ASV Augstākā tiesa izlems to, vai Tramps var vēlreiz pretendēt uz ASV prezidenta amatu. Tiesa piektdien, 5. janvārī, pieņēma Trampa apelāciju pret Kolorādo štata Augstākās tiesas 19. decembra spriedumu, ar kuru Trampu diskvalificēja no dalības Republikāņu partijas priekšvēlēšanās Kolorādo.
Kolorādo Augstākā tiesa savā lēmumā atsaucās uz ASV konstitūcijas 14. labojuma 3. punktu,
kas liedz ieņemt amatu valdībā personai, kura ir piedalījusies dumpī pēc tam, kad ir devusi zvērestu aizstāvēt valsts pamatlikumu.
Kolorādo Augstākā tiesa uzskata, ka Tramps pārkāpa šo konstitūcijas punktu, kad 2021. gada 6. janvārī viņa atbalstītāji, paša Trampa mudināti, iebruka Kongresa ēkā Vašingtonā, lai nepieļautu 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu.
Savukārt Trampa advokāti uzskata, ka šis neilgi pēc ASV Pilsoņu kara pieņemtais konstitūcijas labojums neattiecas uz valsts prezidentu. Arī vairāku štatu tiesas ir spriedušas, ka uz Trampu šis konstitūcijas labojums neattiecas. Tikmēr citos štatos turpinās tiesvedības.
Lietu izskatīs paātrināti
ASV Augstākā tiesa šo lietu izskatīs paātrinātā kārtībā. Jau 8. februārī tiesa uzklausīs Trampa advokātu un viņa diskvalifikācijas prasītāju argumentus. Sagaidāms, ka Augstākā tiesa savu lēmumu paziņos neilgi pirms 5. marta, kad Kolorādo un vēl 15 štatos notiks republikāņu priekšvēlēšanas, kurās izraudzīsies partijas kandidātu ASV prezidenta vēlēšanās novembrī.
Ja Augstākā tiesa piekritīs Kolorādo tiesas lēmumam, tad Trampam būs liegta iespēja kandidēt prezidenta vēlēšanās.
Šī gada 6. janvārī aprit trešā gadadiena kopš 2021. gada 6. janvārī notikušā Trampa atbalstītāju iebrukuma Kapitolijā. Pieminot šo notikumu, ASV prezidents Baidens vakar Pensilvānijā uzstājās ar runu, kas bija veltīta ASV demokrātijai. Tā bija arī viņa pirmā priekšvēlēšanu kampaņas uzruna.
Baidens brīdināja, ka Tramps, kurš ir viņa galvenais konkurents cīņā par uzvaru 2024. gada prezidenta vēlēšanās, apdraud ASV demokrātiju. "Šodien mēs esam šeit, lai atbildētu uz vissvarīgāko jautājumu. Vai demokrātija joprojām ir Amerikas svētākā lieta? Es to domāju nopietni. Tas nav retorisks, akadēmisks vai hipotētisks jautājums.
Jautājums par to, vai demokrātija joprojām ir Amerikas svētākā lieta, ir visbūtiskākais mūsdienu jautājums. Tieši par to ir 2024. gada vēlēšanas. Izvēle ir skaidra.
Donalda Trampa kampaņa ir par viņu. Ne par Ameriku, ne par jums. Donalda Trampa kampaņa ir apsēsta ar pagātni, nevis nākotni. Viņš ir gatavs upurēt mūsu demokrātiju, lai pats nonāktu pie varas. Mūsu kampaņa ir citāda. Mūsu kampaņa ir par Ameriku. Tā ir par jums. Tā ir par visu vecumu un dažādas izcelsmes cilvēkiem, kuri dzīvo šajā valstī. Tā ir par nākotni," sacīja Baidens.
Tramps Baidena runu nodēvēja par "nožēlojamu baiļu kurināšanu" un nosauca pašu Baidenu par draudu demokrātijai.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas ir plānotas 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.
Paredzams, ka valdošā Demokrātu partija bez nopietnas konkurences atkārtoti izvirzīs prezidenta amatam tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš apņēmies kandidēt uz otro termiņu.
Saistībā ar viņa kandidatūru lielākos jautājumus raisa Baidena vecums, jo viņš jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē un atkārtotas ievēlēšanas gadījumā viņam būs jāstrādā līdz 86 gadu vecumam.
Republikāņu partijā galvenais pretendents uz izvirzīšanu prezidenta amatam ir Donalds Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības.
