Iespējams, "Vagner" kaujinieki palīdzēs diktatoram Aleksandram Lukašenko "uzturēt kārtību" pašā Baltkrievijā, taču maz ticams, ka iesaistīsies karā Ukrainā, Latvijas Radio raidījumā "Divas puslodes" vērtēja Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis majors Jānis Slaidiņš un laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks.
Pirmdien pēc nedēļu ilgas klusuciešanas publiskajā telpā atkal parādījās privātās militārās kompānijas "Vagner" vadonis un pusotru dienu ilgušā dumpja sarīkotājs Jevgeņijs Prigožins. Balss ziņā sociālajā tīklā "Telegram" viņš pauda: "Es gribu, lai jūs saprastu, ka mūsu "Taisnīguma marša" mērķis bija vērsties pret nodevējiem un mobilizēt mūsu sabiedrību. Esmu pārliecināts, ka jau tuvākajā nākotnē jūs redzēsiet mūsu uzvaras frontē. Paldies, puiši!"
Kremlis mēģinās pārņemt privātās armijas savā kontrolē
Sedlenieks skeptiski vērtēja sociālajos tīklos plaši apspriesto teoriju, ka notikušais apvērsuma mēģinājums varētu būt bijis Kremļa vai vēl kāda cita spēlētāja no malas rūpīgi izstrādāts plāns.
"Es domāju, ka pilsonis Prigožins vai biedrs Prigožins bija pārvērtējis savas iespējas un savu nozīmīgumu. Viduslaiku Itālijā algotņu komandieris varbūt varēja būt līdzvērtīgs aizsardzības ministram, bet mūsdienu Krievijā diez vai.
"Vagner" jau ne tuvu nav vienīgā algotņu kompānija, tikai ir ļoti labi zināma. Prigožins nav vienīgais tāds, kas sākotnēji par saviem līdzekļiem ir izveidojis šādas grupas, kuru galvenais pasūtītājs ir tieši varas iestādes. Principā jau tas pasākums, raugoties no Maskavas viedokļa, darbojas efektīvi, un tagad tur ir pilna specifiska analītika par to, ko un kā tagad darīt, lai saglabātu šādu vienību," vērtēja Sedlenieks.
Viņš skaidroja, ka Maskavas rīcība liecina, ka tā vēlējusies atstādināt tieši Prigožinu no savas lomas un nodot Baltkrievijas diktatora Lukašenko gādībā, bet viņa izveidotās struktūras iespēju robežās saglabāt.
"Es saprotu, ka rudenī viņi grasās izstrādāt īpašu likumu, kurā ir paredzēta stiprāka kontrole un ka tie algotņi varētu tikt beidzot pēc ilgiem gadiem legalizēti.
Bet pats Prigožins no Krievijas politikas un ietekmes Krievijas politikā ir izsvītrots neatgriezeniski uz visiem laikiem," uzskata Sedlenieks.
"Vāgneriešu" turpmākais liktenis joprojām neskaidrs
Kā zināms, pēc tam, kad Prigožina algotņu "saulgriežu maršs" apstājās pārsimts kilometru attālumā no Maskavas, pret viņu uzsāktā kriminālvajāšana tika izbeigta un viņam bija ļauts doties uz Baltkrieviju.
Lukašenko ceturtdien gan pavēstīja, ka Prigožins uzturas Krievijā, nevis Baltkrievijā.
Kremlis vēsta, ka saskaņā ar panākto vienošanos "Vagner" kaujiniekiem tagad ir jāizvēlas vienu no trīs iespējām: pāriet Krievijas Aizsardzības ministrijas dienestā, piebiedroties savam vadonim Baltkrievijā vai doties mājās. Saprotams, ka vislielākā interese ir par to, cik varētu būt to, kuri izvēlēsies otro variantu.
Pasaules medijos parādījušies satelīta attēli no kādas karabāzes Baltkrievijas dienviddaļā, kur dažu dienu laikā parādījušās daudzas teltis. Šī, iespējams, ir Prigožina privātās armijas jaunā dislokācijas vieta, un, ja tā, tad atliek vien minēt, kurp tālāk vedīs viņu ceļš.
Lukašenko apgalvo, ka lēmums par "vāgneriešu" pārcelšanos uz Baltkrieviju vēl neesot pieņemts.
"Vāgneriešu" aiziešana būtiski neietekmē situāciju Ukrainas frontē
Slaidiņš norādīja, ka Prigožina spēku atvilkšana no Ukrainas frontes karojošo pušu spēku samērus nav diez ko ietekmējusi. Toties to nosūtīšana uz Baltkrieviju varētu ietekmēt situāciju Baltkrievijas iekšienē, neļaujot darboties opozīcijai.
"Ļoti iespējams, ka šo kaujinieku viens no uzdevumiem būs [Baltkrievijas] iekšējā drošība, varbūt apmācīt viņu speciālos spēkus, bet atstāt kaut kaut kādu ietekmi uz Ukrainas kaujas lauku no ziemeļiem – maz ticams. Vienīgi tas, ka viņi varētu diversantu vienības organizēt, bet pagaidām nav [zināms]. Tiklīdz viņi parādīsies Baltkrievijā, varēs par to runāt, pašlaik ir liela jezga, kas būs un kad viņi tur būs.
Viņi nav pārcilvēki, viņi ir tādi paši cilvēki, varbūt labāk apmācīti, bet nevajag viņus pārvērtēt, ka tas ir kaut kas dramatisks," secināja Slaidiņš.
Tikmēr raidsabiedrība BBC veikusi eksperimentu Krievijā, apzvanot vairākus no "Vagner" vervēšanas centriem. Uzdodoties par potenciāla algotņa radinieci, žurnāliste uzzinājusi, ka centri turpina darbību, pie tam līgumi tiekot slēgti joprojām ar "Vagner", nevis Krievijas militāro resoru.
Tiesa, pēc visa spriežot, Prigožina avantūra būs liktenīga viņa izvērstajai mediju impērijai. 30. jūnijā Krievijas institūcija "Roskomnadzor" bloķēja tīmeklī Prigožina mediju holdinga "Patriot" resursus un sestdien holdinga nozīmīgākās daļas, aģentūru RIA FAN, direktors Jevgeņijs Zubarevs paziņoja par darbības pārtraukšanu.
Starp citu, holdinga "Patriot" daļa ir arī uzņēmums "Interneta izpētes aģentūra", plašāk pazīstama kā "Prigožina troļļu ferma". Var tikai minēt, kur sev pielietojumu atradīs šie dumpīgā oligarha rokaspuiši.
KONTEKSTS:
Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" vadītājs Jevgeņijs Prigožins 23. jūnijā paziņoja, ka gatavojas ar varu gāzt Krievijas militāro vadību un viņa vadītās vienības jau iegājušas Krievijas dienvidu teritorijās. 24. jūnijā "Vagner" militārās tehnikas kolonnas virzījās arvien tuvāk galvaspilsētai Maskavai, taču vakarā Prigožins negaidīti pavēstīja, ka nolēmis pārtraukt "vāgneriešu" virzīšanos uz Maskavu.
Lai gan Krievijas vadonis Vladimirs Putins uzrunā sabiedrībai asi nosodīja Prigožina rīkoto militāro dumpi, to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr 24. jūnija vakarā Kremlī pavēstīja, ka "Vagner" kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi, bet Prigožins pārcelsies uz Baltkrieviju.
27. jūnijā Krievijas Federālais drošības dienests paziņoja, ka krimināllieta pret vāgneriešiem ir izbeigta, savukārt Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko apstiprināja, ka Prigožins ir ieradies Baltkrievijā. Taču vēlāk Lukašenko pavēstīja, ka Prigožins uzturas Krievijā, bet "vāgnerieši" Baltkrievijā vēl nav ieradušies.
