Blinkens ieradies Kijivā divu dienu vizītē. Šī ir trešā Blinkena vizīte Kijivā kopš Krievijas vispārējā iebrukuma sākuma.
ASV piešķirs Ukrainai vēl miljardu dolāru
Trešdien viņš to atklāja ar Kijivas Berkovecas kapsētas apmeklējumu. Šajā kapsētā apglabāti kaujās kritušie ukraiņu karavīri, un, kā vēlāk sociālajā tīklā "X" rakstīja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba – Blinkens ir pirmais, kurš savu vizīti Kijivā sācis šādi, un tas ir cieņas apliecinājums visiem Ukrainas karavīriem, kuri atdevuši savu dzīvību par Ukrainas brīvību.
I welcomed @SecBlinken in Ukraine.
— Dmytro Kuleba (@DmytroKuleba) September 6, 2023
The Secretary became the first counterpart to begin his day in Kyiv by paying tribute to our fallen heroes at Berkovetske cemetery.
This is a sign of respect to all Ukrainian warriors who gave their life for our freedom and the right to live. pic.twitter.com/yMSWFRTqh5
Vizītes laikā Blinkenam plānotas tikšanās ar visām augstākajām Ukrainas amatpersonām – ar prezidentu Volodimiru Zelenski, ārlietu ministru Kulebu un arī jauno aizsardzības ministru Rustemu Umerovu, kurš tikai šodien ir apstiprināts amatā.
"Es esmu šeit, pirmkārt un galvenokārt, lai demonstrētu mūsu pastāvīgo un apņēmīgo atbalstu Ukrainai, tai saskaroties ar šo agresiju. Mēs esam redzējuši labu progresu pretuzbrukumā, kas ir ļoti iepriecinoši. Vēlamies pārliecināties, ka Ukrainai ir viss nepieciešamais," teica Blinkens.
Sagaidāms, ka šo sarunu laikā Blinkens varētu pavēstīt par jaunu ASV palīdzības sūtījumu Ukrainai viena miljarda ASV dolāru apmērā.
Blinkens ar Ukrainas amatpersonām varētu pārrunāt jautājumus par to, kā ukraiņiem sokas pretuzbrukumā, kas sākās pirms vairākiem mēnešiem.
Pēdējo divu nedēļu laikā Ukrainas karavīriem dienvidu frontē Zaporižjas apgabalā beidzot izdevies pavirzīties uz priekšu un izlauzties caur pirmo Krievijas izbūvēto nocietinājumu līniju.
Tiek sagaidīts, ka sarunās varētu tikt skarti jautājumi par to, kāda palīdzība vēl ir nepieciešama ukraiņiem viņu kaujas spēju stiprināšanai, kā arī pretgaisa aizsardzības nodrošināšanai.
Katrs kvadrātmetrs tiek atbrīvots sīvās cīņās
ASV līdz šim jau ir piegādājušas Ukrainai ieročus, kas ļāva ukraiņiem šovasar doties uz priekšu. Tomēr no ASV puses arī izskanējušas bažas, ka ukraiņu pretuzbrukuma virzība ir bijusi lēnāka, nekā gaidīts. Tomēr jāņem vērā, ka katrs okupētās teritorijas kvadrātmetrs tiek atbrīvots sīvās kaujās, kurās daudzi ukraiņu karavīri zaudējuši dzīvību.
Kamēr ukraiņi gaidīja Rietumu solīto atbalstu, Krievija okupētajās teritorijās nocietinājās un milzīgas teritorijas mīnējusi, līdz ar to strauja virzība uz priekšu pretuzbrukumā ir ļoti sarežģīta.
Sarunu laikā būtiska loma būs arī jautājumiem par Ukrainas atjaunošanu. Iepriekš Londonā notikušajā Ukrainas atveseļošanas konferencē ASV solīja palīdzības paketi Ukrainai 1,3 miljardu dolāru apmērā, kas būtu kā palīdzība Ukrainas energosistēmas un infrastruktūras atjaunošanai.
Sagaidāms, ka arī tagad tiks runāts par to, kā stiprināt enerģētisko drošību ziemā, kad paredzams, ka Krievija atkal mērķtiecīgi uzbruks Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, cenšoties atstāt desmitiem miljonus ukraiņu bez elektrības, siltuma un ūdens.
Krievija turpina apšaudīt Ukrainu ar raķetēm un droniem
Trešdien, vairākas stundas pirms Blinkena ierašanās, neilgi pirms pulksten pieciem noticis kārtējais Krievijas raķešu un dronu uzbrukums Ukrainai un arī Kijivai. Pret galvaspilsētu īstenots kombinēts uzbrukums. Kopumā Krievija šonakt pret Ukrainu raidījusi septiņas raķetes, vienu ballistisko raķeti "Iskander" un 25 "Šahed" dronus.
Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi 23 no 33 objektiem. Arī visas uz Kijivu raidītās raķetes tika notriektas, un galvaspilsētā nav cilvēku upuru.
Taču smagu triecienu dienas pirmajā pusē piedzīvojusi Zaporižja, kas ir apgabala centrs teritorijai, kur ukraiņi šobrīd vissekmīgāk cīnās frontē.
Zaporižjas pilsētā nograndis spēcīgs sprādziens kādā civilās infrastruktūras objektā, šobrīd zināms par diviem cietušajiem. Savukārt Kijivā kopš rīta gaisa trauksmes nav bijuši jauni uzbrukumi, un ASV augstās amatpersonas vizīte Kijivā var turpināties mierīgos apstākļos.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
