"Tas ir vairākas nedēļas sens jautājums. Toreiz bija pilnīgi skaidrs, ka draudi par grupējuma "Vagner" pārvietošanu uz Baltkrieviju jau ir sākuši īstenoties realitātē, un bija parādījusies informācija, ka dažas bruņotu [vagneriešu] grupas parādījušās poligonā Gožā, tātad ļoti tuvu Lietuvas un Polijas robežai," pirmdienas vakarā Lietuvas sabiedriskās televīzijas raidījumā "LRT forums" sacīja Nausēda.
Augusta sākumā Suvalku apkaimē tiekoties ar Polijas premjerministru Mateušu Moravecki, Nausēda aicināja definēt apdraudējuma kritērijus, atbilstoši kuriem reģiona valstis slēgtu savas robežas ar Baltkrieviju.
Vēlāk Baltijas valstu un Polijas iekšlietu ministri vienojās par šādiem kritērijiem.
Nausēda pirmdienas vakarā teica, ka drošības situācija pēc šiem notikumiem nav pasliktinājusies, savukārt pēc Jevgeņija Prigožina nāves "Vagner" grupējumā, kuru viņš vadīja, vērojamas problēmas.
"Šodien man nav konkrētas informācijas, ka grupējuma "Vagner" dalībnieki atrodas uz mūsu robežas un cenšas destabilizēt situāciju pierobežā. Polijas puse diez vai varētu pateikt kaut ko vairāk," sacīja Lietuvas prezidents.
Viņš norādīja, ka reģiona valstu rīcībai jābūt adekvātai situācijai.
"Ja situācija kļūs sarežģītāka, mēs rīkosimies noteiktā veidā. Ja situācija paliks tāda pati kā tagad vai pat stabilizēsies, mums būs jārīkojas citādi. Neviens nevēlas atkal slēgt robežas sportiskas intereses pēc," teica Nausēda.
"Es domāju, ka mēs tā varam teikt," viņš sacīja, atbildot uz jautājumu, vai jautājums par robežu slēgšanu zaudē aktualitāti.
Jau ziņots. ka 18. augustā Lietuva slēdza divus no sešiem autotransportam domātajiem kontrolpunktiem uz robežas ar Baltkrieviju, šādu lēmumu skaidrojot ar apdraudējuma pieaugumu pēc "Vagner" kaujinieku ierašanās Baltkrievijā, kā arī ar nepieciešamību mazināt kontrabandu.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Situāciju uz Latvijas austrumu robežas vēl vairāk saasināja notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā militārā dumpja Krievijā. "Vagner" vienojās ar Kremli par došanos trimdā uz Baltkrieviju. Lukašenko jau izteicis netiešus draudus par "vāgneriešu" vēlmi doties uz Poliju. Uz to Polija reaģēja, pastiprinot savu aizsardzību valsts austrumos.
2023. gada augusta beigās Baltijas valstu un Polijas iekšlietu ministri vienojās, ka robežu ar Baltkrieviju varētu pilnībā slēgt, ja notiktu bruņots incidents vai migrantu masveida pieplūdums.
