ASV prezidenta vēlēšanās negaidīti uzvar Donalds Tramps

Par spīti izteiktajām prognozēm, Tramps ir uzvarējis cīņā par elektoru balsīm. Turklāt uzvaras svinētas daudzos štatos, ko tradicionāli uzskata par demokrātu lauciņu. Eksperti to skaidro ar Trampa likto uzsvaru uz neapmierināto balto vidusslāni jeb darbaļaudīm. 

Līdz ar Trampa uzvaru par ASV viceprezidentu 20.janvārī, kad būs jaunā prezidenta inaugurācijas ceremonija, kļūs Indianas štata gubernators Maikls Penss.

• Būs visu amerikāņu prezidents
• Klintone zaudējumi arī «demokrātu štatos»
• Tipiskais Trampa vēlētājs: pusmūža un gados vecs vīrietis
• Amerikāņi turpina diskutēt
• Eksperts: Tramps būs ierobežots
• Ārpolitikā - kaķis maisā
• Ekonomikā - «Amerika vispirms»

Tramps aicina sadarboties republikāņus un demokrātus

Plkst.14.30 pēc Latvijas laika Nytimes.com ziņoja, ka Tramps ieguvis vismaz 279 elektoru balsis, bet Klintone – 218.

BREAKING: Donald Trump will win the White House, making him the 45th US president, CNN projects https://t.co/zwwtDtlYFz #CNNElection pic.twitter.com/k3kjIh8QYC

— CNN (@CNN) November 9, 2016

Interesanti, ka, raugoties absolūtajos skaitļos, Klintoni tomēr atbalstīja lielāks vēlētāju skaits – 59 miljoni jeb 47,6% balsotāju, savukārt par Trampu nobalsoja 58,9 miljoni jeb 47,5% vēlētāju.

Taču ASV vēlēšanu sistēmā galvenais ir uzvarēt individuālos štatos.

Savā vēlēšanu štābā Ņujorkā uzrunājot atbalstītājus, Tramps teica, ka viņš pateicas Klintonei par viņas darbu valsts labā.

"Hilarija ļoti ilgi un smagi strādājusi, un mēs esam viņai daudz pateicības parādā par viņas darbu mūsu valsts labā," sacīja Tramps. "Tagad Amerikai pienācis laiks apsiet šķelšanās brūces, un apvienoties. Visiem šīs nācijas republikāņiem, demokrātiem un neatkarīgajiem es saku – "Mums ir pienācis laiks apvienoties kā vienotai nācijai!"

Es apņemos būt prezidents visiem amerikāņiem. Un tie, kuri izvēlējās mani neatbalstīt - es pie jums vēršos pēc jūsu padoma un palīdzības, lai mēs varam strādāt kopā un vienot mūsu diženo valsti.

Tramps arī uzteica savus atbalstītājus un kampaņu. „Šī nebija kampaņa, bet drīzāk satriecoša un dižena kustība, kuru veidoja miljoniem smagi strādājošu vīriešu un sieviešu, kas mīl savu valsti, un grib labāku un gaišāku nākotni sev un savām ģimenēm," pauda Tramps. "Tā ir kustība, kurā ietilpst amerikāņi no visām rasēm, reliģijām, dzīves gājumiem un uzskatiem. Viņi grib, lai valdība kalpotu tautai - un valdība kalpos tautai. Strādājot kopā, mēs sāksim neatliekamo darbu, lai no jauna uzceltu mūsu nāciju un atjaunotu amerikāņu sapni," norādīja nākamais ASV prezidents.

Jaunais prezidents pārņems pilnvaras nākamā gada 20. janvārī - inaugurācijas dienā.

Trampa uzvara kļuva skaidra pēc tam, kad viņš uzvarēja Viskonsinas štatā, iegūstot tobrīd nepieciešamās 10 elektoru balsis.

Savu zaudējumu, piezvanot Trampam, atzinusi arī Klintone.

Hilarija Klintone apsveikusi Donaldu Trampu ar uzvaru prezidenta vēlēšanās, ziņo CNN. pic.twitter.com/m11mfsWnIi

— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) November 9, 2016

Trampu telefonsarunā trešdien apsveicis arī pašreizējais ASV prezidents Baraks Obama no Demokrātu partijas, un uzaicinājis viņu ceturtdien uz sarunām Baltajā namā.

Izšķirošās uzvaras gūtas vairākas štatos

CNN neilgi pirms plkst.11 rītā pēc Latvijas laika norāda, ka

Tramps ir uzvarējis vairumā visos valsts centrālajos un dievidu štatos, savukārt Klintone lielu pārsvaru guvusi ASV Rietumkrasta štatos, kā arī Austrumkrastā.

Par būtiskākajām un izšķirošākajām Trampa un Klintones cīņas epizodēm var uzskatīt balsojumus Ziemeļkarolīnā, Ohaio un Floridā, kuri pirms vēlēšanām tika uzskatīti par tā saucamajiem svārstīgajiem štatiem. Proti, nebija zināms, kurš tajos uzvarēs un iegūs tur esošās elektoru balsis. Tomēr visos tajos uzvarēja Tramps.

Elektoru balsu skaita ziņā Trampa uzvaras pamatā ir Teksasā un jau pieminētajā Floridā iegūtās balsis - attiecīgi 38 un 29.

Vēl svarīgas balsis ir iegūtas Pensilvānijā, Ohaio, Džordžijā un Ziemeļkarolīnā - attiecīgi 20, 18, 16 un 15.

Savukārt Klintone būtisku atbalstu ieguva Kalifornijā un Ņujorkā - attiecīgi 55 un 29 balsis. Vēl pa 14 un 11 elektoru balsīm arī Ņūdžersijā un Masačūsetsā.

Turklāt viņš guva lielāku atbalstu arī Pensilvānijā un Aiovā, kur pēdējo reizi vairums balsotāju par republikāņu kandidātu novēlēja 2004.gadā.

Proti, Tramps ir uzvarējis 29 štatos: Aļaskā, Aidaho, Jūtā, Arizonā, Montanā, Vaiomingā, Ziemeļdakotā, Dienviddakotā, Nebraskā, Kanzasā, Oklahomā, Teksasā, Luiziānā, Arkanzasā, Misūri, Aiovā, Indiānā, Kentuki, Tenesijā, Misisipi,Viskonsīnā, Ohaio, Rietumvirdžīnija, Ziemeļkarolīnā, Alabamā, Floridā, Pensilvānijā, Dienvidkarolīnā un Džordžijā.

Savukārt Klintone vairāk atbalstīta 20 štatos: Menā, Vermontā, Rodas salā, Masačūsetsā, Delavērā, Konektikutā, Kolumbijā, Merilendā, Ņujorkā, Ņūdžersijā, Virdžīnijā, Ilionoisā, Ņūmeksikā, Kolorado, Ņūheivenā, Vašingtonā, Nevadā, Oregonā, Kalifornijā un Havaju salās.

Balsu skaitīšana vēl nav beigusies Minesotas štatā.

Trampam vislielākais atbalsts vecāka gadagājuma vīriešu vidū

CNN, atsaucoties uz vēlētāju aptaujām, secina, ka Trampu vairāk ir atbalstījuši vīrieši un vēlētāji, kas ir bijuši vismaz 45 gadus veci.

Proti, no vairāk 24 500 aptaujātajiem respondentiem Trampu atbalstījuši 53%, savukārt Klintoni - 54%.

Tāpat Trampa pusē nostājušies amerikāņi vecumā no 45 līdz 64 gadiem un vismaz 65 gadus veci respondenti. Toties Klintoni vairāk atbalstījuši jaunāki cilvēki - piemēram, vecumā no 18 līdz 29 gadiem Klintonei jāvārdu devuši 55%, Trampam - 37%, savukārt citiem kandidātiem - 8%.

Saskaņā sociālo pētījumu uzņēmuma „Edison Research” aptaujām, lielākā daļa baltādino vēlētāju – 58%- nobalsoja par Trampu, bet 37% – par Klintoni. Klintone savukārt ieguva pārliecinošu melnādaino vēlēju atbalstu – gandrīz 90%, kamēr Tramu atbalstīja mazāk nekā 10%. Arī spāniski runājošie vairāk atbalstīja Klintoni - 65%. Bet par spīti Trampa priekšvēlēšanu solījumu būvēt sienu uz robežas ar Meksiku, augstu atbalstu baudīja arī viņš – par Trampu nobalsojuši gandrīz 30% spāniski runājošo.

Vēlēšanas beigušās, diskusijas turpinās

Pēc tam, kad kļuva zināms par Trampa iespējamo uzvaru, Vašingtonā pie Baltā nama bija pulcējušies daudzi gados jauni cilvēki, kuru vidū bija liels skaits imigrantu. Viņi Trampa uzvaru nosodīja, paužot atbalstu Klintonei.

Taču kāds vīrietis apkārt esošajiem žurnālistiem kaislīgi stāstīja, ka Tramps ir uzvarējis godīgi un viņam ir jādod iespēja.

'Es nezinu, kāda būs pasaule ar Trampu. Bet es zinu, ka viņš kandidēja ar principiem un uzvarēja godīgi un skaidri. Viņš uzvarēja 17 republikāņu kandidātus, kurus es nevaru ciest [Marku] Rubio, [Tedu] Kruzu un visus pārējos klaunus," pauda vīrietis.

"Pēc tam viņš iesaistījās cīņā pret vēsturē lielāko politisko mašīnu, un arī viņu viņš uzvarēja godīgi un taisnīgi.

Man vienalga, kurā pusē jūs bijāt šodien – pamostieties no rīta ar atvērtu prātu un pieļaujiet, ka viņam var būt labi nodomi un var būt labas idejas. Ja viņš savus solījumus nepildīs, pēc četriem gadiem mums būs iespēja viņu sodīt atkal ejot pie balsošanas urnām," viņš sacīja.

Eksperts: Tramps nevarēs vienpersoniski vadīt valsti

Iepriekš izskanējuši minējumi par to, ka uzvaras gadījumā Donalds Tramps varētu īstenot autoritāru vadības stilu, kāds ir līdzīgs viņa uzņēmējdarbības stilam.

Taču ZEN politisko pētījumu centra vadītājs Alans Rivlins ir pārliecināts, ka pašreizējā politiskā sistēma prezidentu ierobežos un par nekādu totalitāro vai autoritāro varu nav pamata runāt:

"Trampa uzvaras gadījumā viņam nebūs viegli īstenot kādas autoritāras darbības. Cilvēki, kas viņu atbalsta kulturālu, ekonomikas iemeslu dēļ, vai vienkārši cenšoties nosūtīt kādu signālu, nevēlas atbalstīt īstu auatoritārismu. Ja viņš to mēģinās īstenot, viņš var saskarties ar opozīciju savā partijā," norāda Rivlins.

"Pašreizējā politiskajā situācijā ar vienas partijas neapmierinātību pietiek, lai bloķētu jebkādus lēmumus. Tāpēc es prognozēju, ka pēc šīm vēlēšanām daudzas lietas nonāks tiesās. Pēc šīm vēlēšanām pie varas būs citi spēki un tā grupa, kas būs ārpus varas, centīsies pārbaudīt viņu spējas bloķēt likumdošanu. Taču tiesas šajā valstī ir stipras un tās ir veidotas tieši ar mērķi apturēt autoritārismu," pauž eksperts.

Ko gaidīt no Trampa?

Tramps intervijā "New York Times" jautājumā par Baltijas valstu aizstāvību, ja Krievija izaicinātu to militāro drošību, ir teicis, ka neatklās savas kārtis priekšlaicīgi, jo “negrib, lai Putins zina, ko viņš darītu”. Tāpat viņš norādīja, ka “ir daudzas NATO dalībvalstis, kas nemaksā savus rēķinus. [..] Ja viņi mums pildītu savas prasības, tad atbilde ir jā.”

Trampa ārpolitika pagaidām ir diezgan neskaidra, jo viņa administrācijā varētu būt cilvēki, kuru pozīcijas ir atšķirīgas. Viņš ir runājis par nekonkrētu vienošanos ar Krieviju, "Daīš" iznīcināšanu, bet kopumā ir paudis izolacionistisku ārpolitisko nostāju. 

Tā kā Trampam nav politiskās pieredzes, viņa ārpolitiskais kurss ievēlēšanas gadījumā būtu lielā mērā atkarīgs arī no cilvēkiem viņa administrācijā. Viņš ir licis nojaust, ka savus politiskos pienākumus deleģēs citiem.

Tā kā ASV darbojas varas dalījuma princips, kas paredz, ka daudziem ārpolitiskiem lēmumiem ir nepieciešams Kongresa atbalsts, prezidenta vara amatā nav neierobežota. Taču Trampam būtu iespējas izstāties no NATO. 

Ekonomiskā sadarbība

Jautājumā par ekonomisko sadarbību ar ASV sabiedrotajiem Tramps ir bijis pietiekoši konsekvents, sakot, ka visi tirdzniecības līgumi būs jāpārskata. 

Viņa ārpolitikas piedāvājuma sauklis ir “vispirms Amerika”, norādot, ka viņš pārskatītu arī pastāvošos tirdzniecības līgumus ar Meksiku un Kanādu, kā arī Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgumu (NAFTA). Eiropas Savienības un ASV brīvās tirdzniecības līgumam, kurā iekļauta arī Latvija, šobrīd trūkst politiskā atbalsta, taču Trampa prezidentūrā šis līgums, visticamāk, tiktu atcelts. 

Ņemot vērā, ka lielākais Baltijas valstu drošības izaicinātājs varētu būt Krievija, uzmanīgu dara Trampa draudzīgā attieksme pret tās prezidentu Vladimiru Putinu. Trampa kampaņai ir arī daudz finansiālo saikņu ar Krieviju.