalstīm brīdināja, ka Izraēlas karš ar teroristu grupējumu "Hamās" draud izraisīt katastrofu palestīniešu apdzīvotajā teritorijā. Tāpēc, viņaprāt, Drošības padomei būtu jāiesaistās, lai to novērstu.
Izraēlas ārlietu ministrs Eli Koens apsūdzēja ANO vadītāju "Hamās" atbalstīšanā un pieprasīja Guterreša atkāpšanos, norādot, ka viņa pilnvaru termiņa laikā ANO ir kļuvusi par "draudu mieram pasaulē".
Koens piebilda, ka ikvienam, kurš iestājas par mieru pasaulē, ir jāatbalsta Gazas joslas atbrīvošana no "Hamās".
Taču Guterreša paustajām bažām pievienojās Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebrejesuss, kurš paziņoja, ka kara dēļ Gazas veselības aprūpes sistēma ir nospiesta uz ceļiem un atrodas uz sabrukuma robežas. Arī Gebrejesuss aicināja izsludināt humanitāro pamieru Gazā.
Bet Eiropas Savienības ārlietu vadītājs Žuzeps Borels ceturtdienas rītā paziņoja, ka ANO Drošības padomei ir nekavējoties jārīkojas, lai novērstu pilnīgu humānās situācijas sabrukumu Gazā.
Borels arī vērsās pie Izraēlas ar aicinājumu atļaut ANO aģentūrām piegādāt Gazas civiliedzīvotājiem visu nepieciešamo palīdzību.
Saskaņā ar ANO aplēsēm kara dēļ savas mājas ir pametuši gandrīz 1,9 miljoni no 2,3 miljoniem Gazas iedzīvotāju, kuri ir atkarīgi no humānās palīdzības piegādēm.
Izraēla ir paplašinājusi militārās aktivitātes Gazas joslas dienvidu pilsētā Hānjūnisā, Gazas pilsētā un Džabalijas rajonā teritorijas ziemeļos. Kaujās iesaistīti gaisa spēki, tanki un arī bruņoti buldozeri.
Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu paziņoja, ka karaspēks ir pietuvojies 61 gadu vecā "Hamās" līdera Jahjas Sinvara mājai Hānjūnisā un, lai arī Sinvars varētu bēgt, "ir tikai laika jautājums, kad Izraēla viņu atradīs".
Gaisa triecienus piedzīvoja arī Rafa pie Gazas joslas un Ēģiptes robežas. Tur šobrīd mīt liela daļa kara skartajā teritorijā iekšēji pārvietoto palestīniešu.
Humānā situācija Rafā ir smaga – trūkst ūdens, pārtikas un elektrības. Dzeramā ūdens trūkums arī novedis pie tā, ka daudzi bērni dzerot nepiemērotu ūdeni, saslimuši ar caureju, bet slimnīca, kuras ir pilnas ar ievainotajiem, viņus nespēj uzņemt.
Masveida civiliedzīvotāju upuri karā ir izraisījuši pasaules mēroga bažas, ko pastiprina Izraēlas aplenkuma radītais smagais pirmās vajadzības preču un arī degvielas trūkums.
Trešdien Izraēla gan apstiprināja "minimālu" degvielas piegāžu palielinājumu, lai novērstu "humanitāro sabrukumu un epidēmiju uzliesmojumu Gazas joslas dienvidos", pavēstīja Netanjahu birojs.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs brīdināja, ka "drīzumā Gazas joslā, izmisīgo apstākļu dēļ, pilnībā sabruks sabiedriskā kārtība un tas varētu neatgriezeniski ietekmēt palestīniešus kopumā".
Tikmēr Izraēlas armija vēstījusi, ka militārajās darbībās Gazas joslā nogalināti vēl trīs izraēliešu karavīri, tādējādi Gazas joslā bojāgājušo karavīru skaits pieauga līdz 86, paziņoja bruņotie spēki.
Savukārt "Hamās" teroristi izplatījuši attēlus, kuros redzams, kā grupējuma kaujinieki no pamestām ēkām Gazas pilsētā šauj ar AK-47 automātiem un granātmetējiem, kamēr tālumā plosās ugunsgrēki un debesīs paceļas dūmi.
Islāmistu grupējums saziņas kanālā "Telegram" pavēstīja, ka tā kaujinieki iesaistījušies sīvās kaujās pret Izraēlas karaspēku "visos iebrukuma virzienos Gazas joslā".
Izraēlas spēki arī atklājuši ieroču glabātuvi vienā no daudzajiem tuneļiem, kas atrodas zem Gazas. Šobrīd tiek apsvērta arī ideja par iespējamo šo tuneļu appludināšanu izmantojot jūras ūdeni, lai sagrautu "Hamās" pretošanos, kas izmanto tuneļus, bet pagaidām šāds lēmums nav pieņemts baidoties par iespējamo kaitējumu, ko tas var nodarīt ūdens attīrīšanas iekārtām.
Eksperti rēķina, ka Izraēlai būtu nepieciešamas vēl vairākas nedēļas , lai Gazas joslā sakautu "Hamās". Taču Izraēlas aizsardzības ministrs devis mājienu, ka Izraēla varētu atvērt otro ziemeļu fronti, lai atspiestu Irānas atbalstīto "Hizbullāh" no Izraēlas-Libānas robežas. Tas liek domāt, ka Izraēla negrasās pakļauties arvien pieaugošajam ASV spiedienam ierobežot karu Gazā.
KONTEKSTS:
Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" teroristi 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas. Slaktiņā tika nogalināti ap 1400 izraēliešu, galvenokārt civiliedzīvotāji. "Hamās" kaujinieki arī saņēma gūstā vairāk nekā 240 cilvēku un nogādāja Gazas joslā.
Izraēla izsludināja valstī karastāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki. Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi, kā arī ierobežojot humānās palīdzības piegādes.
Kopš oktobra sākuma Gazas joslā iekšēji pārvietoti vismaz 1,1 miljons cilvēku. Liela daļa devušies uz teritorijas dienvidiem, daudzi meklē patvērumu slimnīcās. Konflikta laikā nogalināti arī vismaz 100 ANO darbinieki, kā arī aptuveni 50 žurnālisti.
Izraēla apgalvo, ka cīņas Gazas joslā turpināsies, līdz teroristu grupējums "Hamās" tiks pilnībā iznīcināts, un vaino "Hamās" par slēpšanos aiz civiliedzīvotāju un civilās infrastruktūras vairoga.
Tikmēr starptautiskā sabiedrība vairākkārt aicinājusi Izraēlu maksimāli izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem un Gazas joslā ieviest humānās pauzes.
22. novembrī Izraēla un "Hamās" vienojās par uguns pārtraukšanu uz dažām dienām, to laikā veicot ķīlnieku un ieslodzīto apmaiņu. Vienošanās ietvaros tika atbrīvotas sievietes, bērni un jaunieši, kā arī gados vecāki cilvēki. "Hamās" atbrīvoja 110 sagūstītos cilvēkus, tostarp 80 izraēliešus, savukārt Izraēla no ieslodzījuma atbrīvoja 240 palestīniešus.
