Visas līdzšinējās dalībvalstis ir apstiprinājušas Zviedrijas uzņemšanu aliansē, un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs dalībvalstu vārdā ceturtdien aicināja Zviedriju pievienoties Ziemeļatlantijas līgumam.
It’s official – #Sweden is now the 32nd member of #NATO, taking its rightful place at our table. Sweden’s accession makes NATO stronger, Sweden safer, and the whole Alliance more secure. I look forward to raising their flag at NATO HQ on Monday.
— Jens Stoltenberg (@jensstoltenberg) March 7, 2024
Stoltenbergs uzsver, ka Zviedrijas pievienošanās padarīs NATO stiprāku, veicinās Zviedrijas un visas alianses drošību.
Viņš informē, ka pirmdien pie NATO galvenās mītnes Briselē svinīgi tiks pacelts Zviedrijas karogs.
Vēsturiska diena Zviedrijai, stratēģisks zaudējums Krievijai
ASV Valsts departaments apstiprināja, ka Zviedrija ir izpildījusi visus uzņemšanas kritērijus un protokols par Zviedrijas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam ir stājies spēkā.
"Šodien ir patiesi vēsturiska diena. Zviedrija ir kļuvusi par NATO dalībvalsti. Mēs sargāsim brīvību kopā ar valstīm, kas ir mums tuvākās - ģeogrāfiski, kultūras un vērtību ziņā," pēc dokumentu parakstīšanas teica Zviedrijas premjers Ulfs Kristersons.
"Zviedrija ir veikusi brīvu, demokrātisku, suverēnu un vienotu izvēli pievienoties NATO. Mūsu parlamentā un mūsu cilvēku vidū ir pārliecinošs atbalsts. Tas ir spēks gan Zviedrijai, gan aliansei," uzsvēra Kristersons.
"Un kā spēcīga demokrātija, Zviedrija pastāvēs par Vašingtonas līguma vērtībām, kas tika parakstītas dažu kvartālu attālumā no šīs vietas pirms 75 gadiem – brīvība, demokrātija, individuālā brīvība un likuma vara."
Zviedrija vairāk nekā 200 gadu bijusi neitrāla valsts, taču Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā pirms diviem gadiem pamudināja Zviedriju un Somiju strauji pārskatīt savu drošības politiku.
Abas valstis iesniedza pieteikumu līdzdalībai NATO. Somija jau pagājušā gada aprīlī kļuva par NATO dalībvalsti, bet Zviedrijas uzņemšanu ilgu laiku kavēja Turcijas un Ungārijas iebildumi.
Februāra beigās Ungārija kā pēdējā atbalstīja Zviedrijas uzņemšanu NATO, tādējādi bija pārvarēts pēdējais šķērslis Zviedrijas ceļā uz pievienošanos aliansei.
Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO ir liels stratēģisks zaudējums Putina režīmam Krievijā, jo Maskavai tagad nāksies rēķināties ar faktu, ka Baltijas jūra ir kļuvusi par "NATO ezeru", ko gandrīz pilnībā ieskauj NATO dalībvalstis.
Zviedrija palīdzēs stiprināt Baltijas valstu drošību
Šis pavērsiens būtiski uzlabos arī Baltijas valstu drošību.
"Līdz ar Baltijas jūras kļūšanu par NATO jūru, Suvalku koridors kļūst mazāk ievainojams. Krieviem būtu jāuztraucas vairāk. Kaļiņingrada neizdzīvos, ja viņi uzdrošināsies izaicināt NATO," laikrakstam "Financial Times" stāsta Lietuvas vēstnieks Zviedrijā Lins Linkevičs.
Viņš norāda, ka baltieši šo dienu gaidījuši daudz ilgāk nekā paši zviedri.
Zviedrija arīdzan ir apņēmusies sniegt tiešu ieguldījumu Baltijas valstu drošībā, jo nākamgad plāno nosūtīt uz Latviju armijas bataljonu, kas pastiprinās Latvijā izvietoto NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu.
A warm welcome to NATO, Sweden, from all NATO nation Ambassadors in Stockholm! The bubbles are in the fridge… 🥂 #StrongerTogether #WeAreNATO pic.twitter.com/NvATojsUdi
— Judith Gough🌻 (@JudithMGough) March 7, 2024
Latvijas un citu NATO dalībvalstu amatpersonas apsveikušas Zviedriju ar pievienošanos aliansei. Latvijas premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") secina, ka Zviedrijas pievienošanās aliansei stiprinās Latvijas, reģiona un visas alianses drošību.
Congratulations to @SwedishPM on Sweden joining #NATO. #Sweden also becomes our NATO ally. It will strengthen Latvian, regional, and Allied security.
— Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) March 7, 2024
We have been strong supporters of Sweden becoming the 32nd NATO Member State. We look forward to hosting Swedish troops. 🇱🇻🤝🇸🇪 pic.twitter.com/FfmPqviYsz
