Pirmdien pie NATO galvenās mītnes Briselē svinīgi tika pacelts Zviedrijas karogs.
Uz svinīgo ceremoniju, spītējot stipram lietum, bija ieradies ne tikai Zviedrijas premjers, bet arī sešu Zviedrijas partiju līderi un kroņprincese Viktorija. Tas apliecināja, cik simboliski un politiski svarīgs bijis šis solis.
"Mēs esam izvēlējušies jūs, un jūs esat izvēlējušies mūs. Visi par vienu un viens par visiem," teica Kristersons.
"Mēs esam pazemīgi, bet mēs esam arī lepni – mēs zinām, ka no mums sagaida daudz. Un mēs arī paši no sevis daudz sagaidām. Zviedrijas karogs tiks šeit pacelts NATO štābā ar ļoti lielu mūsu parlamenta un sabiedrības atbalstu."
Kā ziņots, Zviedrija ceturtdien kļuva par 32. NATO dalībvalsti.
Zviedrija un Somija lūdza tās uzņemt NATO 2022. gada maijā, atsakoties no ilgstoši uzturētās neitralitātes politikas. Šāds lēmums tika pieņemts, reaģējot uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
Somija par alianses locekli kļuva jau 2023. gada aprīlī, taču Zviedrijas uzņemšanu aizkavēja Turcija un Ungārija, kas ilgstoši vilcinājās ar uzņemšanas protokola ratifikāciju.
NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs pirmdien paziņoja, ka Zviedrijas pievienošanās ASV vadītajai aliansei liecina, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam "nav izdevies" īstenot savu Ukrainas kara stratēģiju, lai vājinātu NATO.
Kremļa iebrukums ne tikai pamudināja agrāk nepievienojušās valstis Zviedriju un Somiju iestāties NATO aizsardzības paspārnē, bet tagad "Ukraina ir tuvāk dalībai NATO nekā jebkad agrāk", teica Stoltenbergs.
"Kad pirms diviem gadiem prezidents Putins uzsāka pilna mēroga iebrukumu, viņš vēlējās lielāku kontroli pār kaimiņvalstīm. Viņš vēlējās iznīcināt Ukrainu kā suverēnu valsti, bet viņam tas neizdevās," teica Stoltenbergs. "NATO ir lielāka un spēcīgāka."
NATO ģenerālsekretāram bija arī ļoti skaidrs vēstījums Maskavai – Kremlis nebūs tas, kas diktēs, kurš var iestāties NATO un kurš ne.
"Zviedrijas iestāšanās atkal apliecina, ka NATO durvis ir atvērtas. Neviens tās nevar aizvērt. Katrai nācijai ir tiesības izvēlēties savu ceļu – un mēs visi izvēlamies brīvības un demokrātijas ceļu."
Zviedrijas iestāšanās NATO nozīmē, ka Baltijas jūras vidū esošā Gotlandes sala, kas salīdzināta ar milzu aviācijas bāzes kuģi, būs daļa no NATO, un tas atvieglos arī trīs Baltijas valstu aizsardzību.
Zviedrijas pievienošanās aliansei prasīja ilgāku laiku, jo NATO dalībvalstis Turcija un Ungārija kavēja šo procesu. Taču janvārī Ankara un pagājušajā nedēļā Budapešta beidzot sniedza oficiālu piekrišanu.
Zviedrijas premjerministrs atzina, ka drošības situācija mūsu reģionā nav bijusi tik nopietna kopš Otrā pasaules kara, un Krievija pārskatāmā nākotnē paliks drauds eiroatlantiskajai drošībai.
Viņš norādīja, ka Zviedrija iesniedza pieteikumu dalībai NATO, lai iegūtu drošību, bet arī lai palīdzētu garantēt drošību. Zviedrija aizsardzībai no šī gada tērē nepieciešmos 2% no IKP un tai ir ievērojamas militārās spējas.
Zviedrijas premjers arī uzsvēra, ka Zviedrija neredz vajadzību miera laikā izvietot pastāvīgu NATO bāzi vai kodolieročus uz Zviedrijas zemes.
"Mēs skaidri sakām, ka neredzam vajadzību Zviedrijai miera laikā izvietot pastāvīgas bāzes vai kodolieročus uz Zviedrijas zemes. Tas ir Zviedrijas lēmums, kas, manuprāt, šeit tiek pilnībā ievērots," teica Kristersons.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū zibenīgi pieauga atbalsts dalībai NATO.
2022. gada 18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
2023. gada aprīļa sākumā Somija kļuva par NATO alianses 31. dalībvalsti. 2024. gada martā arī Zviedrija pievienojās aliansei.
