ĪSUMĀ:
- Singapūra jau gadu desmitiem lepojas ar efektīvo cīņu pret korupciju.
- Taču pēdējā laikā nelielo valsti satricinājuši vairāki skandāli, kas kaitē valdošās partijas reputācijai.
- Aizdomās par negodīgu rīcību turēti arī ministri.
- Singapūras vadība sola cīnīties par sabiedrības uzticības saglabāšanu.
Singapūra ilgstoši tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajām valstīm korupcijas novēršanas jomā, un savulaik arī Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tika izveidots pēc Singapūras radniecīgās iestādes parauga.
Taču jaunākie notikumi liek uzdot jautājumus par to, cik nopietni valstī valdošā partija pieiet korupcijas novēršanai tās pārstāvju rindās, kā tā varēs šo notikumu kontekstā saglabāt vēlētāju uzticību, un visbeidzot, cik lielā mērā tiks ietekmēta valsts salīdzinoši labā reputācija cīņā ar korupciju.
Singapūra kā veiksmes stāsts cīņā ar korupciju
Starp panākumiem, kas bijušajai britu kolonijai Singapūrai palīdzēja kļūt par vienu no reģiona vadošajām ekonomikām, ir bijusi ilgstoša politika, kas vērsta uz korupcijas mazināšanu valsts pārvaldē un izpratnes maiņu sabiedrībā.
Tautas rīcības partija (People's Action Party, PAP) nāca pie varas Singapūrā 1959. gadā, kā vienu no solījumiem vēlēšanu kampaņā izceļot cīņu ar korupciju.
Turpmākajos gados tika stiprināts 1952. gadā britu koloniālās varas izveidotais Koruptīvu darbību izmeklēšanas birojs (Corrupt Practices Investigations Bureau, CPIB), nododot to tiešā premjerministra biroja pārraudzībā.
Pateicoties valdības bezkompromisa attieksmei pret korupciju, sabiedrībā tika sekmēta izpratnes maiņa, kas paredz atteikšanos no kukuļu došanas vai pieņemšanas ikdienā un ziņot par šādiem gadījumiem.
Savukārt CPIB izdevās savas darbības laikā atklāt daudzus skaļus korupcijas gadījumus, kuros iesaistītas amatpersonas, tā arī valdības ministri.
Kopš Transparency International (TI) Korupcijas uztveres indeksa izveides 1995. gadā valsts ir bijusi starp desmit vadošajām valstīm ar zemāko valsts pārvaldes korupcijas uztveres līmeni.
2022. gada Korupcijas uztveres indeksā Singapūra ir novērtēta ar 83 punktiem, dalot piekto vietu ar Zviedriju.
Neskatoties uz panākumiem korupcijas novēršanas jomā, PAP valdīšanas laikā ir tikuši izteikti pārmetumi par atsevišķiem pasākumiem un rīcību, kas var apšaubīt valsts īstenoto politiku korupcijas novēršanā.
Piemēram, pretrunīgi tiek vērtēta augsta atalgojuma noteikšana politiskajām amatpersonām, ko Singapūras valdība uzskata par korupciju mazinošu līdzekli. Tagadējais Singapūras premjerministrs Li Sjenluns jau ilgāku laiku gadā saņem algu 2,2 miljonu Singapūras dolāru (1,5 miljonu eiro) apmērā, savukārt valdības ministri uz pusi mazāk (750,7 tūkstošus eiro).
Aizdomas par vasarnīcu īri personiskos nolūkos
Šī gada 6. maijā opozīcijas politiskā spēka Reformu partijas līderis Kenets Džeijaretnams savā blogā vēstīja, ka pēc viņa rīcībā nonākušās informācijas Singapūras iekšlietu un tieslietu ministrs Kasivisvanatans Šanmugams un ārlietu ministrs Vivians Balakrišnans izīrē divas bungalo tipa vasarnīcas, kas atrodas valsts īpašumā.
Atbildīgā Singapūras Zemes pārvalde vēlāk apstiprināja, ka abi ministri ieguvuši tiesības izīrēt īpašumus izlozes ceļā. Reaģējot uz izskanējušo, premjerministrs Li uzdeva CPIB veikt izmeklēšanu šajā lietā.
Jūnija beigās birojs slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot, ka abi ministri izmantoja savu amatu personiskā labuma gūšanai vai ka viņiem bija nodrošināti labvēlīgi nosacījumi. Jūlija sākumā Singapūras parlamenta debašu laikā Šanmugams pamatoja vasarnīcas īri ar nepieciešamību izmitināt ģimeni pirms īpašuma pārdošanas, savukārt Balakrišnans vēlējās zem viena jumta pulcēt plašākā lokā ģimenes locekļus.
Izmeklēšanas fokusā ministrs un uzņēmējs
12. jūlijā CPIB informēja, ka satiksmes ministrs Subramaniams Isvarans sadarbojas ar biroju izmeklēšanā, premjerministrs Li Sjenluns lūdzis ministru uz izmeklēšanas laiku doties prombūtnē. Divas dienas vēlāk kļuva zināms, ka izmeklēšanas sakarā Isvarans un uzņēmējs Ons Bensens tika apcietināti jau 11. jūlijā un vēlāk atbrīvoti pret galvojumu. Kopš tā laika CPIB nav sniedzis informāciju par izmeklēšanas apstākļiem.
Li Sjenluns 2. augusta parlamenta sēdes laikā informēja deputātus, ka fakti par iespējamu koruptīvu darbību kļuva zināmi kādas citas CPIB veiktās izmeklēšanas laikā.
Abu iesaistīto personu vārdi saistāmi ar "Formula 1" meistarsacīkšu posma Singapūrā piesaistīšanu – Ons Bensens ir sacīkšu posma organizētāja valdes priekšsēdētājs, Isvarans kā valdības pārstāvis bija aktīvi iesaistīts sarunās ar "Formula 1" organizētājiem.
Mediji atzīmē, ka 2022. gadā tika parakstīta vienošanās par Singapūras Grand Prix sacīkšu posma rīkošanu līdz 2028. gadam.
Ārlaulības sakaru noklusēšana piespiež atkāpties
Uz izskanējušo korupcijas skandālu fona kļuva zināms par skandāliem, kas saistīti ar Singapūras parlamenta deputātu privāto dzīvi. Ārlaulības sakaru dēļ 17. jūlijā no amata atkāpās un partiju pameta PAP parlamentārieši – Singapūras parlamenta spīkers Tans Čuandžins un deputāte Čena Lihui. Li Sjenluns atzina, ka par abu attiecībām viņam jau bija zināms 2020. gadā, un jau tad viņam bija saruna ar abiem parlamentāriešiem.
Pēc atkārtotas sarunas ar Li šī gada februārī Tans izteica gatavību atkāpties no spīkera amata, taču premjers vēlreiz aicināja abus izbeigt savas attiecības, aicinot Tanu atlikt lēmuma izziņošanu. Tagad Li Sjenluns atzīst, ka viņam jau sākotnēji vajadzēja stingrāk rīkoties šajā jautājumā.
Savukārt no partijas vadības vairākus gadus noklusētu ārlaulības sakaru dēļ pēc dažām dienām opozīcijas Strādnieku partiju pameta deputāti Leons Perera un Nikola Sio. Kaut arī abi šobrīd vairs nav attiecībās, Perera notikušā sakarā arī nolika deputāta mandātu.
Nulles tolerance pret korupciju
Minētie skandāli Singapūrā kļuva par aktīvu diskusiju tēmu. Sabiedrības pārstāvji sociālajos tīklos paralēli jokiem arī pauž sašutumu par notikušo, un šajās platformās, kā arī neatkarīgos blogos un tīmekļa vietnēs ir sastopama salīdzinoši lielāka kritika par PAP amatpersonu, ieskaitot premjerministra, reakciju. Singapūrā spēkā ir likums, kura mērķis ir ierobežot nepatiesas informācijas izplatīšanu, turklāt vairums plašsaziņas līdzekļu valstī piesardzīgi vēsta par jautājumiem, kas nelabvēlīgi varētu ietekmēt PAP vai valsts iestāžu tēlu.
Uz singapūriešu neapmierinātību ar politiķu rīcību un paskaidrojumiem par notikušo uzmanību vērš izdevums The Economist 27. jūlija numurā, ļoti kritiski vērtējot PAP amatpersonu rīcību un partijas reakciju uz šiem skandāliem. Jāatzīmē, ka nākamajā dienā protestu pret publikāciju izteica Singapūras vēstnieks Lielbritānijā Lims Tuankuans, vēstulē noraidot raksta apgalvojumu, kas apšauba CPIB neatkarību, norādot arī uz Singapūras rādītājiem Transparency International Korupcijas uztveres indeksā.
Singapūras mediju intervētie eksperti, komentējot notikušo, atzīmē pārskatāmības trūkumu no partijām ārlaulības sakaru skandālu gadījumā, savukārt CPIB tiek kritizēts par sīkākas informācijas neizpaušanu sabiedrībai sakarā ar korupcijas gadījuma, kurā iesaistīti Isvarans un Ons, izmeklēšanu.
Politiskie līderi tiek aicināti ievērot praksē vērtības, sekot līdzi savai rīcībai un to skaidrot. BBC intervētie Singapūras politikas vērotāji pauž skepsi par to, vai tiešām var uzticēties Singapūras valdības un PAP spējām kontrolēt situāciju, sabiedrībai šādos gadījumos aicinot paļauties uz partijas rīcību.
Premjerministra un viņa vietnieka reakcijā tiek uzsvērta CPIB neatkarība un apliecināta pieturēšanās pie nulles tolerances korupcijas jautājumos.
Valdības vadītājs līdz šim aizstāvējis PAP reakciju uz notikumiem un uzskata, ka skandāli neliecina par PAP augsto ētikas standartu pazemināšanos.
Trieciens valdošās partijas reputācijai
Intervijā raidsabiedrībai BBC Singapūras premjerministra vietnieks un finanšu ministrs Lorenss Vongs, atbildot uz jautājumiem par pēdējā laika skandāliem, atzina, ka notikušais ir neveiksme gan valdībai, gan valdošajai PAP. Vienlaikus Vongs norādīja, ka valdības reakcija uz notikušo ir bijusi skaidra un ka izmeklēšanas rezultāti tiks darīti zināmi publiski.
Savukārt uz jautājumiem par gaismā nākušajām ārlaulības attiecībām PAP deputātu vidū Vongs norādīja, ka šie gadījumi ir jāskata atsevišķi no korupcijas gadījumiem un jāvērtē katras situācijas apstākļi.
Tikmēr opozīcijas Strādnieku partijas līderis Pritams Sings parlamenta debašu laikā kritizējis PAP reakciju uz pēdējā laika skandāliem, pārmetot partijai puspatiesību paušanu sabiedrībai, un aicinājis valdības vadītāju iecelt amatā padomnieku ētikas jautājumos.
Neatkarīgi no korupcijas skandālu izmeklēšanas gaitas jau tagad ir skaidrs, ka nākamā gada Transparency International Korupcijas uztveres indeksā Singapūras vērtējums būs pazeminājies.
Atvērts ir jautājums, cik lielā mērā skandāli iespaidos PAP rezultātu nākamajās parlamenta vēlēšanās (kurām jānotiek tuvāko divu gadu laikā), ņemot vērā partijas spēju pārvarēt arī iepriekšējus, mazāka mēroga skandālus ar stingras vadības palīdzību, kā arī opozīcijas spēku relatīvo vājumu.
To, ka PAP rūp nākamo vēlēšanu iznākums, apliecina 2. augusta Singapūras parlamenta sēdē premjerministra Li paustais solījums PAP saglabāt Singapūras valdības sistēmas veiktspēju un iedzīvotāju uzticību tai, kā arī Vonga sarunā ar BBC paustais solījums ievēlēšanas par premjerministru gadījumā cītīgi strādāt, lai atgūtu iedzīvotāju uzticību valdības darbam (Vongs tiek uzskatīts par iespējamo nākamo Singapūras premjerministru).
