Lietuva pikta, Igaunija un Latvija vērtē – reakcijas uz Krievijas draudiem par Kremļa saimnieka vēlēšanu «sabotāžu»

Kremlim nav tiesību mācīt Lietuvu par vēlēšanu norisi, paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis pēc tam, kad agresorvalsts Ārlietu ministrija šonedēļ izsauca visu trīs Baltijas valstu pilnvarotos lietvežus, lai izteiktu protestu pret tā saukto Krievijas prezidenta vēlēšanu "sabotāžu". Latvijas Ārlietu ministrija Krievijas interesi rīkot vēlēšanas savas vēstniecības telpās vēl vērtēs, savukārt Igaunija pagaidām Maskavas kritiku vēl nav komentējusi.

"Agresorvalstīm nav tiesību mācīt Lietuvu par demokrātiju un skaidrot vēlēšanu organizēšanas principus," Landsberģis teica trešdien žurnālistiem Viļņā, piebilstot, ka šādās valstīs "demokrātiskas vēlēšanas varbūt nav notikušas gadu desmitiem".

Viņš apliecināja, ka Lietuva vienādi nodrošina visu ārvalstu misiju drošību saskaņā ar starptautiskajām saistībām. Maskava apsūdzēja Igauniju, Latviju un Lietuvu par Krievijas prasību ignorēšanu gādāt par tās vēstniecībās organizēto vēlēšanu iecirkņu apsardzi.

Krievijā tā dēvētās vēlēšanas, kas faktiski būs vienīgi izrāde, lai nodrošinātu pašreizējā diktatora Vladimira Putina palikšanu prezidenta amatā uz vēl vienu termiņu, notiks no 15. līdz 17. martam.

Lietuvas ārlietu ministra preses sekretāre Paulīna Levickīte uzsvēra, ka "Lietuva neatzīst un neatzīs nelikumīgu Krievijas prezidenta vēlēšanu organizēšanu vai to rezultātus Krievijas uz laiku okupētajās vai nelikumīgi anektētajās Ukrainas teritorijās. Krievijas politiskā vadība un citas šo vēlēšanu organizēšanā iesaistītās personas saskarsies ar šo nelikumīgo darbību sekām".

Viņa piebilda, ka Lietuvas atbalsts Ukrainai un tās neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai starptautiski atzītajās robežās ir nelokāms.

Tikmēr Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM), konsultējoties ar kompetentajām institūcijām un starptautiskajiem partneriem, patlaban vērtē Krievijas interesi rīkot prezidenta vēlēšanas savas vēstniecības telpās Latvijā, pavēstīja ĀM preses sekretāre Diāna Eglīte.

Viņa apstiprināja, ka Latvijas pagaidu pilnvarotā lietvede otrdien, 6. februārī, bija Krievijas Ārlietu ministrijā, un sarunas tēma bija Krievijas prezidenta vēlēšanu organizēšana Krievijas vēstniecībās Baltijas valstīs.

KONTEKSTS:

Jau vēstīts, ka Krievijas Ārlietu ministrija otrdien izsauca Baltijas valstu pilnvarotos lietvežus Maskavā, jo Baltijas valstis neesot reaģējušas "uz atkārtotiem Krievijas aicinājumiem garantēt drošību martā notiekošo prezidenta vēlēšanu laikā".

Maskava pieprasīja, lai Baltijas valstis īstenotu "visus nepieciešamos pasākumus", kas garantētu vēstniecību un vēlētāju drošību, lai izvairītos "no nopietnām šajās valstīs dzīvojošo Krievijas pilsoņu demonstrācijām". "Ja sabotāža turpināsies, mēs apņēmīgi rīkosimies," draudēja Krievijas Ārlietu ministrija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti